Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. oktobris, 2012
Drukāt

Būvnieki pārorientējas uz zivju audzēšanu

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Atbalstam investīcijām akvakultūras uzņēmumos, pretendējot uz daļu no 4,9 miljoniem latu pieejamā Eiropas finansējuma, Lauku atbalsta dienestā saņemti 29 projekti. Pieprasītais atbalsts par gandrīz trim miljoniem latu pārsniedz pieejamo, tas nozīmē, ka daļa zivju audzētāju būs spiesti savus plānus atlikt vai arī īstenot bez atbalsta.

 

 

Kā “Latvijas Avīzi” informēja Lauku atbalsta dienestā, apmēram pēc mēneša būs zināmi pirmie projekti, kas tiks pie kārotās Eiropas naudas, un arī tie, kas neatbildīs izvirzītajiem kritērijiem un tāpēc naudu nesaņems.

Aizvadītos divus gadus Latvijā novērojams akvakultūras nozares bums, ko veicināja gan Eiropas fondos pieejamie miljoni, gan pieprasījuma kāpums pēc iekšzemes zivīm. Zivis audzēt sarosījušies ne tikai kādreizējie un esošie būvnieki, bet arī citu biznesa nozaru pārstāvji – farmācijas preču tirgotāji, biznesa konsultanti, biogāzes staciju īpašnieki u. c. Viņi ir gatavi sākt ar ambicioziem projektiem, pēc kuru īstenošanas Latvijas akvakultūras nozare būtiski palielinātu saražotās produkcijas apjomu.

Starp Eiropas atbalsta kārotājiem dominē finanšu ietilpīgie recirkulācijas sistēmas projekti, jo šajā kārtā netika atbalstīta dīķu rakšana.

 

Saskata 
peļņas iespējas

Vecpiebalgas pagastā z/s “Mētru Āķēni” zivju audzēšanas recirkulācijas sistēmā paredzējusi investēt 80 tūkstošus latu. Krūmmelleņu audzētājs Andris Balodis iecerējis iesākumā audzēt foreles, ar tām iegūstot praktiskā darba pieredzi, jo tās ir vienkāršāk izaudzēt nekā cimperlīgos zandartus. Viņš plāno gadā saražot 5 – 10 tonnas preču zivju. Ja netiks pie cerētās Eiropas naudas, zivis audzēs tik un tā, tikai mazākā apjomā, neceļot ēku, cik nu paša rocība atļauj. “Jūras kļūst tukšākas, zivju audzēšanai ir perspektīva,” viņš uzskata.

Krietni lielāku summu – 802 tūkstošus latu – recirkulācijas sistēmā plānojis ieguldīt Salaspils būvuzņēmums SIA “Anzāģe”. Šis uzņēmums savu zivaudzētavu būvēs Kuldīgas novada Pelču pagastā. Sadarbībā ar somu speciālistiem te iecerēts audzēt foreļu un zandartu mazuļus, vispirms pašpatēriņam (audzēšanai līdz preču zivīm), kas paliks pāri, būs pārdošanai citiem Latvijas akvakultūras uzņēmumiem, pastāstīja SIA “Anzāģe” valdes loceklis Ēriks Lebedoks. Ražošanas apjoms līdz 25 tonnām gadā. Zivju biznesu iecerēts sākt ar foreļu mazuļiem gan tāpēc, ka tās ir vienkāršāk izaudzēt, gan arī tāpēc, ka tās nav tik siltumprasīgas kā zandarti. “Rudens, ziemas periodā audzēsim foreles, vasaras mēnešos zandartus,” piebilda Ē. Lebedoks.

Cesvaines pagastā ziv­audzētavu iecerējis būvēt silikātu ķieģeļu ražotājs un tirgotājs SIA “Būvmateriāli AN”. Šeit plānots audzēt Āfrikas samus un stores līdz 50 tonnām gadā.

 

“Plāni attīstīt zivju audzēšanu ir neatkarīgi no ES atbalsta, otrais posms ir pārstrāde. Gribam, lai Latvijas tirgū ir pieejamas arī vietējās izcelsmes zivis,” atzina projekta vadītājs Vadims Gaponovs. Būvniecības uzņēmuma teritorijā jau atrodas zivju pārstrādes cehs, kā finansēšanas laikā esot gūta zināma pieredze akvakultūras produktu nozarē.

 

Celtniecības uzņēmums SIA “Pērlītes” Cēsu novada Raiskumā plāno būvēt ziv­audzētavu Āfrikas samu ražošanai. Uzņēmumam ir ne tikai ambīcijas gadā saražot līdz 500 tonnām preču zivju, bet arī realizācijas iespējas Vācijas tirgū. Lai ražošana būtu konkurētspējīga, bez zivaudzētavas otrajā kārtā plānots būvēt arī biomasas koģenerācijas staciju (“Mēs neesam lauksaimnieki, mums zaļās masas nav,” atzina šī projekta vadītājs Kārlis Maulics), bet trešajā kārtā arī mulčas ražotni. Projekta kopējās izmaksas mērāmas ap 7 miljoniem eiro. Ja šajā atbalsta kārtā projekts tiks noraidīts, tad uzņēmēji plāno gaidīt nākamo plānošanas periodu, kad zivju audzēšanai tikšot atvēlēts lielāks finansējums “Tad pastāv iespēja būvēt vēl lielāku audzētavu, jo par 100 tonnām mazākam daudzumam būvēt neatmaksājas. Mūsu noņēmējs prasa piegādāt vismaz 500 tonnas gadā,” skaidro K. Maulics.

Akvakultūra pievilcīga šķiet arī biznesa konsultāciju uzņēmumam SIA “International Service Centre”, kas zivis audzēs Kurzemē, Nīcā. Arī šeit akvakultūra būs līdzās koģenerācijas stacijai ar 0,4 MW jaudu. Zivis audzēt iecerējis vēl viens būvnieks – SIA “SR Būve”, kas recirkulācijas sistēmas ierīkošanai paredzējis tērēt 978 tūkstošus latu Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.

Uz gandrīz trešo daļu atbalstam atvēlētā finansējuma pretendē arī alus un biodegvielas ražotājs SIA “Mamas D” Daugavpilī. Uzņēmums rekonstrukcijai un recirkulācijas sistēmas iekārtu komplektam plāno tērēt 1,6 miljonus eiro. Uzņēmums grib no ikriem audzēt dažādu sugu mazuļus, tostarp foreles, tilāpijas u. c.

 

Paplašināties kāro 
arī zivju audzētāji 
ar stāžu

Sērenes pagasta zivkopis Ojārs Daubers ar Eiropas atbalstu kāro iegādāties foreļu audzētavu par 60 tūkstošiem latu. Līdz šim viņš audzēja karpas, stores, tilāpijas, samus, tagad pievērsīsies arī foreļu audzēšanai. “Reāli Latvijas tirgū foreļu trūkst. Foreles it kā mēģina audzēt daudzi, bet tas nav tik vienkārši, kā izskatās, ne velti foreles ved iekšā poļi, igauņi.”

 

Viņš ir sašutis, ka šajā kārtā akvakultūras projektiem atbalsta nosacījumos pazudis punkts, ka iesācēji nevar pretendēt uz atbalstu, kas lielāks par 70 tūkstošiem latu, “lai nesāk uzreiz ar miljonu vērtiem projektiem”.

 

“Es zivis audzēju jau 25 gadus un, domāju, kaut ko tomēr saprotu, esmu daudz redzējis gan tepat Latvijā, gan Eiropā. Nu, tas tā nenotiek! Tā ir lielākā kļūda sākt ar miljonu vērtu projektu. Pēc tam domās, kā novilkt tos obligātos piecus gadus un izpārdos iekārtas. Lauksaimniecībā graudkopība ir rentablāka nekā zivju audzēšana. Mani ļoti interesē, kā tas viss beigsies, kāda akvakultūras attīstībai novirzītajai naudai būs atdeve.” O. Daubers ir skeptisks attiecībā uz Āfrikas samu realizācijas iespējām, jo Latvijas iedzīvotāji šo zivi ne pārāk labi pazīst. “Bet lai nu visiem izdodas!”

 

Mudina audzēt 
zandartus

Latvijas gan topošie, gan esošie zivju audzētāji pārsvarā orientējas audzēt Eiropas akvakultūrā dominējošās varavīksnes foreles – to kopējais tirgus apjoms, pēc “Eirofish” datiem, ir 74% no visām ES izaudzētajām zivīm. Vidējā cena virs 3 eiro par kilogramu. Latvijas akvakultūrā kā perspektīva suga šobrīd tiek ieteikts zandarts, pēc kura pieprasījums Eiropas tirgū ir ļoti liels un produkcijas apjoms neapmierina pieprasījumu (vidējā cena 8 – 9 eiro/kg), taču ne velti šīs sugas zivju tirgū trūkst, jo jāmāk izaudzēt, tirgus situāciju ieskicē starptautiskās organizācijas zivsaimniecības attīstībai Austrumu un Centrālajā Eiropā “Eirofish” direktore Aina Afanasjeva.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+