Būvnieki paši grib ravēt ēnu ekonomikas “nezāles” 1
Ēnu ekonomikas “nezāle” viskuplāk zaļo būvniecības nozarē, kurā pati lielākā problēma ir aplokšņu algas. Pagājušajā gadā to īpatsvars sasniedza 36,6% – divreiz vairāk nekā valstī kopumā.
Spriežot pēc būvuzņēmēju organizācijas “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” publiski paustā, gadiem ieilgusī lielas nozarē strādājošo uzņēmumu daļas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, atalgojuma maksāšana aploksnēs, peļņas slēpšana “iegriež” tiem uzņēmējiem, kuri strādā godīgi. Viņi vairs nespēj izkonkurēt nodokļu nemaksātājus un peļņas slēpējus. Tā kā līdz šim valsts pārvaldes īstenotos pasākumus viņi pārāk augstu nevērtē, pirmoreiz kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas pauž apņēmību paši piedalīties “nezāles” ravēšanā.
Viņu apņēmību apliecina šā gada aprīlī un maijā pēc “Latvijas Būvuzņēmēju partnerības” pasūtījuma kopīgi ar biedrību “Business against shadow economy” (“BASE”) un Rīgas Ekonomikas augstskolu veiktais pētījums par ēnu ekonomikas cēloņiem būvniecībā un iespējamiem risinājumiem. Pētījums liecina, ka pērn būvniecības nozarē vidējā alga pirms nodokļu nomaksas bijusi 712 eiro, kas ir zemāka nekā vidējā bruto alga valstī, turklāt gandrīz 60% būvniecībā nodarbināto strādājuši nepilnu darba laiku, sevišķi mazos uzņēmumos. Gandrīz 60% aptaujāto nozares uzņēmumu atzīst, ka visbiežāk nozarē izvairās tieši no darbaspēka nodokļu nomaksas. Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir privātuzņēmumos un pašā būvniecības procesā – dzīvokļu, ģimenes privātmāju, nelielu tirdzniecības centru remontos, kur iesaistīti visvairāk strādnieku.
Viens no pieminētā pētījuma autoriem, “SSE Riga” asociētais profesors Arnis Sauka atzīst, ka ēnu ekonomikas samazināšanai vienu zāļu nav. “Tā ir visas tautsaimniecības problēma, kuras mazināšanai vajadzīgas kopīgas pūles un vienota virsvadība. Viens pats Valsts ieņēmumu dienests vai Finanšu ministrija ar to nekad netiks galā,” viņš spriež. Šai viņa atziņai piekrīt arī “Latvijas Būvuzņēmēju partnerības” vadītāja Baiba Fromane.
Pētījuma ietvaros aptaujātie uzņēmēji gan uzskaitījuši vairākus paņēmienus, kas, viņuprāt, varētu sekmēt ēnu ekonomikas mazināšanu nozarē: minimālā atalgojuma noteikšana, atteikšanās no zemākās cenas principa publiskajos iepirkumos, publisko iepirkumu piedāvājumu pārskatāmība, tipveida līgumi, uzņēmēju “baltais” saraksts u. c. Taču būtībā prasība valdībai un būvniecības nozari pārraugošajai Ekonomikas ministrijai ir viena – ieviest visiem vienādus “spēles noteikumus”, kas neļautu dažiem uzņēmumiem iegūt nepelnītas privilēģijas. Tāpat uzņēmēji vēlas, lai nozares uzraugošajās valsts pārvaldes iestādēs nesēdētu ļaudis, kuri neko nejēdz būvniecībā.
Pēc uzņēmēju atzinuma, viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ēnu ekonomikas mazināšanā, uz ko tiek aicināta valdība, – nevis paaugstināt nodokļus vai ieviest jaunus, tādējādi uzkraujot papildu slogu tiem uzņēmumiem, kuri jau pašlaik godīgi maksā nodokļus, bet pievērsties jau ieviesto nodokļu iekasēšanas uzlabošanai. Vienlaikus ierosināts nepiemērot nodokli peļņai, kas tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā – kā tas tiek sekmīgi īstenots Igaunijā.
Apstiprinot būvniecības nozares nozīmību (pēc apgrozījuma sestā lielākā tautsaimniecībā) un plānu līdz 2020. gadam pakāpeniski – par vienu procentpunktu gadā – ierobežot ēnu ekonomiku valstī, samazinot to līdz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējam apmēram, Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens pagaidām gan nesola piepildīt visas nozares uzņēmēju ilgas. Vien sola, ka ministrijā būšot valsts sekretāra vietnieks – atbildīgais par būvniecības nozari. Tāpat sola, ka jau 10. jūnijā beidzot varētu tikt apstiprināts ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, kas paredz līdz 2020. gadam pakāpeniski – par vienu procentpunktu gadā – samazināt to līdz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējam apmēram. Pēc pētnieka F. Šneidera atzinuma, 2015. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 23,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 28 ES dalībvalstu vidējais – 18,3%.
A. Ašerādens gan pieļauj, ka varētu pievērsties zemākās cenas principa pārskatīšanai publiskajos iepirkumos, tāpat neaplikt ar nodokli peļņu, kas tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā, par ko valdībā jau vienošanās esot panākta.
Par darbaspēka nodokļiem, ar ko uzņēmēji neapmierināti visvairāk, ministrs vien pacilāti vēsta, ka līdz šā gada beigām Finanšu ministrijā pirmoreiz kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas pārskatīšot visu nodokļu politiku. Pēc Pasaules bankas ieteikuma, Latvijā esot jāievieš progresīvā nodokļu sistēma, proti, lielākus nodokļus maksā tie, kuri vairāk nopelna, toties mazākus – ļaudis ar mazākiem ienākumiem. Progresīvā sistēma tādējādi veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.
Daži manis uzrunātie uzņēmēji gan atzīst, ka pagaidām viss ir otrādi. Lielākais nodokļu slogs ir tiem, kuri strādā legāli un no kuriem var vieglāk un ātrāk tos paņemt. Vienlaikus legāli strādājošie uzņēmumi nespēj konkurēt ar ēnu ekonomikā strādājošajiem.
Uzņēmējdarbības veicināšanā politiķi runā nevis ar uzņēmējiem, bet ar viņu pārstāvētajām politiskajām partijām pietuvinātiem cilvēkiem, kuri pirms vēlēšanām dāsni apmaksā šo partiju izdevumus.
