Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. augusts, 2013
Drukāt

Būvnieki: Rīgas pilij steidzami vajag projektu pastāvīgam jumtam

LETALETA

Rīgas pils pagaidu jumta risinājums nav paredzēts ziemas apstākļiem un pastāvīgā jumta risinājums būtu vienīgais absolūti drošais risinājums, lai nodrošinātu telpu aizsardzību ekstrēmos laika apstākļos un ziemas periodā un ļautu pieslēgt apkuri šajās telpās, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja pils būvdarbu veicēja pilnsabiedrības “SBRE” pārstāve Mārīte Straume.

 

Pretējā gadījumā ziemas apstākļos ir risks, ka samirkušās sienas izsals un tiks radīti vēl vairāk neatgriezeniski zaudējumi vēsturiskajai ēkai, uzsvēra Straume.

“Tā kā vēl līdz šim nav notikusi sarunu procedūra ar projektētājiem par pastāvīgā jumta projektēšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgalvojums, ka būvnieks garantē pagaidu jumta funkciju līdz pat pavasarim, rada bažas, vai uz šī fona netiek attaisnota pastāvīgā jumta projekta izstrādes novilcināšana, uzliekot visu atbildību par sekām uz būvnieku,” norādīja Straume.

Viņa skaidroja, ka ar VNĪ pagaidu jumts bija saskaņots kā tikai pagaidu risinājums aizsardzībai no lietus, kas norādīts arī no VNĪ puses parakstītajā līgumā, ka “Puses apzinās, ka seku likvidēšanas darbu apjomā ietvertie risinājumi ir uzskatāmi par pagaidu risinājumiem, vienlaicīgi pasūtītājs nodrošina pastāvīgā risinājuma pēc iespējas savlaicīgu izstrādi”. Tāpat līgumā VNĪ apņēmies savlaicīgi īstenot pastāvīgā jumta izstrādi.

Sākotnējais risinājums kā pagaidu variants bija paredzēts līdz rudenim, kad līdz ar apkures pieslēgšanu “SBRE” plānoja izbūvēt pastāvīgo jumtu. Tomēr sarunas procedūras rezultātā tika pieprasīts pagarināt konstrukciju nomas termiņu līdz deviņiem mēnešiem, nemainot pagaidu jumta risinājumu, informēja Straume.

“Tā kā tas ir tikai pagaidu jumts, objektā ir norīkoti papildus cilvēki, kas nepārtraukti monitorē jumta stāvokli un pēc nepieciešamības jumta segumā veic labojumus. Pēdējo dienu spēcīgajās lietusgāzēs ir vēlreiz pierādījies, ka šāds risinājums nav paredzēts kā ilglaicīgs vai ekstrēmiem laikapstākļiem piemērots,” skaidroja Straume.

Viņa uzsvēra, ka pie pagaidu jumta risinājuma nav iespējams pieslēgt apkuri šīm telpām. Tas ne tikai liedz veicināt žūšanu, bet arī pakļauj telpas riskam, ka samirkušās sienas izsals un rezultātā vēsturiskajai ēkai tiks nodarīti vēl lielāki zaudējumi.

Straume uzsvēra, ka “SBRE” izsaka cerību, ka valsts darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk varētu izbūvēt pastāvīgo jumtu, tādējādi izvairoties no paredzamās cīņas ar laika apstākļiem un to sekām.

Jau ziņots, ka VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane otrdien, 20.augustā, intervijā telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” apliecināja, ka stiprās lietavas vairs nespēs nodarīt kaitējumu ugunsgrēkā cietušajai Rīgas pilij, jo tai izbūvēti visi pagaidu jumti.

Vienošanās ar būvniekiem paredz, ka pagaidu jumtam jābūt drošam vismaz deviņus mēnešus, kuru laikā tiks izbūvēts pastāvīgs jumts, sacīja Strautmane.

Strautmane prognozēja, ka pastāvīga jumta izbūve sāksies ne ātrāk kā novembrī. Patlaban tiek projektētas jumta konstrukcijas, pēc tam vēl jāvienojas ar būvniekiem par izmaksām. Lai paātrinātu būvdarbus, ar projektētājiem tiek apspriesta iespēja būvniecības laikā pili “sadalīt pa zālēm”, proti, klāt jumtu nevis uzreiz visā platībā, bet pakāpeniski pa posmiem.

Jau ziņots, ka 31.jūlijā tika noslēgta papildu vienošanās pie esošā VNĪ un būvniecības pilnsabiedrības “SBRE” līguma par 220 900 latiem par visiem ugunsgrēka seku likvidēšanas darbiem un pagaidu jumta izbūvi.

Pagaidu jumts virs Baltās zāles, kas ugunsgrēkā cieta visvairāk, tika izbūvēts jau jūlija sākumā. Vēlāk pagaidu jumtu tika uzlikts virs Svētku zāles un virs pils Konventa daļas.

Ugunsgrēkā, kas plosījās naktī uz 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.

{gallery id=”1957″}

{gallery id=”1462″}

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+