Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. novembris, 2012
Drukāt

Būvnieks: Paniskās bailes no PPP projektiem ir muļķīgas

Foto - LETAFoto - LETA

Paniskās bailes no tā, ka valsts publiskās-privātās partnerības (PPP) projektiem nav gatava, ka nav pieredzes tādu īstenošanā, ir pilnīgas muļķības, ekspresintervijā biznesa portālam “Nozare.lv” vērtē būvfirmas SIA “Arčers” valdes priekšsēdētājs Armands Garkāns.

Jau ziņots, ka 12.novembrī Ministru kabineta komitejā atbalstītā ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija paredz jaunā Olaines cietuma būvniecībai no valsts budžeta līdzekļiem piecu gadu laikā atvēlēt 55 495 243 latus.

Ministrija koncepcijā piedāvā cietumu būvēt, izmantojot valsts finansējumu, jo tas perspektīvā varētu izmaksāt lētāk nekā PPP finansējums. Tomēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL!-TB/LNNK) neizslēdza, ka nākotnē tomēr varētu piesaistīt arī privāto finansējumu. Patlaban izdevīgāk esot izmantot valsts finansējumu, jo Latvijā ir diezgan maz labu piemēru šajā jomā. Turklāt vērā arī esot jāņem objekta lielums.

“Valstij nav pieredzes šādu objektu būvniecībā. Publiskās-privātās partnerības modelis varētu labi strādāt, ja valstij būtu pieredze,” sacīja Bordāns. Viņš piebilda, ka pastāv risks, ka šāds modelis varētu izmaksāt vēl dārgāk, tāpēc vispirms ir jāuzbūvē pirmais objekts, tādējādi gūstot pieredzi.

“Laikam jau budžetā ir tik daudz naudas, ka varam to atļauties. Acīmredzot tiek uzskatīts, ka lētāk ir budžetā paredzēt uzreiz 55 miljonu latu izdevumus, nevis aptuveni 2,5 miljonus latu gadā 20 gadu laikā, kas ir parastais PPP projektu ilgums,” sacīja Garkāns.

Viņš uzsvēra, ka valstī ir arī pieredze PPP projektu īstenošanā, tie ir bērnudārzu projekti, ko “Arčers” ir veiksmīgi īstenojis kopā ar pašvaldībām.

Garkāns sacīja, ka sākotnēji, iespējams, liktos, ka projekts ir dārgāks, jo būvniekam ir jāpiesaista finansējums. Taču jāņem vērā, ka tādus PPP projektus, kā savulaik autoceļu līdz “Sēnītei”, bija gatavas finansēt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Investīciju banka, kas ir lieli un nopietni spēlētāji Eiropas finanšu tirgū.

“Procentu likmes Eiropā patlaban ir ļoti zemas, tāpēc uzskatu, ka finansējumu varētu piesaistīt ar aptuveni 2%-3% likmi. Ja finanšu ministrs var priecāties, ka Latvija var aizņemties miljardu ASV dolāru ar aptuveni 6% likmi, un teikt, ka tas ir ļoti labi, tad uzskatu, ka 2%-3% likme finansējuma piesaiste PPP projektam ir vairāk nekā ļoti labi. Un šajā gadījumā nebūtu uzreiz jātērē 55 miljoni latu no tā miljarda, ko esam aizņēmušies par 6%,” uzsvēra Garkāns.

Vēl viens ieguvums no PPP modeļa – būvnieks zina, ka ir 20 gadus atbildīgs par uzbūvēto objektu, tāpēc pilnīgi skaidrs, ka tiks izvēlēti iespējami labākie būvmateriāli, norādīja Garkāns. Arī objekta apsaimniekošana šos 20 gadus būs būvnieka atbildība, līdz ar to kritēriji apsaimniekotāja izvēlē būs pilnīgi citi un tiks atrasts labākais iespējamais apsaimniekotājs.

Jautāts, vai nākamās ieslodzījuma vietas Latvijā būtu jābūvē, izmantojot PPP modeli un vai būvfirmas būtu ieinteresētas šādos projektos, Garkāns sacīja, ka jebkurš valstij nozīmīgs objekts ir jābūvē pēc PPP modeļa.

“PPP ir izeja, lai sildītu ekonomiku, lai valsts jau šodien dabūtu to, kas tai ir nepieciešams, bet samaksātu par to ilgstošā laika posmā. Eiropā ik gadu PPP projektos tiek iztērēti 18 miljardi eiro (12,6 miljardi latu). Lietuvā pēc PPP modeļa tiek būvēti ceļi, cietumi, policijas ēkas. Vai tad lietuvieši ir stulbāki par mums? Vai arī mēs esam tik piesardzīgi un bailīgi?” sacīja Garkāns.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+