Ekonomika
Īpašums

Pensionārei sabojāta māja. Būvvalde atzīst “Merka” pārkāpumus 11


“Tā vietā, lai laikus monitorētu manu māju, “Merks” tagad monitorēs mani, sirmu pensionāri!” sašutusi ir Anita Meija.
“Tā vietā, lai laikus monitorētu manu māju, “Merks” tagad monitorēs mani, sirmu pensionāri!” sašutusi ir Anita Meija.
Foto – Valdis Semjonovs

Rīgas pilsētas būvvalde atzinusi, ka, Mežciema mikrorajonā, Gaiļezera piekrastē būvējot daudzstāvu dzīvojamo namus, SIA “Merks” nav ievērojis būvniecības noteikumu prasības.

“LA” jau rakstīju, ka, dzenot zemē pāļus šo jaunbūvju pamatiem, stipri cieta pensionārei Anitai Meijai piederošā ģimenes privātmāja Līduma ielā 34. Nosēdās mājas pamati, saplaisāja ārsienas un skurstenis, no logu ailu pārsedzēm izkrita ķieģeļi, vairākās vietās pārplīsa ēkā ievilktās dabasgāzes caurules, no saplaisājušās notekūdeņu nosēdumu akas netīrais ūdens plūst zemē un Gaiļezerā.

Vispirms dzen pāļus, pēc tam novēro

Pēc būvvaldes atzinuma, pirms jebkādas būvniecības uzsākšanas, kā arī tās gaitā būvuzņēmumam bija pastāvīgi jānovēro Anitas Meijas, kā arī citu būvlaukuma tuvumā esošo ēku pamati, sienas, pārsegumi. Tiklīdz kļuva redzams, ka pamati sēžas, sienas un pārsegumi plaisā, nekavējoties bija jāpārtrauc būvēšana.

Bet “Merks” darbojās otrādi. Vispirms dzina pāļus, bet Anitas Meijas un citu Gaiļezera piekrastē agrāk uzcelto māju novērošanu jeb tā dēvēto monitoringu “Merks” uzsāka mēnesi vēlāk, ko apliecina būvvaldes rīcībā esošie dokumenti. Turklāt novērošanu sāka tikai pēc tam, kad Anitas Meijas māja jau bija sapostīta un kad viņa, Skaidrīte Vilistere un citu māju iedzīvotāji sacēla traci, rakstot sūdzības būvvaldei, uzņēmumam “Merks” un citur.

Kaut arī kopš notikušā jau gandrīz gads apkārt, “Merks” joprojām liedzas atzīties, ka postījumus Anitas Meijas mājā izraisījusi pāļu dzīšana. Pāļu radītā vibrācija neesot pārsniegusi noteiktos normatīvus. Arī troksnis, no kā Anitas Meijas mājā drebējušas logu rūtis un uz galda lēkājuši trauki, esot bijis pieļaujamās robežās. Tādējādi neesot “cēloniskās sakarības” starp pāļu dzīšanu un postījumiem, kas nodarīti Anitas Meijas mājā.

Savukārt apdrošināšanas sabiedrība “IF P&C Insurance”, kurai ar SIA “Merks” bija noslēgts apdrošināšanas līgums, atsakās izmaksāt Anitai Meijai atlīdzību, tāpēc ka līgumā neesot bijis paredzēts atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kurus izraisījusi ēkas pamatu nosēšanās un vibrācija, dzenot zemē pāļus.

Taču būvvaldes ieskatā, ko ar savu parakstu apstiprinājis būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs J. Belkovskis, Anitai Meijai ir visas tiesības pieprasīt būvuzņēmumam “Merks” un apdrošināšanas sabiedrībai atlīdzināt zaudējumus.

Vainu neatzīst, bet grib samaksāt

Kā jau rakstīju, savu vainu notikušajā neatzīdams, “Merks” tomēr bija piedāvājis izlīgt, samaksājot mājas īpašniecei 10 000 eiro. Bet līgumu nenoslēdza, un nauda netika samaksāta.

Uzņēmumā “Merks” jautāju, vai pašlaik, ņemot vērā decembrī izdoto būvvaldes atzinumu, ar Anitu Meiju varētu panākt vienošanos. “Merks” mārketinga un komunikāciju vadītāja Liene Meklere-Kutsare atbild, ka starp pusēm esot domstarpības par to, vai bojājumus radījusi daudzstāvu dzīvojamo namu būvniecība. “Merks” joprojām uzskata, ka tie radušies pirms būvniecības uzsākšanas – ēkas dabiska nolietojuma dēļ.

“Tomēr labi apzinoties, ka tiesvedība starp mums un Meijas kundzi nebūtu ētiska vairāku iemeslu dēļ, piedāvājām izmaksāt kompensāciju, kurai Meijas kundze mutiski piekrita,” skaidro Liene Meklere-Kutsare.

Monitorings… pensionārei

Uz jautājumu, kāpēc nav izdevies vienoties, “Merks” pārstāve atbild, ka, gatavojot līguma projektu, no Meijas kundzes gribējuši saņemt apliecinājumu, ka nauda tiks iztērēta mājas remontam, tāpat “Merkam” būtu tiesības pārbaudīt naudas izlietojumu. Ja mājas īpašniece tam piekristu, SIA “Merks” no savas puses būtu ar mieru parakstīt vienošanos un izmaksāt kompensāciju.

Anita Meija man saka, ka tāds punkts līguma projektā patiešām esot bijis, tāpat “Merks” gribējis sev tiesības sekot, kur un kam viņa tērē naudu.

“Ja esmu mājas īpašniece, tad man vienīgajai būtu tiesības izlemt, kur šo naudu iztērēt. Man pat nebūtu nevienam jāatskaitās. Tā vietā, lai laikus monitorētu manu māju, “Merks” tagad monitorēs mani, sirmu pensionāri! Kam gan citam es varētu tērēt šo naudu, ja ne remontam mājā, kas jebkurā brīdī var sabrukt?” spriež Anita Meija. “Māju būtībā esmu jau sākusi remontēt par pašas pensiju. Lai salabotu vairākās vietās no pāļu radītās vibrācijas pārplīsušās dabasgāzes caurules, biju pat spiesta aizņemties, jo no pensijas tam naudas nepietika. Noveļot vainu uz mani, “Merks” atkal kārtējo reizi izlokās, kā jau to darījis kopš šā gada sākuma, kad iedzina zemē pirmos pāļus.”

Apdrošinātājs paliek pie sava

“IF P&C Insurance” Latvijas filiāles Īpašuma atlīdzību grupas vadītāja Una Vilgerte vēlreiz apstiprina jau agrāk vēstīto, proti, ar uzņēmumu “Merks” noslēgtā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma noteikumi neparedz apdrošinātājam atlīdzināt trešajai personai radušos zaudējumus jebkuram īpašumam, zemei, ēkai vai citai būvei, kurus izraisījusi vibrācija, balstu novākšana, pārvietošana vai pavājināšana, ēkas pamatu nosēšanās. Un piebilst, ka 15. decembrī esot otrreiz saņemts Anitas Meijas apdrošināšanas atlīdzības pieteikums, kuru apdrošinātājs vēl skatīs. Bet joprojām ņemot vērā jau iepriekš minēto apdrošināšanas līguma noteikumus.

Vienīgais ceļš?

Saistītie raksti

Uz manu jautājumu, kā notikušo vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijā, kurai 7. decembrī Rīgas būvvalde arī bija nosūtījusi minēto atzinumu, asociācijas prezidents Jānis Abāšins atbild, ka viņa rīcībā neesot ne būvvaldes atzinuma, ne apdrošināšanas līguma, kurš noslēgts starp SIA “Merks” un apdrošināšanas sabiedrību “IF P&C Insurance”. “Taču esam runājuši ar cietušo Meijas k-dzi, un izskatās, ka šajā lietā kā trešā puse viņa diemžēl ir situācijas ķīlniece,” viņš saka. “Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma noteikumi, kā noprotams no apdrošinātāja atbildes Meijas kundzei, neparedz apdrošinātājam atlīdzināt trešajai personai radušos zaudējumus, ko nodarījusi vibrācija. ”

Kā skaidro J. Abāšins, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, puses varot brīvi vienoties par noteikumiem, tostarp par apdrošinātiem riskiem, ciktāl to neierobežo normatīvie akti. Būvuzņēmējam un viņa piesaistītajam apdrošināšanas starpniekam pašiem jāvērtē, vai pietiek, ka tiek apdrošināti normatīvajos aktos paredzētie minimālie riski, vai arī jāvienojas par papildu riskiem. Pēc viņa skaidrotā, ja apdrošināšanas līgums atlīdzību neparedz, tad vienīgais ceļš izpostītās mājas īpašniecei ved uz tiesu.

Vairāk par to, kā tas sākās, lasiet šeit.

LA.lv