Foto: LETA

Būvvalde lēmusi noraidīt maijā iesniegto Okupācijas muzeja piebūves ieceri 7

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Savukārt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzskata, ka būvvalde lēmuma pieņemšanā par būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves celtniecībai vadās no Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinuma, kas nav tai saistošs.

CITI ŠOBRĪD LASA

VNĪ norāda, ka, pēc normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vienīgais likumīgi iesniegtais projekts būvvaldē par būvatļaujas izdošanu ir iesniegts 2015. gada 11. maijā. Okupācijas muzeja projektā veiktajiem alternatīvajiem risinājumiem esot bijis informatīvs raksturs. Turklāt par veicamajām izmaiņām projektā nav saņemts būvvaldes izdots administratīvs akts – lēmums.

Kā ziņots, Latvijas Okupācijas muzeja piebūves projekts Rīgas pilsētas būvvaldē tika iesniegts 2015. gada 11. maijā, bet līdz šai dienai netika pieņemts nekāds Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums, bet arvien tika pagarināts tā pieņemšanas termiņš.

Pagājušā gada maijā VNĪ iesniedza būvvaldē būvniecības iesniegumu par būvniecības ieceri Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, ar lūgumu izsniegt būvatļauju ar nosacījumiem un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Pērnā gada 9. jūnijā Rīgas pilsētas būvvalde, atbildot uz iesniegumu, norādīja, ka iesniegtajos dokumentos ir trūkumi, un lūdza tos novērst. Tāpat būvvalde lūdza Rīgas pilsētas arhitekta viedokli par VNĪ būvniecības ieceri un arī pagarināja būvvaldes lēmuma pieņemšanu līdz 10. septembrim, savukārt vēlāk lēmuma pieņemšanu pagarināja jau līdz šā gada 11. maijam, tādējādi atliekot lēmuma pieņemšanu par gadu kopš projekta iesniegšanas.

Ņemot vērā ilgstošo Rīgas pilsētas būvvaldes bezdarbību, Administratīvā rajona tiesa 2015. gada 25. novembra lēmumā konstatēja, ka lielāko pierādījumu kopumu Rīgas pilsētas būvvaldei jau ir bijusi iespēja izvērtēt, un noteikusi Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma izdošanas termiņu šā gada 25. janvāri.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.