C hepatīta ārstēšana Latvijā – tikai turīgo privilēģija? 1
C vīrushepatīts pasaulē ir sastopams piecas reizes biežāk nekā HIV infekcija.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegtajiem datiem, pasaulē ar C hepatītu inficēti 130-150 miljoni cilvēku. Eiropā ar C hepatītu ir inficēti aptuveni 9 miljoni iedzīvotāju.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtajiem datiem Latvijā jauni hroniska C hepatīta gadījumi 2014. gadā (laika posmā no janvāra līdz jūnijam) ir reģistrēti 854 pacientiem.
2013.gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 50% pieaudzis to pacientu skaits, kas miruši no C hepatīta. Savukārt, mirstība no C hepatīta izraisītas aknu cirozes pieaugusi par 16%.
Mūsu sabiedrībā ir daudz cilvēku, kuri par C hepatīta infekcijas klātesamību nenojauš, jo slimība pat 20 gadu periodā var noritēt bez būtiskiem simptomiem, slēpti.Bieži vien C hepatīta pacientiem mēdz būt nogurums, bet kuru no mums gan mūsdienās, laiku pa laikam nevajā nogurums?
Ja šo slimību neārstē, 75 līdz 85% pacientu progresē hroniski aknu bojājumi, 10 līdz 20% pacientu attīstās aknu ciroze, bet aptuveni 1 līdz 4% pacientu katru gadu saslimst ar aknu vēzi (hepatocelulāro karcinomu). Daudziem pacientiem nepieciešama aknu transplantācija (kas pasaulē ir pieejama, bet mūsu valstī diemžēl netiek veikta). Neārstējoties, 10 līdz 20% vīrushepatīta C pacienti turpmākajās divās desmitgadēs var mirt no aknu bojājumiem.
Par C hepatītu, tā inficēšanās iespējām un ārstēšanu, kā arī pacientu ikdienu Latvijā stāsta RAKUS stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” (LIC), infektoloģe, hepatoloģe un aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane.
Par situāciju C hepatīta ārstēšanā LatvijāHepatoloģija jeb aknu slimību nozare ir atstāta novārtā – visiem šķiet, ka ir jāpalīdz sirds un asinsvadu slimniekiem, kas nav nepareizi, taču trūkst medicīnas nozarēm piešķirtā finansējuma sabalansētības, kā rezultātā, zemā finansējuma dēļ no aknu slimībām mirst 30 – 50 gadus jauni, darbspējīgi cilvēki, nereti, pat tādi, kuriem diagnosticēta akūta aknu mazspēja un, kurus varētu glābt, ja vien tiktu veikta aknu transplantācija. Taču tas nenotiek un viņi mirst…
„Man brīžiem ir sajūta, ka “rokas nolaižas”, jo esam vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav pieejama 100% kompensācija C hepatīta pacientu ārstēšanai, kā arī vienīgie, kur netiek veikta aknu transplantācija, kas citviet pasaulē tiek praktizēta jau gandrīz 50 gadus. Latvijā neviens no jaunākās paaudzes medikamentiem nav iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā. Par spīti tam, ārsti turpina cīnīties par C hepatīta finansējuma pilnīgu kompensāciju”, stāsta dr.Ieva Tolmane.
