Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. jūlijs, 2014
Drukāt

C hepatīta pacientu pieredzes stāsti

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Sargi sevi –C hepatīts nesaudzēs!

Anda, 40. gadus jauna, piecu bērnu māmiņa ar izglītību medicīnā – šobrīd mājsaimniece. Rolands, 37.  gadus jauns vīrietis, precējies, divu bērnu tēvs – izbijis pašvaldības policijas darbinieks, šobrīd veiksmīgs uzņēmējs. Zigmārs, trīs bērnu tēvs, sportists un aktīvā dzīvesveida piekritējs – nekad nav lietojis narkotikas. Dace, 30 gadus jauna, vientuļā māmiņa, audzina 7 gadus vecu puisēnu. Kas šos cilvēkus vieno? Sabiedrībā iesakņojušies aizspriedumi un kopīga diagnoze – vīrushepatīts C.

 

Pieredzes stāsti

Anda, 40.gadus jauna piecu bērnu māmiņa, ar izglītību medicīnā – šobrīd ir mājsaimniece, kura aktīvi audzina savas atvases un par savu diagnozi uzzināja īsi pēc ceturtā bērniņa piedzimšanas :

„Protams, ar vīru bijām noraizējušies par iespējamo risku, taču pēc pārbaužu rezultātu saņemšanas, noskaidrojās, ka bērnam C hepatīta draudi ir minimāli. Kopā ar mediķiem izlēmām, ka bērniņš nāks pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, kas mazināja inficēšanās iespējamību un radīja drošības sajūtu arī mums”, atzīst Anda.

Konkrētu situāciju, kurā varētu būt inficējusies ar C hepatītu Anda neatminas, taču viņai ir aizdomas, ka tas tika iegūts pirmo dzemdību laikā asins pārliešanas rezultātā (visi bērniņi ir dzimuši priekšlaicīgi, tāpēc asins pārliešana katrās dzemdībās bijusi nepieciešamība), vai arī strādājot ar pacientiem kā medmāsai slimnīcā, kādas medicīniskas procedūras laikā. Par spīti hepatītam un tā izraisītajām veselības problēmām Anda joprojām ir starojoša un aktīva sieviete, kura negrasās padoties slimības radītajiem šķēršļiem, cerot, ka arī viņai kāda no C hepatīta ārstēšanas terapijām būs piemērota un C hepatīts ar laiku tiks uzveikts.

Rolands, 37 gadus jauns vīrietis, precējies, divu bērnu tēvs – izbijis pašvaldības policists – šobrīd veiksmīgs uzņēmējs :

„Strādājot pašvaldības policijas dežūrdaļā bieži vien nācās saskarties ar situācijām, kurās jāatrisina nekārtību cēlāju strīdi, kuru neizbēgama sastāvdaļa ir traumas, asinis un ievainojumi,” stāsta Rolands. Rolands pieņem, ka C hepatītu ir ieguvis, strādājot pašvaldības policijā un inficējies risinot kādu no konfliktsituācijām, kuru darba laikā bijis ne mazums. „Sākotnēji nesapratu, kas ar mani notiek, veselība pasliktinājās dramatiski – zuda darbaspējas, nemitīgi vajāja nogurums un garastāvokļa maiņas, neiecietība pret apkārt notiekošo pastiprinājās. Šobrīd ar terapijas palīdzību hepatīts ir uzveikts, taču baiļu sajūta, ka slimība var atsākties ar jaunu sparu nepamet, tāpēc regulāri dodos pie ārsta, bažīgi skaidro Rolands.

Zigmārs, daudzbērnu ģimenes tēvs, sportists un aktīvā dzīvesveida piekritējs – nekad pastiprināti nav lietojis alkoholu :

”Par to, ka man ir C hepatīts uzzināju, kad devos uz Valsts asinsdonoru centru (VAC) nodot asinis. Visu dzīvi esmu aktīvā dzīvesveida piekritējs, nekad neesmu smēķējis vai lietojis narkotikas, arī alkoholu praktiski nelietoju, ja vien kādos svētkos laba vīna glāzi, stāsta Zigmārs. Esmu atbildīgs par savu ģimeni un bērnu veselību un labklājību, tālab ik dienu domāju par to, lai pasargātu savus tuviniekus un līdzcilvēkus no šīs infekcijas. Piemēram, mums aptieciņā neatņemama sastāvdaļa ir cimdi, lai jebkuras brūces apkopšanā nenotiktu asiņu saskare, savu zobu birsti un nagu šķērītes turu bērniem nepieejamā vietā.

Es nekad nebūtu domājis, ka ar mani kas tāds notiks un, visticamākais, ka C hepatītu tik laicīgi atklāju tikai pateicoties tam, ka ziedoju asinis, jo tajā brīdī man vēl nebija slimības izraisītā noguruma. Šobrīd kopā ar savu ārstu Latvijas Infektoloģijas centrā meklējam labāko risinājumu slimības ārstēšanai.”

Dace, 30 gadi, vientuļā māmiņa, viena audzina 7 gadus vecu puisēnu:

„Zinu, ka ar C hepatītu inficējos pēc zobārsta apmeklējuma, taču pierādīt to nespēju. Šoks par notikušo bija milzīgs, un situācija grūti aptverama, jo esmu viena pati ar bērnu, kas nozīmē, ka finansiālu resursu ārstēšanai man nav. Tāpēc šobrīd ārstēšanās terapiju uzsākt nespēju, jo vienkārši nevaru to atļauties. Līdzmaksājums ārstēšanās kursam ir pārāk milzīgs slogs mūsu ģimenei. Ceru, ka drīzumā tiks pieņemts lēmums par 100% medikamentu kompensāciju, lai ārstēšanos varētu uzsākt pēc iespējas ātrāk, jo slimība progresē. Esmu domājusi par to, ka slimības saasināšanās gadījumā neatliks nekas cits kā doties uz kādu citu Eiropas Savienības valsti, kur C hepatīta ārstēšana ir apmaksāta,” nosvērti stāsta Dace.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+