Mobilā versija
+17.1°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
20. decembris, 2016
Drukāt

“Cafe Spleen” atgriežas; šoreiz Mākslas akadēmijā

Foto: Didzis GrodzsFoto: Didzis Grodzs

Trešdien, 21. decembrī, plkst. 18 Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 1. stāva izstāžu zālē ar filmas “Café Spleen jeb Augusts 1914” nepabeigtās video sesijas pirmizrādi tiks atzīmēta scenogrāfa, režisora, perfomanču meistara un LMA docenta Viktora Jansona jubileja, LA.lv uzzināja LMA.

1914. gada augustā sākās Pirmais pasaules karš, kas, nesdams iepriekš nepieredzētu postu, izmainīja pasaules karti, sabiedrības vērtību sistēmu un dzīves stilu. Pirms simts gadiem latviešu karavadoņu, pirmkārt, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka komandiera Jukuma Vācieša, stratēģija bija savā karapulkā iekļaut dzejniekus, māksliniekus, mūziķus, neliekot tiem kaujās būt pirmajās kareivju rindās, bet nosūtot pildīt sanitāra vai kara hronista pienākumus. Tādējādi šie izsmalcinātie, jūtīgie, estētisko pārdzīvojumu alkstošie redzēja kara nežēlību, līķu kaudzes, nāvi un karavīru drosmi, un spēja caur mākslas valodu iedvesmot strēlniekus un vēstīt nākamajām paaudzēm, ar kādām grūtībām dzima Latvijas valsts.

1916. gada novembrī dzejnieks Jānis Akuraters (1876–1937) brīvprātīgi, tāpat kā daudzi citi dzejnieki un mākslinieki, iestājās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Filmas nosaukums aizgūts no Jāņa Akuratera stāsta “Café Spleen” (1917), kas vēsta par strēlnieku – dzejnieku un mākslinieku – kara situācijā pašu radīto “cilvēcisko patvērumu”, kad vakaros kādā lauku pirtiņā, fonā dunot kara troksnim, viņi pulcējās kopā, dzēra tēju, dziedāja un runāja par dzīvi un māksl”u “viņpus” kara lauka, runāja par nākotnes Latviju.

2014. gadā Jāņa Akuratera muzeja dārzā programmas “Rīga – Eiropas Kultūra galvaspilsēta 2014””a šodienas mākslinieku dzejas un mūzikas vakari, teatrālas performances un pasākumu cikli, kas stāstīja par dzejniekiem, māksliniekiem un komponistiem karalaukā, par cēloņiem un sekām, par laikmetu sasaukšanos.

Akcija “Café Spleen jeb Augusts 1914” režisoram Viktoram Jansonam kļuva par vienu no impulsiem filmas būvēšanai. Scenārijā iekļauta režisora 25 gadu radošā darbība kino, teātrī, muzejos un viņa vectēva Augusta Liepiņa (1883–1957) – 5. Zemgales pulka strēlnieka – ceļš.

Pievienot komentāru

Nodibināta Dejas balvaLatvijas Dejas informācijas centrs (LDIC) sadarbībā ar Kultūras ministriju nodibinājis Dejas balvu, kas turpmāk būs Latvijas augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā.
Draugiem Facebook Twitter Google+