Mobilā versija
Brīdinājums +14.5°C
Bērtulis, Boļeslavs
Ceturtdiena, 24. augusts, 2017
3. decembris, 2016
Drukāt

Čaka ielā bojāgājušās meitiņas tēvs un sievietes vīrs: Gribu, lai cilvēki aizdomātos (19)

Foto no Anša Priedes personiskā arhīvaFoto no Anša Priedes personiskā arhīva

Nobeigumam tuvojas tiesvedība par traģisko notikumu pirms pusotra gada, kad trolejbuss Rīgā sabrauca sievieti un viņas meitiņu. Bojāgājušās meitas tēvs un sievietes vīrs Ansis Priede uz tiesas sēdēm neiet.

A. Priede: – Neesmu bijis ne uz vienu tiesas sēdi. Cenšos no tām distancēties un par tām nedomāt. Jau tā veselība pasliktinājusies. Esmu kļuvis nervozs. Naktī panikas lēkmes. Cenšos gan iet uz trenažieru zāli un garās pastaigās. Man bija ļoti paveicies, jo mīlēju un tiku mīlēts. Ar Lindu biju kopā desmit gadus. Žanete, brīnišķīga meitiņa… Pēc notikušā biju šokā. Trīs mēnešus biju slims. Mēģināju atgriezties darbā Valsts Ieņēmumu dienestā, kur biju galvenais nodokļu inspektors, bet nevarēju pastrādāt. Kļuvu par bezdarbnieku, gāju C un D autovadītāju, loģistikas kursos, lai prāts ar kaut ko būtu aizņemts. Tagad man ir labs darbs lidostā “Rīga”, kur esmu autostāvvietu daļas vadītājs. Sabiedrībā man nav viegli atgriezties, un kad vēl dzirdu apkārt runājam par ģimeni un bērniem… Gribas mukt.

– Vai jums ir atbilde uz to, kāpēc notika tāda traģēdija?

– Nav. Mēs dzīvojām Barona un Pērnavas ielas krustojumā. Daudz gājām kājām. Arī tajā rītā savējām teicu, ka nevedīšu, ejam kājām. Meitiņai bija jauks bērnudārzs netālajā Zvaigžņu ielā, sievai bija darbs Vecrīgā “Trasta komercbankā”, kur viņa strādāja par privātbaņķieri.

– Esat ticīgs cilvēks?

– Jā, kristīts luterānis. Kad Torņakalna baznīcā aizlūdz par bojā gājušiem bērniem, mani uz turieni aizved draugi. Tad kopā tur raudam.

– Tiesā jūs pastāvat uz naudas kompensāciju.

– Stāsts nav par naudu. Esmu gatavs atdot visu, atdodiet tikai manas mīļās meitenes! Bet tas nav iespējams. Tāpēc uzstāju uz tādu kompensāciju. Lai cilvēki aizdomātos, lai apdrošinātāji domātu par cilvēkiem, ne tikai savu peļņu, lai darba devēji nenodzītu neprātīgā ritmā savus darbiniekus, kas noved pie šādām traģēdijām. Zinu, ka daļa sabiedrības man pārmet dzīšanos pēc naudas. Pretīgi. Bet nedomāju, ka man tagad būtu kādam jāskaidrojas. Tiesa lēma par 100 000 eiro. Žēl. Apdrošinātājiem tā ir sīknauda. Starp citu, mēs apdrošinātājiem piedāvājām mediāciju, bet viņi atteicās un pārsūdzēja pirmās instances spriedumu. Domāju, ka pārsūdzēsim arī apgabaltiesas spriedumu.

Foto no Anša Priedes personiskā arhīvaFoto no Anša Priedes personiskā arhīva

"Man bija ļoti paveicies, jo mīlēju un tiku mīlēts," saka Ansis, joprojām ar skumjām domājot par zaudēto sievu Lindu un meitiņu Žaneti.

– Vai trolejbusa vadītāja ir ar jums kontaktējusies?

– Nav.

– Kādu sodu viņa ir pelnījusi?

– Patiesībā man vienalga. Es pieņemšu jebkuru spriedumu, kas nebūs attaisnojošs. Man dusmas uz viņu ir pārgājušas. Cilvēks jau arī pārdzīvo. Savu sodu jau sieviete ir saņēmusi. Manā dzīvē nekāds trolejbusa vadītājai uzlikts sods neko nemainīs. Vienīgi tiesā viņai vajadzētu runāt taisnību. No tās viņa nekur neaizbēgs. Manas meitenes negāja pie sarkanās gaismas, un trolejbusa vadītāja, kā novēroja pasažieri, cīnījusies ar miegu un noteikti, ka aizmiga.

– Jūs esat jauns vīrietis. Un dzīve jums turpinās…

– Ar galvu es to saprotu, bet ar sirdi… Nespēju iedomāties citas attiecības un citu ģimeni. Neko nemeklēju. Ja nu būs kāda dzirkstele, pretim varbūt arī neturēšos. Man šobrīd nav nepieciešama tuvība. Man svarīgāk, ja mīļi apņemtu.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Lasu un raudu,tada nelaime. Nespeju iedomaties ka sap:(

  2. taa protams ir liela atbildiiba seedeet pie transportlidzekla stures. un ja tu veel brauc pa ielaam cauru dienu taa ir divkaarsha atbildiiba.

  3. ir citi kuri nesaprot... Atbildēt

    Esam saudzigi viens pret otru. Nelaime nenak pec troleibusa saraksta, bet tas ka neviens no mums nezin kas, kur notiks?!

  4. Tu-mēsls…šeit nav svarīgi kurš kur barojas…ir notikusi nelaime…liela nelaime..

  5. Ļoti smagi. Smaga traģēdija. Izsaku līdzjūtību!

  6. 1) MAZAIS krān, nomaini niku! Smadzeņu ta NAV – šņabis aizskalojis…
    2) Trolejbusa vadītāja (63 gadi)
    ir vistiešākā VAINĪGĀ ceļu satiksmes nagadījumā, kur traģiski BOJĀ gāja sieviete ar mazo meitu!
    3) Cik jābūt TRULAI bābai savos 63 gados (par daudz veči nolietojuši?), lai NEJUSTU līdzi bojāgājušo ‘meiteņu’ tēvam?
    Žurnālista jautājums: – Vai trolejbusa vadītāja ir ar jums kontaktējusies?
    – Nav.
    – Kādu sodu viņa ir pelnījusi?
    – (..) Vienīgi tiesā viņai vajadzēja runāt TAISNĪBU. No tās viņa nekur neaizbēgs. Manas meitenes NEGĀJA pie sarkanās gaismas, un trolejbusa vadītāja, kā novēroja pasažieri, cīnījusies AR MIEGU un noteikti, ka {uz brīdi} aizmiga… {Drīzāk iesnaudās} …

  7. Un ko teikt tai nepatiesi apsūdzētajai trolejbusa vadītājai? Viņai tagad viegli?

  8. Izsaku Jums visdziļāko līdzjūtību par notikušo traģēdiju. Notikušais nav prātam aptverams un Jūs rīkojaties pareizi, pieprasot taisnīgu attieksmi.

  9. Ar cieńu, Silvija. Atbildēt

    Šīs ir neaptverams zaudējums un nepalīdz itin nekas. Vainīgo sodīšana ir vajadzīga bet nedos noslēgumu dvēseles sāpēm.
    No sirds vēlu atrast miera prāta stāvokli Ansim. Jādzīvo tālāk, lai godinātu atmińās. Mīlestību un spēku!

  10. Turies ansi.tavas meitenes tevi redz un noteikti domaa par tevi

  11. AnSi..turies! Tev sis posms ir jaaiztur,Tavas meitenes Tevi sargaa un liidzcilveeki ir domaas ar Tevi .

  12. Ansi..turies! Tavas meitenes Tevi vienmeer sargaas 🙂 Un līdzcilvēki ir domās ar Tevi.

  13. Sirds sāp… tik šausmīgi žēl :(((

  14. Dusmas var pariet ja vainiga persona atzist savu vainu un atvainojas ne kau kaa sitaa maita.

    • Vai tad pirms nokāpt uz brauktuves nevajadzētu pārliecināties par drošību,kā tas ir rakstīts satiksmes noteikumos?Kā vairums gājēju uzskata,ka pāreja ir domāta tikai priekš viņiem un tikai viņiem un burtiski metās uz brauktuves,pilnīgi ignorējot tuvojošos transportu,kam nākas spiest grīdā bremžu pedāli,kaut nereti tā ir vienīgā mašīna,bet viņam taču ir”tiesības”sevi pakļaut briesmām!!!!!!!!!!

      • Elita,ceĺu satiksmes noteikumos arì ir rakstìts,ka transportlìdzeklim ir JÀSAMAZINA ÀTRUMS vai JÀBRAUC AR TÀDU ÀTRUMU,lai spètu NOBREMZÈT…Un vèl pie stùres nedrìkst sèsties tàdà nogurumà,kas var apdraudèt vai bùt bistamam ceĺu satiksmè…Te vispàr nav,ko spriest,jo pati nupat biju lieciniece,kà tramvaja vadìtàja mocìjàs ar nogurumu,pedejà pieturvieta bija,lèkdama izlèca no tramvaja,lai aukstumà atžirgtu…
        Turies,Ansi!!!

        • Signe, NEreti gadās novērot ka cilvēks ar paviršu garāmejošu skatienu uzmet aci uz pēdējās sekundes ,,zaļo” …un ,,dur” pāri jau atkal iegrimis savās ikdienas problēmu pārdomās, kaut gan ar pirmo soli jau deg koši sarkans !

Lielā neziņā gaida 2018. gada septembriSkolotājiem ļauj nedaudz ieskatīties jaunajā mācību saturā
Draugiem Facebook Twitter Google+