Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. oktobris, 2013
Drukāt

“SĒJĒJS 2013” CILDINA JAUNOS UZŅĒMĒJUS

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Konkursa “Sējējs 2013” balvas visdažādākajās nozaru nominācijās jau divdesmit gadus ir prestižākais lauksaimnieku apbalvojums. Piektdien, 25. oktobrī, atjaunotajā Rīgā kultūras pilī “Ziemeļblāzma” sveica konkursa laureātus un veicināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, lauku uzņēmējus, mazpulkus un zinātniekus.

Kuplo Vaičuļu ģimenes saimniecību “Zundi” atzina par laureāti nominācijā “Ģimene lauku sētā”. “Vaičuļu ģimene ir unikāla ar lauksaimnieka garu, čaklumu un to, ka sākto noved līdz galam. Vaičuļi daudz laika veltī mākslai – vairāku paaudžu cilvēki piedalās Dziesmu svētkos, māte Aija vada folkloras kopu un ansambļus,” laureātus raksturoja Dagdas novada padomes priekšsēdētāja. Viņus sveica Valsts prezidents Andris Bērziņš un zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Z/s “Zundi” Dagdas novadā vada Pēteris Vaičulis, bet viņa 23 gadus vecais dēls Mārtiņš saimnieko z/s “Piekalni”. Mārtiņa vectēvs mazdēlam uzdāvinājis aptuveni 100 hektārus zemes, kur patlaban spēkā pieņemas 80 gaļas liellopu ganāmpulks. Mārtiņš ir beidzis augstskolu “Turība” un patlaban zināšanas papildinu Višķu lauksaimniecības tehnikumā. “Kopš bērnības esmu darbojies lauku darbos. Es ar ļoti lielu optimismu raugos nākotnē. Īpaši jau tāpēc, ka ES jaunajiem zemniekiem sniedz papildu atbalstu,” tā Mārtiņš. Bet viņa dvīņu māsa Līga, Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente, tāpat kā otra māsa Ilze, patlaban strādā Rīgā un uz dzimtas mājām dodas brīvdienās. Viņa sola laukos atgriezties, “kad vien būs iespējams”, tāpēc ka galvaspilsētā nejūtas īsti labi.

“Zundi” jau sešus gadus darbojas LPKS “Trikāta KS” un ir apmierināti ar kooperācijas sniegtajām iespējām. “Stabilitāte, koleģialitāte, pretimnākšana – tā var raksturot līdzšinējo sadarbību,” tā P. Vaičulis. Savukārt Aijas tēvs, Jānis Brils uzsver nepieciešamību diferencēt Latgalei sniegto atbalstu neauglīgās zemes un teritorijas reljefa dēļ.

“Esmu ļoti saviļņots, gandarīts un priecīgs, ka mūsu saimniecības veikums ir novērtēts “Sējēja” balvas divdesmitajā gadadienā. Nekas nav mainījies – es turpinu sešās paaudzēs sākto darbu. Esmu tikai klāt no sevis pielicis savas idejas, kas gūtas citās valstīs,” tā “Sējējs 2013” balvas laureāts nominācijā “Lopkopība” Smiltenes novada zemnieku saimniecības “Kalējiņi 1” saimnieks Kaspars Putrālis. Viņa saimniecība aizvadītajos piecpadsmit gados ar jaunu saimniekošanas tehnoloģiju ieviešanu aizvien ir starp Latvijas piensaimniecības nozarē vadošajiem uzņēmumiem. “Kalējiņi 1” ganāmpulka 667 govis ik dienu dod 12 tonnas visaugstākās kvalitātes piena, kas nonāk a/s “Smiltenes piens”.

Kaspars, kuram ir 38 gadi, teic, ka patlaban aizvien vairāk “līmenī” turēties liekot par viņu jaunāku kolēģu veikums un tas priecējot. “Kalējiņi 1”, kā stāsta piensaimnieki, ir saimniecība, kur darbā gūto pieredzi viesiem neslēps un centīsies viņus emocionāli uzlādēt.

“Esmu pārliecinājies – dots devējam atdodas,” tā saimnieks, kas arī atzīst – dažkārt īslaicīgi nolaižoties rokas. K. Putrālis par Zemkopības ministrijas izvirzīto mērķi – nākamajos septiņos gados nodrošināt, lai katra ģimene laukos spētu sevi uzturēt, – saka: “Ne katrs cilvēks var būt uzņēmējs. Ikvienam lauciniekam vajadzētu izvērtēt, kas viņam vislabāk izdodas un dod gandarījumu, un tajā virzienā darboties. Savukārt uzņēmējiem ES atbalsta piedāvātās iespējas ir neaptveramas.”

Laureāte nominācijā “Rītdienas sējējs – mazpulka dalībnieks” Kristīne Dombrovska uzsvēra – darbošanās Dobeles novada 53. Penkules mazpulkā lauksaimniecība ir devusi izpratni, “kā viss rodas”. “Liela daļa pilsētnieku aizvien nesaprot, kā tas ir ravēt, pašam izaudzēt kartupeli un pēc tam to apēst, nevis nopirkt veikalā. Esmu iemācījusies darbus darīt ar sirdi. Mazpulkā iemāca arī gatavot projektus. Nākotni ar lauksaimniecību saistīt patlaban neplānoju, tomēr lauki vienmēr paliks blakus,” tā K. Dombrovska, kas patlaban mācās Rīgas 1. ģimnāzijas 11. klasē un aizvien rīko mazpulku pasākumus. Penkules 53. mazpulka vadītāja Ilze Jansone piebilst – mazpulku kustība Dobeles novadā aizvien ir stipra un piesaista skolēnus ar interesantajām nodarbībām.

LPKS “Straupe” laureāta balvu nominācijā “Lauksaimniecības kooperatīvs” saņēma trešo reizi, turklāt kooperatīva vadītājs Imants Balodis to saņēma arī 2008. gadā. “Šis mums ir zvaigžņu gads – atzīmējām pienotavas simto un kooperatīva 20. gadskārtu, kā arī decembrī pabeigsim miljons eiro vērtā pienotavas modernizācijas projekta pirmo kārtu. “Straupei” ik gadu uzlabojas saimnieciskās darbības rādītāji, palīdzam attīstīties arī kooperatīva biedriem. Jubilejas gadā izdevām pienotavas 100 gadu hroniku, kas nopērkama mūsu veikalos,” tā LPKS vadītājs Imants Balodis.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorandes Kristīnes Pilienas pirms trīs gadiem individuālajam komersantam “Caprine” nominācijā “Lauku attīstības projekts inovācijās” piešķirtā balva, visticamāk, dos tik ļoti vajadzīgo papildu motivāciju attīstīties. I/k “Caprine” lauž daudzu cilvēku priekšstatus par kazas piena produktiem kā nevajadzīgiem un nederīgiem. “Caprine” no kazas piena veido konditorejas produktus, kur iespējami daudz izmantots kazas piens, arī sviestu, biezpienu, krējumu.

“Esam izmēģinājuši kazas piena čipsus, kuru sastāvā ir kazas biezpiens, rudzu milti un nedaudz sviesta. Aizvadītajā vasarā no kazas piena, saldā krējuma, cukura un svaigām ogām izveidojām kazas piena saldējumu, kas jau guvis pircēju atsaucību. Izejvielas piegādājam arī parfimērijas nozarē,” par sasniegumiem stāsta K. Piliena. Viņa arī piebilst, ka Latvijā sāk veidoties pieprasījums pēc kazas gaļas un tiek pirkta kazu āda, ko izmanto ekskluzīvu apavu ražošanai. “Latvijas dabas apstākļi ļauj attīstīt kazkopības nozari. Šajā gadā pirmo reizi kazkopjiem pieprasījuma apmierināšanai pēc produktiem nepietika piena. Visā pasaulē nozare ir ļoti pazīstama, vien Latvijā to uzskata par netradicionālu. Būtu jādiskutē par līdzvērtīga atbalsta saņemšanu ar govs piena ražotājiem,” tā K. Piliena.

Balvu “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” šajā gadā saņēma zootehniķe Valda Jakoviča, kas savu darba mūžu veltījusi piena lopkopībai, attīstot piensaimniecības nozari un Latvijas brūnās govju šķirni.

Pasākuma “Sējēja 2013” dalībniekus kultūras pilī “Ziemeļblāzma” izklaidēja džeza dziedātājs Daumants Kalniņš, par mūziku dejotājiem rūpējās Normunds Jakušonoks un Daiga Petkeviča “Tipa orķestris” pavadībā.

Uzziņa


“Sējēja 2013” laureāti


Lopkopībā. Smiltenes novada z/s “Kalējiņi 1”, saimnieko Kaspars Putrālis. Veicināšanas balvas: Tukuma novada SIA “Dzimtene”, saimnieko Jēkabs Spickus; Riebiņu novada z/s “Gribolva”, saimnieko Jāzeps Sermais

Augkopībā. Veicināšanas balvas: Aknīstes novada i/k “Viktors Popovičs”, saimnieko Viktors Popovičs; Mālpils novada z/s “Upesjaunzemi”, saimnieko Jānis Žīgurs

Lauksaimniecības kooperatīvs. Pārgaujas novada LPKS “Straupe”, vadītājs Imants Balodis. Veicināšanas balvas: Bauskas novada LPKS “Saimnieks V”, vadītāja Mārīte Ķikure; Saldus novada LPKS “Ošenieku grauds”, vadītājs Māris Mednis

Lauku attīstības projekts lauksaimniecībā. Tukuma novada SIA “Lestene”, saimnieko Egīls Seņkāns. Veicināšanas balvas: Gulbenes novada z/s “Lācīši”, saimnieko Stanislavs Gžibovskis; Ilūkstes novada k/s “Dubezers”, saimnieko Staņislavs Pučka.

Lauku attīstības projekts inovācijās. Talsu novada i/k “Caprine”, vadītāja Kristīne Piliena. Veicināšanas balvas: Engures novada SIA “Bioorganic Earthworm Compost”, vadītājs Egils Laukmanis; Talsu novada SIA “Raganas Vīna kalni”, vadītājs Mārtiņš Barkāns

Lauku attīstības projekts pārtikas ražošanā. Dobeles novada a/s “Dobeles dzirnavnieks”, vadītājs Kristaps Amsils. Veicināšanas balvas: Krāslavas novada a/s “Krāslavas piens”, vadītājs Aleksejs Krivenko; Kokneses novada z/s “Vecsiljāņi”, vadītājs Juris Sprukulis

Gada “LEADER” grupa. Jelgavas novada biedrība “Jelgavas lauku partnerība “Lielupe””, vadītāja Līga Švānberga.

Veicināšanas balvas: Kuldīgas novada biedrība “Darīsim paši”, vadītāja Dace Strazdiņa; Salacgrīvas novada biedrība “Jūrkante”, vadītāja Dzintra Eizenberga.

Ģimene lauku sētā. Dagdas novada z/s “Zundi”, saimnieko Vaičuļu ģimene (Pēteris Vaičulis). Veicināšanas balvas: Rūjienas novada z/s “Dārznieki”, saimnieko Svīķu ģimene (Sarmīte Svīķe), Daugavpils novada z/s “Lāčplēši”, saimnieko Sitniku ģimene (Agnese Sitnika).

Jaunais veiksmīgais zemnieks. Rēzeknes novada z/s “Meža grumuži”, saimnieko Artūrs Tjušs. Veicināšanas balvas: Pļaviņu novada z/s “Iesalnieki 1”, saimnieko Ansis Saliņš; Ogres novada z/s “Steķi”, saimnieko Jānis Sproģis

Rītdienas sējējs – mazpulka dalībnieks. Dobeles novada 53. Penkules mazpulka dalībniece Kristīne Dombrovska, vadītāja Ilze Jansone. Veicināšanas balvas: Dagdas novada 104. Dagdas mazpulka dalībniece Irēna Zvidriņa, vadītāja Anna Krilova; Kandavas novada 541. Zantes mazpulka dalībnieks Mārtiņš Poškus, vadītāja Anita Gaile

Zinātne lauku attīstībai. Ilmārs Dukulis “Rapša eļļas degvielas izmantošana dīzeļmotoros un loģistika”, darba zinātniskais vadītājs Gints Birzietis. Veicināšanas balvas: Elga Berņa “Pīlādžu augļi jaunu produktu ieguvei”, darba zinātniskā vadītāja Solvita Kampuse; Ingrīda Grantiņa “Krustziežu stublāju un sēklu smecernieku un krustziežu pāksteņu pangodiņa bioloģija, ekoloģija un ekonomiskā nozīme Latvijā”, darba zinātniskā vadītāja Ināra Turka

Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā piešķirt balvu zootehniķei Valdai Jakovičai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+