Latvijā
Politika

Esam pagriezienā, kad tālāku ceļu vairs nevar saskatīt, atzīst veselības ministre Čakša18


Foto – LETA
Foto – LETA
Veselības ministre Anda Čakša uzrunā klātesošos konferencē “Veselības aprūpes sistēma Latvijā – strukturālās reformas un finansēšanas modeļi” Latvijas Universitātē.

Veselības aprūpes jomā mēs esam sasnieguši to pagriezienu, kad tālāku ceļu vairs nevar saskatīt un tam nav turpinājuma, diskusijā par iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem sacīja veselības ministre Anda Čakša.

“Veselības aprūpes jomā mēs esam sasnieguši to pagriezienu, kad tālāku ceļu vairs nevar saskatīt un tam nav turpinājuma. Garās rindas un veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība, fakts, ka Latvijas iedzīvotāji mirst no slimībām, kas pasaulē tiek veiksmīgi ārstētas, un citas samilzušās problēmas norāda, ka mums ir nepieciešamas pārmaiņas. Slims cilvēks ir visas valsts nelaime – slimība ir zaudējums gan konkrētajam cilvēkam un viņa ģimenei, gan valsts tautsaimniecībai,” sacīja ministre.

Pasaules veselības organizācija norādīja, ka Latvijā ir augsti iedzīvotāju tiešie maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem, bet valsts izdevumi veselības jomai – starp viszemākajiem izdevumiem Eiropā. Arī OECD pauda, ka, salīdzinot ar citām OECD dalībvalstīm, Latvijā ir augsti pacientu maksājumi un zems veselības jomai novirzītais publiskais finansējums, par konferenci vēsta Veselības ministrija.

Veselības ministrijas atbalstītais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā. Savukārt Latvijas Bankai ir cits redzējums. Kopumā ir izstrādāti trīs iespējamie modeļi.

LETA vēsta, ka konferencē “Veselības aprūpes sistēma Latvijā – strukturālās reformas un finansēšanas modeļi” eksperti joprojām pauda ļoti atšķirīgus viedokļus, kā šī sistēma Latvijā turpmāk būtu jāfinansē.

Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners stāstīja, ka ministrijas ieskatā finansējums veselības aprūpei būtu jāpalielina, neradot papildu slogu iedzīvotājiem, kā arī nepārveidojot pakalpojumu grozu, kas pienākas iedzīvotājiem.

Arī Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis aicināja, domājot par finanšu avotiem, ņemt vērā solidaritāti, proti, ka vienāds maksājums, piemēram, 300 eiro gadā, nav solidārs, jo cilvēki ar mazākiem ienākumiem to izjutīs daudz spēcīgāk nekā cilvēki ar lielākiem ienākumiem.

Savukārt Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste stāstīja, ka LB ieskatā veselības aprūpes finansēšanas modelis ir jāveido tā, lai tajā tiktu iesaistīti arī privātie apdrošinātāji, līdz ar to tiktu nodrošināta arī konkurence.

Viņš skaidroja, ka lielāka daļa finansējuma šādā modelī tomēr nāktu no valsts, taču iedzīvotājiem, tai skaitā veselajiem iedzīvotājiem, pērkot polises, tiktu nodrošināta solidaritāte attiecībā pret trūcīgajiem. Tāpat valsts varētu ar polisēm nodrošināt tos, kuri tās nevar atļauties.

Rutkaste uzskata, ka LB piedāvātais modelis ir solidārāks nekā esošā sistēma, jo šobrīd divas trešdaļas no veselības aprūpē patērētā finansējuma sagādā valsts, bet vienu trešdaļu – slimie iedzīvotāji. Paredzot, ka apdrošināšanas polises jāiegādājas visiem iedzīvotājiem, divas trešdaļas finansējuma joprojām nodrošinātu valsts, bet arī veselie iedzīvotāji ieguldītu līdzekļus, lai nodrošinātu veselības aprūpi iedzīvotājiem.

PVO ieskatā, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, ir būtiski, lai veselība tiktu uztverta par prioritāti, paredzot šai jomai novirzīt vismaz 12% valsts kopbudžeta ieņēmumu, kas vēl joprojām būtu zem Eiropas Savienības valstu vidusmēra, bet būtu salīdzināmi ar Igauniju un Lietuvu (Latvijā šobrīd tiek novirzīti 9,8%).

“Nākamnedēļ mēs iesim uz valdību ar finansējuma modeli, kur mēs skaidri pateiksim, ka ir nepieciešami vismaz 12% no valsts kopējā budžeta, lai varētu sākt runāt par visas sistēmas sakārtošanu,” iepriekš norādīja ministre Čakša.

Premjers Māris Kučinskis savukārt šonedēļ pauda, ka 21.septembrī gaidāma Veselības ministrijas “pirmizrāde”, proti, konference, kurā tiks parādīts, ko īsti nozīmē reformas veselības aprūpē.
“Manuprāt, Veselības ministrija ir pārņēmusi kontroli pār situāciju,” pauda premjers.

LA.lv