Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. decembris, 2015
Drukāt

Svētais ceļš uz Santjago. Kājām mēnesi, ar riteni – astoņās dienās (2)

Foto - Āris KundziņšFoto - Āris Kundziņš
Noderīgi

Izmaksas
Svētceļnieku naktsmītnes – vidēji 5 vai 8 eiro.
Ēšana krodziņos 6 – 10 eiro.
Kopā dienas izdevumi vidēji 30 – 35 eiro.

Der zināt
Klasiskais maršruts ir ap 800 km garš.
Dienā gājēji noiet 20 – 30 km.
Guļvietas un krodziņi ik pēc 3 – 8 km.
Naktsmītnes jāpamet plkst. 8, pat ja ārā līst lietus.
Ja vēlēsies ko komfortablāku, pagulēt ilgāk vai nošķirti no citiem – daudzviet ir arī privātās pansijas. Nedaudz dārgākas, protams.
Braucot ar velo, visu izbaudīsi ātrāk, bet mazāk.
Augusts ir karstākais un arī noslogotākais mēnesis.

Bezgalīgas tāles. Stāvot pakalnā, līdz apvārsnim var redzēt klajus laukus un ceļu, kas līkumoti izvijas starp tiem.

Šodien vējš sit sejā karstumu un smiltis, es jūtos izžuvis līdz kaulam, lai gan pudelē vēl ūdens ir gana. Vēl dažas stundas vajadzētu virzīties uz priekšu… – Buen Camino! – uzsauc vīrs ar platmali un mugursomu, pamāj, pasmaida un neapstājoties dodas tālāk. Var redzēt, ka arī viņam šodien ir karsti, bet viņš iet. Tas liek arī man piecelties.

Santjago ceļš ir viens no slavenākajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā, tā saknes ir senā vēsturē meklējamas: saskaņā ar leģendu apustuļa Jēkaba mirstīgās atliekas tika vestas pa jau tolaik aktīvu tirdzniecības maģistrāli. Laikam ritot, tūkstošiem svētceļnieku devās uz svētā mocekļa kapavietu Santjago de Kompostelā, kur tika uzbūvēta bazilika – viens no šodienas svētceļnieku galamērķiem. Modernais ceļš ir nedaudz mainīts un pat izstrādāti dažādi varianti, tomēr lielākoties cilvēki izvēlas klasisko maršrutu – ap 800 km garo tā saucamo Franču ceļu. Tā pievārēšanai kājām vajadzīgs nedaudz vairāk par mēnesi.

“Camino mūsdienās ir kļuvis tikai populārāks – par to sarakstītas grāmatas, uzņemtas filmas, pieejami neskaitāmi apraksti, diskusiju forumi, kartes. To gluži vairs nevar uzskatīt par kristiešu svētceļojumu, tas ir piedzīvojums un pārbaudījums. Jo patiešām būs grūti, būs daudz un dažādu, bet lielākoties pozitīvu cilvēku, būs tulznas, būs kopmītnes, kopīgas vakariņas un stundām gari pārgājieni. Tas ir ticības ceļš – jo, to mērojot, ir iespēja apmeklēt desmitiem baznīcu, tikt pamodinātam ar mūku dziedājumiem, virzīties uz mērķi, kaut ārā ir slapjš un auksts. Tas ir arī komunikācijas treniņš, jo satiksi dažāda vecuma cilvēkus no visdažādākajām valstīm – daudzi ļoti grib parunāties, bet ne vārda nezina angliski.

Es gribēju tur būt, visu to izjust un izbaudīt, tomēr manā rīcībā nebija brīva mēneša vai pat vairāk, tamdēļ izvēlējos svētceļojumā doties ar savu ikdienas pārvietošanās līdzekli – divriteni. Lidojums Rīga–Londona–Biarica (Francija), un nākamajā dienā startēju no mazas un skaistas pilsētiņas Franču Pireneju pakājē – Sanžuanas (San Juan Pie de Puerto). Pilsētiņas el Camino birojā saņemu svētceļnieka pasi, kurā jāvāc zīmodziņi, karti un naktsmītņu sarakstu. Visu pirmo – kājāmgājēja – dienu dodos augšup kalnā. Arī šeit iespējams veikt grūtāku maršruta variantu pār virsotni, vieglāku variantu un vēl velo variantu. “Red – no bike!”(sarkano, tātad grūtāko, ar divriteni nedrīkst) nosaka mana informatore. Nodomāju, ka tas varētu būt interesantākais ceļš, tomēr – labi, braukšu, kur jābrauc. Pirmā izvērtās par grūtu, bet ļoti skaistu dienu – stāvi kāpumi, burvīgi kalnu skati, govis, aitas, zirgi, katoļu vīri, kas dala aizlūgumu lapiņas un sieru, smaidīgi un laimīgi svētceļnieki. Es laikam kaut kur biju nepareizi nogriezies un tomēr izbraucis grūtāko – sarkano – maršrutu, ko nemaz nenožēloju. Kalna gals ir sasniegts, un velobraucēji tiek atalgoti ar gariem, ātriem un baudāmiem nobraucieniem.

Par praktisko pusi – Camino de Santiago ceļojums ir labs arī tāpēc, ka vari ļoti viegli variēt dienā pieveicamo kilometrāžu – ik pēc diviem līdz astoņiem kilometriem ir kāda svētceļnieku naktsmītne – Alberge. Kopmītņu tipa istabas pilnas divstāvu gultām. Lielākajā mītnē, kādā apmetos, nakšņoja vairāk nekā simt cilvēki vienā zālē. Dažās naktsmītnēs ir virtuvītes, dažās piedāvā maltīti, citās jāiet uz krodziņu. Naktsmītnes ir par ļoti demokrātiskām cenām – lielākoties 5 vai 8 eiro, citviet jāšķiras no 10 eiro, bet dažās var palikt pat par brīvu. Sezonas laikā iespējams pieredzēt, ka vakarpusē vietu naktsmītnē vairs nav. Un no rītiem nekādas laiskas gulēšanas nebūs – astoņos no naktsmītnes ir jādodas prom, bet daži ceļotāji izvēlas iet tieši agrajās rīta stundās un ceļas jau pirms sešiem. Kāds satiktais austrālietis teica, ka ceļā pavada laiku no agra rīta līdz pusdienlaikam, atlikušo dienas daļu – runājoties ar citiem svētceļniekiem.

Tālāk dodos caur lielpilsētu Pamplonu – šeit kopā satek vairāki sākuma maršruti, bet citi svētceļnieki startē tikai no šā punkta. Rīta agrumā jau tik daudz šā ceļa gājēju!

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lieldienās būs tiešais reiss no Rīgas uz Sanjtago de Kompostelu

  2. Topošais svētceļnieks Atbildēt

    Labdien. Cik sapratu, kilometru skaitu es varu izvēlēties pats un arī naktsmītnes ir pietiekoši bieži. Ja izturība ļauj, tad Santjago ceļu var noiet arī 25-27 dienās.
    Ja naktsmītnes pilnas, vai var uzsiet pončo un gulēt pagalmā (tāds kā telts jumts)?
    Kur var iegādāties maršruta kartes?

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+