Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. oktobris, 2012
Drukāt

«Cariskie kārumi» pie Kņaza ezera

Foto - Ilva MisiņaFoto - Ilva Misiņa

Septembrī atklātajā Latvijas pārtikas produktu stendā “Rižskij dvorik”, kas privātmāju ciematā Kņjažje ozero netālu no Maskavas, nopērkami arī našķi, ko ražo Cēsīs. Uzņēmums “Karaliskie kārumi” ir pusotru gadu jauna un moderna saldumu ražotne, kurā izdevies apvienot ļoti pieredzējušu darbinieku zināšanas ar klientu augstajām prasībām attiecībā uz produktu garšu un kvalitāti.

 

 

Tā, iepazīstinot ar savu uzņēmumu, uzsver vadītājs Edgars Kurmelis. Uz jautājumu, kādēļ cēsnieki cep “Karaliskos kārumus”, nevis vienkārši kādu piedevu cepumus, Edgars Kurmelis atbild: “Tāpēc, ka izmantojam visaugstvērtīgākos produktus, ka jāiztur konkurence, ka gribam, lai ikdienas skrējienā cilvēkam atliek laiks sevi mazliet karaliski palutināt.” Arī cepumu recepšu autore Daiga Sinka uzsver, ka cepumu pievilcība slēpjas to kvalitātē: “Piemēram, ķimeņu standziņas ražo daudzos uzņēmumos, taču, kurš reiz pagaršojis mūsējās, tas meklē tikai ar “Karalisko kārumu” logo.”

Igaunijā un Lietuvā nosaukumu pārtulkojuši tiešā tekstā, bet Krievijā novērtējuši skanīgi – “Carskije sladosti”. Uz Krieviju jau bijuši atkārtoti sūtījumi, un vadītājs vienojies ar veikalu ķēdes “Alije parusa” tirdzniecības vadību rīkot akcijas lielveikalos sortimenta demonstrēšanai. Iesāktas sarunas ar vēl vienu veikalu ķēdi jau par piegādēm.

Tā kā pieprasījums tikai aug, līdz gada beigām plānots vēl palielināt jaudas, uzstādot jaunu krāsni, izveidojot trešo darba maiņu, un tas nozīmē, ka mēnesī tiks izcepts vismaz divas reizes vairāk kārumu. Lai tirgū noturētos stabilāk, izstrādātas arī jaunu produktu receptes, un gardēži drīzumā var gaidīt cepumus ar tiramisu, sezama, šokolādes piedevu un mafinus.

Edgars ir gandarīts, ka produkcija ātri iekļuvusi topā: “Vēl pirmajos darbības mēnešos domājām veidot plašāku sortimentu, cepot arī tortes, kēksus, smalkmaizītes, bet tirgus ātri vien pierādīja, ka jāspecializējas tikai minicepumu ražošanā. Patlaban ap 70 procentiem nodrošinām pieprasījumu Latvijā, bet pārējo daļu eksportējam. Sākām ar četru veidu austiņu cepumiem, tad izstrādājām smilšu cepumu recepti ar dažādām piedevām un vairāku veidu sāļos cepumus. Tādus īpaši pieprasa vasarā kā uzkodas pie alus, kad darbojas āra kafejnīcas.”

Interesanti, ka jāpārzina arī katras valsts pircēju tradīcijas. Piemēram, Lietuvā, tāpat “Maxima” tīklā Latvijā un vēl citos mūsu valsts veikalos cepumus pieprasa fasēt lielajās kastēs – lai pircējs pats var iebērt maisiņā, cik vēlas. Toties igauņiem vajag visu glītās, neliela apjoma kārbiņās un ne citādi. Katrā valstī ir atšķirīga izpratne un tradīcijas saldumu gatavošanā. Edgars atzīst: “Protams, ieteikumus ņemam vērā. Piemēram, lietuviešiem negaršo auzu pārslu cepumi, igauņiem – garšo. Toties lietuvieši milzīgos daudzumos pasūta austiņas ar ievārījuma pildījumu, kamēr ne igauņiem, ne latviešiem tādas nav īpaši cieņā. Savukārt maskaviešiem vislabāk garšo smilšu cepumi. Krievijas tirgum tiek plānots arī īpaši ekskluzīvu cepumu veids, kuru sastāvā būs šokolāde.

Lai normāli varētu strādāt un pelnīt, ir jāpielāgojas tiem tirgiem, uz kuriem ejam.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+