Latvijā
Izglītība

Catlaks: Mazāk literatūras stundu nenozīmē, ka skolēni lasīs mazāk 0

Foto: LETA/Zane Bitere

Literatūras stundu skaita samazināšana 7.-9.klašu posmā nenozīmē, ka skolēni lasīs mazāk, aģentūrai LETA skaidroja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.

Patlaban literatūras stundas ir iekļautas kultūras un mākslas jomā. 4-6.klasē literatūras apjoms paliks tāds pats, kāds bijis līdz šim, ņemot vērā, ka skolas jau strādājušas pēc diviem programmu paraugiem, vienā no kuriem bija vidēji četras literatūras stundas nedēļā, bet otrā – vidēji piecas stundas nedēļā trīs gadu posmā. Tas nozīmē, ka jau tagad literatūras stundu skaits dažādās skolās varēja atšķirties, pastāstīja Catlaks.

Patlaban jaunā programma izstrādāta 140 stundām trīs gadu periodā, kas ir par vienu literatūras stundu mazāk nekā līdz šim, skaidroja VISC vadītājs.

Iemesls tam bija nepieciešamība palielināt mācību stundu skaitu citiem mācību priekšmetiem, piemēram, datorikai, kas būs obligāta līdz 9.klasei, kā arī ieviešot trešo sporta stundu un mācību priekšmetu “Drāma”, kas, kā skaidroja Catlaks, ir inovatīva, paredzot apgūt uzstāšanās un teātra mākslu.

“Kopīgais stundu skaits ir tāds, kāds tas ir – to nevar mākslīgi izplest. Līdz ar to bija nepieciešams samazināt vienu literatūras stundu 7.-9.klases posmā,” pastāstīja Catlaks, piebilstot, ka patlaban tiek apkopoti saņemtie pamatizglītības standarta atzinumi, pēc kā tiks lemts par iespējām kādus iebildumus ņemt vērā. Catlaks pastāstīja, ka literatūras stundu skaita nesamazināšana ir viena no iesniegtajām prasībām, skaidrojot, ka patlaban viņš vēl nevarot pateikt, kāds būs situācijas risinājums.

Par saņemtajiem atzinumiem un iebildumiem VISC un IZM eksperti informēs preses konferencē piektdien, 9.novembrī.

Catlaks “absolūti nepiekrīt” publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem par dramatisku literatūras skaita samazināšanu vai literatūras izslēgšanu no mācību programmas.

“Tā nav patiesība. Literatūrai ir liels stundu skaits. Mēs uzsveram literatūras lomu un nozīmi, nekādā ziņā to nepretstatot drāmai un nesakot, ka bērniem nav jālasa un tikai jāspēlē teātris. Ir svarīgas abas šīs lietas. Ņemot vērā, ka jaunais mācību saturs ir vērsts uz aktīvāku līdzdalību, tad, protams, ir lielāks uzsvars uz to, lai skolēni būtu radoši un piedalītos dažādos mākslas procesos, ne tikai apgūstot teorētiskās zināšanas un tikai lasītu,” stāstīja Catlaks.

Viņš norādīja, ka ieteicamās literatūras saraksts aizvien būs plašs un apjomīgs, iekļaujot gan latviešu klasiku, gan mūsdienu autorus, gan arī pasaules klasiku.

“Nevaru piekrist, ka literatūras loma un vieta tiktu samazināta. Saprotams, ka viena stunda vairāk vai mazāk dažiem var likties ārkārtīgi būtiska, bet tomēr jāskatās uz mācību procesu kā kopumu,” piebilda Catlaks.

Jaunais programmas paraugs skolām paredz elastību palielināt vai samazināt mācību stundu skaitu atsevišķos mācību priekšmetos, nepārsniedzot 10% no trīs gadu kopējā apjoma. Tas nozīmē, ka skolām būs iespēja reaģēt uz skolēnu vajadzībām. “Ja būs lielāka vajadzība pēc literatūras, tad šāda iespēja pastāv,” skaidroja VISC vadītājs. Tā kā jomai kopumā ir definēti sasniedzamie rezultāti, stundu skaits ir plānots tā, lai šos rezultātus būtu iespējams sasniegt. “Saturs iet pa priekšu, bet stundu skaits un programmas ir tikai līdzekļi, kā saturu īstenot,” norādīja Catlaks.

Catlaks uzsvēra, ka jaunajā mācību saturā apgūstamais mācību saturs nebūs strikti nošķirts pa mācību priekšmetiem, kas nozīmē, ka, piemēram, lasītprasme var tikt ietverta arī citos mācību priekšmetos.

“Jaunais saturs ir vērsts uz lielāku integrāciju, jo īpaši domājot par jomām un caurviju prasmēm. Bez literatūras, lasīšanas un izpratnes nekāda kompetenču izglītība nevar būt – tas ir saprotams,” teica Catlaks.

“Literatūras stundu skaita samazināšana absolūti nenozīmē to, ka skolēni lasīs mazāk. Pat ja pusi no visām pieejamajām mācību stundām atvēlētu tikai literatūrai, tāpat nevarētu izlasīt visus ieteicamo autoru darbus. Stundas nav domātas reālai lasīšanai – jālasa patstāvīgi. Mācību stundas ir domātas tam, lai izlasīto apspriestu un kaut ko darītu ar lasīšanā gūtajām atziņām. Nedomāju, ka vienas stundas samazinājums 7.-9.klases posmā kaut ko būtiski ietekmēs,” pauda Catlaks.

Saistītie raksti

Kā ziņots, jaunais pamatizglītības standarts izglītības iestādēm dos lielāku brīvību mācību procesa organizēšanā. Catlaks skaidroja, ka pamatizglītības standarts ir pirmais no lielajiem saturiskajiem dokumentiem. Tas noteiks veidu, kādā skolēni nākotnē Latvijā apgūs pamatizglītību.

Jaunā satura mērķis visās izglītības pakāpēs ir izglītība mūsdienīgai lietpratībai, lai cilvēki ne tikai zina faktus, bet arī prot pielietot zināšanas, teica VISC vadītājs. “Sākot darbu ar saturu, vadījāmies pēc principa, kādus vēlamies redzēt Latvijas nākotnes cilvēkus,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka cilvēkiem jābūt atbildīgiem sabiedrības locekļiem, radošiem darītājiem un lietpratējiem izaugsmē.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Trīs Latgales policistus tur aizdomās par kukuļņemšanu no dzērājšofera
16 stundas
LE
LETA
Latvijā
VL-TB/LNNK gatava runāt ar abiem potenciālajiem premjera amata kandidātiem
19 stundas
ML
Māra Libeka
Latvijā
Augšup, tuvāk pie “Brīvības” zvaigznēm. Gide Mārīte izrāda pieminekļa iekšpusi
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Ar plašu studentu gājienu un saullēkta sagaidīšanu sākas Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadiena
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1938. gada 18. novembrī. Grandiozas valsts 20. gadskārtas svinības
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Diena būs vējaina, daudzviet uzpilinās lietus
1 stunda
LA
LA.lv
Latvijā
Latvijas valsts simtgades svinīgajos pasākumos piedalīsies Igaunijas, Islandes, Lietuvas un Somijas prezidenti
1 stunda
LA
LA.lv
Latvijā
VIDEO: Latvijā pazīstami cilvēki pauž sirsnīgus vēlējumus savai valstij
11 stundas