Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas pasākums Siguldā.
Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas pasākums Siguldā.
Foto: LETA

Caur Rīgu kā vārtiem uz Latviju 1

Latvija nav tikai Rīga – ne velti to bieži dēvē par vārtiem uz Latviju. Un šogad parādīt sevi un savu kultūru Eiropai ir iespēja ne tikai Rīgai un Siguldai – Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas oficiālajai partnerpilsētai –, bet arī pārējiem Latvijas novadiem un pilsētām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Nodibinājuma “Rīga 2014” programmu vadītāja Aiva Rozenberga teic, ka pieslēgties lielajam notikumam tika aicinātas visas Latvijas pašvaldības, bet atsaukties bija katras pašas ziņā. Daudzām pašvaldībām galvenais ierobežojošais faktors bija, ka to nācās veikt par saviem pašas līdzekļiem. Neoficiālās sarunās tieši tas tiek minēts par galveno atturēšanās iemeslu.

Valmieras kultūras centra direktors Toms Upners atzīst, ka dažādu apstākļu dēļ Valmiera kā pilsēta nav ar kādu īpašu pasākumu pieslēgusies Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas norisēm. Toties Pasaules koru olimpiādē piedalīsies Valmieras novada kori. Savukārt Rēzeknē Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu elpa gan ienāks caur nodibinājuma “Rīga 2014” un Rēzeknes koncertzāles “Gors” rīkotiem koncertiem, taču Rēzeknes pašvaldība kopumā pasākumam nav pieslēgusies. Rēzeknes pašvaldības aģentūras “Rēzeknes kultūras un tūrisma centrs” vadītāja Maija Brēķe norāda, ka ilgu laiku par kultūras dzīvi Rēzeknē atbildēja domes kultūras pārvalde un tikai pērn šo pienākumu uzticēja jaunizveidotajai aģentūrai. “Nezinu, kādēļ iepriekšējie Rēzeknes kultūras dzīves vadītāji nepieslēdzās Rīgas aicinājumam,” saka Maija Brēķe.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nodibinājuma “Rīga 2014” pārstāvji uzsver, ka Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstā pieteiktās norises nenozīmē, ka visa pārējā kultūras dzīve valstī apstātos. Vienīgi būtu labi, ja sarīkojumi novados, kuri iekļauti kopējā programmā, tiktu attiecīgi izcelti un cilvēki spētu tos atšķirt no pārējām vietējām norisēm.

Uz Daugavpili – īpašā vilcienā


Lielākā Latgales pilsēta Daugavpils ir pieslēgusies Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas norisēm. Sadarbībā ar nodibinājumu “Rīga 2014” tā šogad īpaši nolēmusi izcelt notikumus saistībā ar Marka Rotko Mākslas centru, kas svinēs gada jubileju. Tieši šodien, 21. janvārī, tur atver slavenā keramiķa Pētera Martinsona kolekcijas retrospektīvo izstādi “Keramika 1963 – 2013”, kas būs apskatāma līdz 26. septembrim. Spilgts notikums būs arī ievērojamā gleznotāja Leonīda Bauliņa grafikas darbu izstāde “Variācijas” (līdz 28. septembrim).

Marka Rotko Mākslas centra vadītāja vietnieks Māris Čačka stāsta, ka “Rīga 2014” programmas gaitā 
jaunatvērtajā Gaismas pilī iecerēta Rotko daiļradei veltīta starptautiska konference, kurā piedalīsies ievērojami mākslas zinātnieki no visas pasaules, arī no Brazīlijas, Amerikas, Lielbritānijas. Plānota arī digitālā ekspozīcija no Rotko Mākslas centra krājumiem. Savukārt 25. septembrī, Rotko 111. dzimšanas dienā, iecerēts brauciens īpaši aprīkotā vilcienā no Rīgas uz Daugavpili ar diskusijām, apspriedēm un filmu vērošanu, bet Rotko centrā atklās virkni mākslas izstāžu. Būtiskākās divas – Latvijas laikmetīgās glezniecības izstāde – speciāli veidots projekts sadarbībā ar laikmetīgās mākslas valodā strādājošiem gleznotājiem – un Borisa Bērziņa retrospektīva izstāde no LNMM kolekcijas. Iecerēts arī, ka Rīgā ieradīsies pasaulē pazīstamais pianists Džeims Klarks, kurš iedvesmojies no Rotko un citiem abstraktā ekspresionisma māksliniekiem.

Finansiāli konferences Rīgas daļas izdevumus segs no nodibinājuma “Rīga 2014” līdzekļiem, bet Daugavpils norises – no pašvaldības maka. Tā kā Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas rīkotāji aicinājuši tradicionālajās norisēs izcelt šogad atšķirīgo, Māris Čačka saka: “Rotko Mākslas centram ir iespēja pie mums aplūkojamo māk-slu parādīt atšķirīgākai apmeklētāju grupai, kura seko līdzi kultūras galvaspilsētu aktivitātēm. Savās ekspozīcijās mēģināsim izcelt Latvijas akcentu – Borisu Bērziņu, arī Latvijas laikmetīgo glezniecību, kuru apzināti rādām Daugavpils pilsētvidē, kur dzimis Rotko.”

Reklāma
Reklāma

Vidzemē – koncertzāle “Cēsis” 


Tās atklāšana 31. maijā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada zīmē gaidāma kā nozīmīgs, spilgts un iedvesmojošs Latvijas kultūras dzīves notikums ar starptautiski atzītu latviešu mākslinieku un triju Baltijas valstu diriģentu piedalīšanos. Koncerta zvaigznes būs pasaules operu solisti Aleksandrs Antoņenko un Egils Siliņš, solistes Ieva Parša un Kristīne Zadovska. Klausītājus priecēs arī pianists Reinis Zariņš, čelliste Kristīne Blaumane, komponists un džeza pianists Raimonds Pauls, kvartets “Rix”, Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar diriģentiem Andri Pogu, Gintaru Rinkjaviču (Lietuva) un Risto Jostu (Igaunija) pie pults. Būs apskatāma arī mākslinieka Ilmāra Blumberga personālizstāde. Tieši viņa rokai pieder koncertzāles logo zīmējums.

Par amerikāņu avangarda kino krusttēvu dēvētais lietuviešu izcelsmes mākslinieks Jons Meks, starptautiski atzītā grupa “Instrumenti”, operas dīva Inese Galante, Latvijas Radio kora grupa un diriģents Kaspars Putniņš ir tikai daži no māksliniekiem, kas 2014. gadā muzicēs Cēsu mākslas festivālā, kura programma par godu šim gadam īpaši paplašināta.

Tiks izrādīta arī leģendārās kinovēsturnieces Valentīnas Freimanes izveidota ASV filmu klasikas programma. Pēc ilgāka pārtraukuma festivāla programmā būs arī opera. 26. jūlijā Cēsu pilī norisināsies etno–eko festivāls “Sviests”. Augustā apmeklētājus trīs dienas priecēs Viduslaiku svētki un vēsturisko filmu skate saistībā ar Šekspīra 450 gadu jubilejas gadu. Savukārt 6. septembrī Cēsu lidlaukā ar dažādiem gravitācijas eksperimentiem un citām aizraujošām lietām notiks Kosmosa festivāls.

No oktobra līdz decembrim Cēsu Izstāžu namā iecerēta izstāde, atsaucot atmiņā Pirmo pasaules karu, kas sasauksies ar ekspozīciju “2014” – vienu no pirmajiem notikumiem, ar ko tika atklāts Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads. Tajā redzēsim arī Imanta Lancmaņa darbus no gleznu cikla “Revolūcija un karš”, kā ar fotogrāfijas ar Cēsu ainām Pirmā pasaules kara laikā, kas iepriekš nav nekur izstādītas, bet ir saglabātas Pēterburgas arhīvā.

Jūrmalā, Liepājā, 
Rīgā – BACH zīmē 


Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā Latvijā pirmo reizi notiks vienots koncertu cikls. Tas ir triju Latvijas ērģeļmūzikas festivālu norises vietu – Rīgas Doma, Liepājas Trīsvienības baznīcas un Dubultu luterāņu baznīcas – sadarbības projekts, kas vainagosies ar katrai speciāli komponēta latviešu komponistu skaņdarba pirmatskaņojumu un visu trīs jaundarbu – cikla “Latviešu triloģijas ērģelēm” – 
pasaules pirmatskaņojumu Rīgas Doma baznīcā 26. septembrī. Projekta laikā notiks septiņi koncerti, kas izskanēs katrā baznīcā un projekta noslēgumam tiks radītas triju latviešu komponistu – Riharda Dubras, Jāņa Lūsēna un Ērika Ešenvalda – sacerētās skaņdarba daļas.

Jūrmalā ieskanēsies arī Pasaules koru olimpiāde. 
Jūlijā te notiks Draudzības koncerts, kurā piedalīsies divi Jūrmalas kori un pieci kori no citām pasaules valstīm. Plašākajā dziedoņu saietā no Jūrmalas piedalīsies četri jauktie kori – “Jūrmala”, “Spārnos”, “Vaivari”, “Lira” un senioru koris “Priede”. Jūrmalas vīriešu kora “Burinieks” dalībnieki papildinās jaukto koru rindas.

Ugunskuri 
pie Baltijas jūras


Tieši Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā desmito jubileju svinēs tradicionālais festivāls “Summertime – aicina Inese Galante”. Šogad tā programmā iekļauts īpašs veltījums Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai – Mocarta “Rekviēms” kā lūgšana par Baltijas jūru. Tas ir gan Latvijā, gan Eiropā vēl nebijis projekts, kas paredzēts kā koncerts un videoperformance vienlaikus, kurā skanēs Mocarta “Rekviēms” un tiešraidē Latvijas Televīzijā tiks demonstrēta režisora Sandija Semjonova videofilma par Baltijas jūru. Rekviēma atskaņojumā piedalīsies Inese Galante, tenors Andreass Šāgers no Austrijas, Egils Siliņš, mecosoprāns Anna Halenbera no Zviedrijas un Evelīno Pido no Itālijas, kā arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Savukārt 30. augustā nodibinājums “Rīga 2014” visus Latvijas piekrastes novadu un pilsētu iedzīvotājus aicina Baltijas jūras krastos iedegt seno ugunskuru nakts ugunis.

Uzziņa


Pašlaik “Rīga 2014” programmā ir iesaistītas Liepāja, Cēsis, Jūrmala, Daugavpils, partnerpilsēta Sigulda, kā arī visas piejūru pašvaldības – Carnikava, Dundaga, Engure, Grobiņa, Limbaži, Mērsrags, Pāvilosta, Roja, Rucava, Salacgrīva, Saulkrasti, Tukums, Ventspils.

Pašvaldību izdevumi


Jūrmala: “Ērģeļmūzika BACH zīmē” (projekts sadarbībā ar nodibinājumu “Rīga-2014”) Jūrmalas domes līdzfinansējums – 19 602,90 EUR; Pasaules koru olimpiādei – 28 606 EUR; festivālam “Summertime – Aicina Inese Galante” – 43 243 EUR.

Cēsis: kopējais budžets, ieskaitot koncertzāles atklāšanas pasākumus u.c., kā arī izstādes – gandrīz 250 000 EUR. Pasākumu organizatori ir dažādas organizācijas, kas tos veido sadarbībā ar Cēsu pašvaldību. Tās finansiālais ieguldījums ir aptuveni piektā daļa no minētās summas.

Viedokļi


Kā jūsu pašvaldība gatavojas piedalīties Eiropas kultūras galvaspilsētas gada norisēs?


Ērģelniece, Dubultu ev. lut. draudzes koncertu producente Edīte Alpe: “Kā projekta “Ērģeļmūzika BACH zīmē” mākslinieciskajai vadītājai man bija interesanti salaulāt konkrētu komponistu ar konkrētu pilsētu. Uzreiz bija pats par sevi saprotams, ka Jūrmalai mūziku rakstīs Rihards Dubra, jo viņš pats dzīvo vai gluži pretī Dubultu baznīcai. Jānis Lūsēns daudzkārt atsaucies uz savām saitēm ar Liepāju un dalījies priekā, kad viņam bijusi iespēja muzicēt Liepājas dievnamā. Savukārt tik kosmopolītiskai pilsētai kā Rīgai mūziku varētu radīt jebkurš komponists, taču izvēle krita uz Ēriku Ešenvaldu, jo viņa talants šobrīd patiešām ir spožs un plaukumā. Priecājos, ka visi mūziķi bija atsaucīgi. Notis no viņiem gaidām maijā.”

Jūrmalas deju kolektīvu virsvadītājs Māris Subačs: “Kā veltījumu “Rīgai 2014″ uztveru mūsu Jāņu ielīgošanas sarīkojumu 22. jūnija vakarā, jo ugunskuru liesmas, ja sakurtas pietiekami augstu, vēsta cilvēkiem viņpus Baltijas jūrai. Vēl man kā deju kolektīvu virsvadītājam ir interese par kolēģiem Dziesmu svētkos, proti, koriem. Ceru apmeklēt Pasaules koru olimpiādes dalībnieku koncertu mūsu pilsētā.”

Carnikavas jauniešu kora “Vēja balss” diriģents Jurģis Cābulis: “Esmu dzirdējis par nodibinājuma “Rīga 2014” aicinājumu visām piejūras pašvaldībām 31. augustā iekurt ugunskurus jūras malā. Gribētos, lai arī carnikavieši tam atsauktos. Pavisam skaidrs, ka “Vēja balss” piedalīsies Pasaules koru olimpiādē atklātajā kategorijā gan garīgajā, gan tautas mūzikas programmā. Un, protams, arī Lielajā kopkoncertā Mežaparkā.”

Novadu aptauja


Vai iesaistīsieties jūsu novada “Rīga 2014” aktivitātēs?


Juris Priedītis, Daugavpils novads: “Par šādiem notikumiem informēts neesmu. Taču nu ir radusies interese un labprāt kā skatītājs kādā iesaistīšos. Šādi plašāka mēroga kultūras notikumi novada dzīvi ietekmēs pozitīvi, jo pašvaldībai būs lielāka motivācija sakopt apkārtējo vidi.”

Linda Karpenko, Tukuma novada iedzīvotāja: “Aplūkošu pasākumu programmu, uz dažādām mākslas izstādēm ļoti labprāt dotos. Tukumniekiem šādas aktivitātes nāks tikai par labu.”

Andis Zeltiņš, Cēsu novads: “Zinu, ka Cēsu novads ir iesaistījies šajā projektā. Plānotie pasākumi ir plaši aprakstīti vietējā Cēsu laikrakstā, kā arī internetā. Kopā ar ģimeni, cik vien atliks laika, tos apmeklēšu. Cēsu iedzīvotāju ikdienu šis projekts diezin vai ietekmēs, tomēr tas mūsu novadam var nodrošināt papildus pazīstamību un radīt tūristu pieplūdumu.”

Ketija Nuķe, Siguldas novads: “Neplānoju apmeklēt Siguldā paredzētos pasākumus, vismaz ne tos, kas tuvākajā laikā. Zinu, ka Sigulda šajā projektā ir sadarbības pilsēta. Sigulda jau tā ir tūristu pilsēta, bet šiem kultūras notikumiem ir potenciāls pulcēt vēl vairāk, palīdzēs arī no Rīgas uz Siguldu speciāli norīkotie vilcieni. Arī vietējiem iedzīvotājiem nedēļas nogalēs beidzot būs iemesls iziet no mājas.”

Jānis Vecvagars, Saulkrastu novads: “Visvairāk mani interesē ar mūziku saistītie pasākumi. Pats dziedu korī, un ļoti ticams, ka būs jāpiedalās kādā pasākumā. Nedomāju, ka šis projekts īpaši ietekmēs Saulkrastu iedzīvotāju ikdienu, jo kultūras dzīve šeit ir ļoti augstā līmenī.”

Sagatavojis Guntars Veidemanis

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.