Mobilā versija
+3.1°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
20. marts, 2017
Drukāt

Sevi sadedzināja brīvības vārdā, protestējot pret padomju okupāciju: Jans Palahs un viņa sekotāji (6)

Foto: No Janam Palaham veltītās izstādes Latvijas Nacionālajā vēstures muzejāFoto: No Janam Palaham veltītās izstādes Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā

Jans Palahs 20 gadu vecumā sevi sadedzināja brīvības vārdā. Čehiem viņš kļuvis par nācijas simbolu, lai gan nebija vienīgais, kas šādi ziedoja dzīvību, protestējot pret padomju okupāciju. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā līdz 31. martam aplūkojama izstāde “Prāgas pavasara izskaņa. Studenta Jana Palaha traģiskais protests”.

Palahs un viņa sekotāji

1969. gada 16. janvāra rītā ap pustrijiem pēcpusdienā pie Prāgas Nacionālā muzeja strūklakas piestāja jauns cilvēks – rokās viņam bija portfelis un divi plastmasas trauki. Viņš novilka mēteli, no somas izņēma pudelīti ar uzrakstu “Ēteris”, atvēra to ar nazi un pielika pie sejas. Tad no abiem traukiem uzlēja sev virsū šķidrumu un – piešķīla uguni. Vienā mirklī cilvēks uzliesmoja kā lāpa. Tas bija Jans Palahs, Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātes students.

Bija daudz liecinieku, kas redzēja Palaha pašsadedzināšanos. Šoferis Josefs Kržīžs no Brno sēdēja savā automašīnā tikai dažus metrus no notikuma vietas. Kad pamanījis degošo stāvu, liesmas jau bija tik spēcīgas, ka viņš tikko varējis saskatīt cilvēka sejas izteiksmi. Pirms vīrietis aptvēra, ko darīt, Palahs jau bija garām – vienās ugunīs spēja pārlēkt pāri margām pie muzeja un noskriet kādu gabalu pa tramvaja sliedēm. Viņš sabruka netālu no “Pārtikas nama”, notikuma liecinieki steidza apdzēst liesmas. Puisis bija pie samaņas. Jans aicināja atvērt portfeli, kuru bija atstājis pie strūklakas, un izlasīt viņa vēstuli.

Palahs rakstīja, ka ir kādas grupas loceklis, kas nolēmis pašsadedzināties, lai pamodinātu Čehoslovākijas sabiedrību no letarģijas, kāda to pārņēmusi pēc PSRS karaspēka ienākšanas. Viņš pieprasīja cenzūras atcelšanu un aizliegumu izplatīt okupantu preses izdevumu “Ziņas”. Šo prasību atbalstam sabiedrībai bija jāuzsāk streiks. Ja piecu dienu laikā tās netiks izpildītas, uzliesmos nākamās “lāpas”, brīdināja vēstules autors.

Lāpas uzliesmoja, taču ne Jana noteiktajā laikā – 25. februārī viņa paraugam sekoja 18 gadus vecais Jans Zajīcs, Šumerkas pilsētas arodskolas students, bet 4. aprīlī – Evžens Ploceks no Jihlavas, 30 gadus vecs ģimenes tēvs, arodbiedrības darbinieks un Visočanu kongresa dalībnieks, kurā partija bija asi nostājusies pret okupāciju. Par Zajīca upuri mediji vēl rakstīja, taču Ploceka protests ārpus Jihlavas palika bez atbalss – plašsaziņas līdzekļiem vairs nebija atļauts ziņot par šādiem upuriem. Tie bija individuāli protesti, nekāda grupa, par kādu vēstīja Jans, visticamāk, nepastāvēja.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. kaut kā jau visi protestēja, vismaz uz uz ielām tie lopi nešpļāva, kā tagad

  2. Lai vieglas smiltis Atbildēt

    1989.gada 2.martā, protestējot pret krievu okupāciju,Klaipēdā Lietuvā pašsadedzinājās Vitauts Vičulis (Vytautas Vičiulis).

  3. Pareizi būtu – Roms Kalanta – 1972. gada 14. maijā Lietuvā, Kauņā.

  4. Krietnais kareivis Atbildēt

    Visvairāk esmu sajūsmā par čehu tautas izdomu pēc iebrukuma Prāgā visām ielām nomainīt nosaukumu uz Dubčeka prospektu!
    Paldies par rakstu, izrādās arī mums ir savi varoņi!

  5. Tas nu gan nebija pareizi, ir gudri jācīnās nevis jānogalinās.

    • Ditta Rietuma gudri cīnās, bet ko mēs ar viņu darām? Ņirgājamies – apspļaudām, šantažējam, biedējam, terorizējam.

Draugiem Facebook Twitter Google+