Ekonomika
Bizness

Daļēji caurspīdīgs betons? Neiespējami? Tikai ne novatoram Raivim Šķērstenam0


Novators un dizainers Raivis Šķērstens: “Domāju, gaismas betonu var izmantot vides objektos sabiedriskā un privātā telpā.”
Novators un dizainers Raivis Šķērstens: “Domāju, gaismas betonu var izmantot vides objektos sabiedriskā un privātā telpā.”
Foto: Andris Ozoliņš

Betons var kļūt caurspīdīgs un koku krāsas vietā var pasargāt apogļojums – tādus brīnumus savā meistardarbnīcā demonstrē novators un dizainers Raivis Šķērstens.

“Pirms “lielās krīzes” darbojos nekustamo īpašumu biznesā,” stāsta Raivis.

“Pirku zemi, būvēju mājas un pārdevu. Labi nopelnīju un pie reizes uzbūvēju arī savu personisko mitekli. Tad viss bizness apstājās. Bet arī nelaimē ir sava maza laimīte. Man palika vairāk brīva laika un ķēros pie tehniskās jaunrades.”

Pirmie tapa paštaisīti saules kolektori. Kolektoru uzbūves pamatprincipus varēja aplūkot internetā. Atlika tikai atsijāt gružus, paņemt lietderīgo un to pilnveidot. Vadot dzīvojamo māju celtniecības projektus, bija jau iegūta vispārīga nojēga par būvniecības un siltumapgādes lietām.

Zinātkārs prāts un tehniskā domāšana palīdzēja ne tikai ielauzties jaunā nozarē, bet pat izgatavot tādu saules kolektoru, kurš ir par sesto daļu lētāks nekā atzītu firmu analogi. Par izstrādi ir saņemts patents, darbi piedalījušies daudzās izstādēs un jau krietnu laiku Latvijas tirgū veiksmīgi konkurē ar atzītu firmu ražojumiem.

“Ir siltākam un vēsākam klimatam domāti saules kolektori,” atzīmē Raivis.

“Vēsākam izmanto dārgākus materiālus, un to cena ar vienādu kvalitāti ir augstāka apmēram par trešdaļu. Latvijā bieži vien izmanto dienvidu tirgum domātus modeļus, kaut gan mums ir piemērotāki Skandināvijas tirgum domātie. Tie ir dārgāki, bet krietni ilglaicīgāki, kas padara investīcijas rentablākas. Man izdevās izveidot modeli ar dubultu cauruļu sistēmu, kas ļauj vietējiem kolektoriem veiksmīgi konkurēt. Piedevām tie, salīdzinot ar ūdens sildīšanu boilerā, atmaksājas jau 5–6 gadu laikā, kas ir labas investīcijas. Saules kolektora sistēma ir slēgta un darbojas ilgi, atsevišķi mezgli, piemēram, sūkņi jāmaina tikai reizi desmit divdesmit gados. Elektroenerģijas patēriņš ir niecīgs. Ne velti mūsu klienti bieži ir ļaudis gados, kas, izveidojot šādu ekonomisku ūdens sildīšanas sistēmu, nodrošina ilgtermiņa ekonomiju.”

Caurspīdīgs betons

Cita ideja, kuru pilnveido novators, ir daļēji caurspīdīgs betons. Protams, gaismas caurvadīšanas procentuālā attiecība pret sienas laukumu ir neliela, tomēr nedaudz gaismas un par pliku velti caur sienu izlaužas. Arī šajā jomā eksistē pasaules analogi, kuros gaismas novadīšanai caur betona masu izmanto stikla šķiedru.

Raivis gāja tālāk un ideju attīstīja dekorativitātes virzienā, smalkās stikla šķiedras vietā ņemot īpaša stikla loksnes. Izveidot šādu masu nav vienkārši.

Lai veidotos izturīgs un ilglaicīgs celtniecības materiāls, nepieciešams, lai pildījuma izplešanās koeficients saskanētu ar betona masas izplešanās koeficientu.

Nācās eksperimentālā kārtā salāgot abus materiālu izplešanās koeficientus.

Cits izaicinājums bija apdare, kā blokus tā nopulēt, lai nesabojātu stikla daļas.

To izdevās panākt, izmantojot standarta betona grīdu slīpējamās iekārtas, kas piemērotas mozaīkas slīpēšanai. Svarīga ir bloku savienošanas sistēmas izveide, tam paredzētā furnitūra jāiestrādā jau liešanas laikā.

“Betons, ieplūstot formā, rada spiedienu. Daudz raižu man sagādāja tādas sistēmas izveidošana, kas ļautu liešanas laikā precīzi un stingri nostiprināt stikla loksnītes tā, lai tās neizkustētos un veidotu dekoratīvu zīmējumu. Šobrīd var stikla iestarpinājumus organizēt tā, lai tie veidotu man vēlamos dekoratīvos elementus, zīmējumus, ornamentus vai burtus,” stāsta Raivis.

Šobrīd jau meistaram izdevies izveidot izskatīgu gaismas betona paraugu un atrādīt izstādēs, kur tas izsaucis speciālistu dzīvu interesi.

Laba dizaina cienītāji prāto, kur šo oriģinālo ideju varētu lietot, tehniskie speciālisti interesējas par spiedes un lieces izturību un citām smalkām lietām.

Materiāla biezums un siltumnoturība ir limitēta, un kā efektīvs nesošo ārsienu materiāls mūsu klimatiskajos apstākļos tas, ticamākais, nebūs izmantojams. Piedevām tā specifika izslēdz virsmas necaurspīdīgu apdari. Atliek tikai caurspīdīga. Toties paveras iespējas plašam LED gaismu lietojumam.

“Domāju, gaismas betonu var izmantot vides objektos sabiedriskā un privātā telpā. Mājās no tāda var gatavot iekšējās sienas. Materiāla attīstība ir sākuma stadijā. Prototips ir izgatavots. Atliek to pārbaudīt RTU laboratorijās. Vēl var izmainīt stikla iestarpinājumu formu, krāsu un apdari. Var izmainīt betona krāsu. Katrā ziņā šis savienojums ļauj padarīt apkārtējo vidi daudz interesantāku un mazlietiņ ietaupīt resursus,” smaidot stāsta Raivis.

Ogle krāsu vietā

Pie novatora nākotnes projektiem ir pieskaitāms arī mēģinājums atdzīvināt senseno koka aizsargāšanas metodi – apdedzināšanu. Pārsteidzošā veidā virsmas apdedzināšana ir viens no izturīgākajiem koka aizsardzības paņēmieniem.

Uzskata, ka, koksni termiski apstrādājot, izmainās tās šūnu struktūra, tā kļūst blīvāksa un ir pasargāta no kaitēkļiem. To liecina arī senču pieredze. Kādreiz, akmens laikmetā, apdedzināja šķēpiem galus. Vēl līdz šai dienai, piemēram, veidojot koka žogus, stabu galus apdedzina un tad ierok zemē.

Pārogļotas koksnes izmantošana māju fasāžu apdarē ir praktiski aizmirsta.

Apdedzināšanai ir vairākas pakāpes. Parasti pazīst seklo, virsējo apdedzināšanu, kas skujkokam izceļ raksturīgo šķiedru. Te ir runa par koka dekoratīvo apdari. Īsta apdedzināšana sākas tad, kad koka virsma sāk pārogļoties un kļūst melna. Koka dziļā apdedzināšanā uz tā virsmas veidojas reljefs ogles slānītis, kas ir ļoti noturīgas aizsargpārklājums, kas aizkavē koka aizdegšanos.

Bieži izvēlas fasādes durvis veidot no pārogļotiem dēļiem kuri stabilitātei tiek piesūcināti. Šādas durvis nekad nebūs jākrāso. Arī mājas koka fasāde, ja tā ir nošūta ar dziļi apdedzinātiem dēļiem, nebūs vairs jākrāso.

“Esmu cepināšanu izmantojis gan koka siju apdarē, gan pirts, gan mājas apšuvuma dēlīšu izgatavošanā. Īpaši gleznieciski izskatās, ja ar metāla birsti apogļotu virsmu apstrādā, izceļot tās toņu pārejas un virsmas reljefu. Apdarei vienmēr noder lineļļa,” stāsta Raivis.

LA.lv