Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. novembris, 2015
Drukāt

“Caurums” ieņēmumos arvien lielāks

caurums

Aizvadītajos šī gada deviņos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi vēl vairāk atpaliek no plānotā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, ieņēmumi ir par aptuveni 55 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots. Pusgadu beidzot, iztrūkums bija 10 miljoni eiro, pēc mēneša pieauga par 25 miljoniem, taču septembra beigās līdz plānam pietrūka vēl 20 miljonu.

 

“Caurums” ir, krīzes neesot

“Kaut arī ieņēmumi ir mazāki, nekā bija plānots, pagaidām nekas neliecina par krīzi tautsaimniecībā. Nav arī pazīmju, ka palielinātos izvairīšanās no nodokļu nomaksas,” apgalvo VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Tomēr viņa paredz, ka līdz gada beigām “caurums” varot kļūt vēl lielāks – divi līdz trīs miljoni eiro mēnesī, tātad pārsniegt 60 miljonus eiro.

No minētajiem 55 miljoniem eiro lielākā daļa – 29,09 miljoni eiro – radusies galvenokārt no neieņemtajām valsts un kancelejas nodevām jeb tā sauktajiem nenodokļu ieņēmumiem. Ināra Pētersone nevarot pateikt, kāpēc sarukušas tieši šo nodevu summas, tāpēc ka ar nodevu ievākšanu VID nenodarbojas. Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumos valsts un kancelejas nodevu samazinājumu man izskaidro ar darījumu skaita samazināšanos, ko, lūk, esot radījusi neapdomīga termiņuzturēšanās atļauju “griestu” pacelšana.

 

“Caurumu” taisa PVN

No VID administrētajiem nodokļiem lielāko “caurumu” 25,74 miljonu eiro apmērā ieņēmumos radījis tikai pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Starp iemesliem, kāpēc slikti sokas ar PVN, VID vadītāja min lielāku ar PVN 0% likmi apliekamo darījumu īpatsvaru, kuru galvenokārt veicina uz ES dalībvalstīm piegādāto preču un sniegto pakalpojumu pieaugums par 156,65 miljoniem eiro. PVN ieņēmumu samazināšanos ietekmēja arī laikus nepieņemtie likumu grozījumi, kas, pēc VID aplēsēm, iztrūkumu ieņēmumos palielinājuši par 18,6 miljoniem eiro.

PVN ieņēmumu samazinājumu ietekmēja arī degvielas cenu kritums, iznākumā iekasētā PVN apjoms sarucis par 28 miljoniem eiro. Sava loma bijusi arī VID piešķirtajiem nodokļu maksājumu termiņu pagarinājumiem 57,87 miljonu eiro apmērā – par 14,40 miljoniem eiro vairāk nekā 2014. gada deviņos mēnešos. Tāpat esot pieaudzis arī to maksātāju īpatsvars, kuri maksā pēc samazinātās nodokļa likmes. Sevišķi to ietekmējuši Rīgas pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme” piedāvātie sabiedriskā transporta pakalpojumi un to cenas.

 

Pašu radīti iemesli

Kāpēc no plānotajiem atpaliek VID administrēto nodokļu ieņēmumi kopumā, viņa nosauc trīs iemeslus.

Pirmkārt, apstiprinot šī gada valsts budžetu, prognozēta straujāka ekonomiskā izaugsme – salīdzinājumā ar 2014. gadu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu paredzēja 5,2% apmērā.

Otrkārt, samazinājies valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumu apjoms, tostarp pieminētie ieņēmumi no valsts nodevām, juridiskajiem un citiem pakalpojumiem.

Treškārt, apstiprinot valsts budžetu šim gadam, Saeimā netika pieņemti vairāki likumu grozījumi, kurus paredzēja ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošanai. VID lēš, ka šī iemesla dēļ budžeta ieņēmumi sarukuši par 31,3 miljoniem eiro.

Starp plānotajiem pasākumiem bija prasība visos lielākajos tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos darījumiem skaidrā naudā vai ar bankas maksājumu kartēm ieviest tehniski sarežģītākus kases aparātus, kas tādējādi ierobežotu peļņas slēpšanu un izvairīšanos no uzņēmuma ienākuma un pievienotās vērtības nodokļu maksāšanas.

Kā zināms, tehniski sarežģītākus kases aparātus paredzēja ieviest līdz 2015. gada 1. jūlijam, bet tam pretojās uzņēmēji. Pašlaik jaunu kases aparātu ieviešanu saskaņo ar Eiropas Komisiju, tāpēc, visticamāk, tie vairs neuzlabos šī gada ieņēmumu bilanci.

VID cerēja arī uz likuma grozījumiem, kas uzlabotu informācijas apmaiņu ar kredītiestādēm, ļaujot laikus izsekot aizdomīgiem darījumiem. Arī tie bija sagatavoti pērn, skatot šī gada budžeta projektu. Tagad grozījumi, tiesa – apcirptā veidā, gan ielikti 2016. gada valsts budžeta likumprojekta portfelī. Bet, iespējams, tie būs spēkā tikai no nākamā gada 1. jūlija.

Starp plānotajiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem minama arī prasība Uzņēmumu reģistram atlikt jauna uzņēmuma reģistrēšanu, ja atklājas, ka pieteikumā norādīta aizdomīga adrese, proti, tāda, kurā veikt saimniecisko darbību nemaz nav iespējams. Cits plāns paredz papildināt aizdomīgo uzņēmēju noteikšanas kritērijus ar uzņēmuma amatpersonas – ārzemnieka sasniedzamību. Bet, tā kā par šiem abiem plāniem vēl notiek strīdiņi, arī tie vairs neietekmēs šī gada ieņēmumus.

 

Viedokļi

Gints Belēvičs, “Nordea bankas” ekonomikas eksperts: “Būtiskākie iemesli, kāpēc nepildās ieņēmumu plāns, ir neadekvāti optimistiska iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze, veidojot šī gada budžeta plānu, zema inflācija, kā arī vāja rosība nekustamo īpašumu tirgū. Plānā tika ņemts vērā, ka šogad IKP pieauguma temps pārsniegs 5%, kas, salīdzinot ar banku un dažādu institūciju prognozēm, kas lielākoties svārstījās 2 līdz 3% robežās, bija nepamatoti izvēlēta aplēse. Patiesais šī gada IKP pieauguma temps, visticamāk, šogad būs 2 līdz 2,5% robežās, tāpēc ir tikai loģiski, ka zemākas, nekā plānots, ekonomiskās aktivitātes dēļ, nepildās arī budžeta ieņēmumu plāns. Papildus tam inflācijas prognoze šim gadam bija 1,6%, taču patiesībā inflācija ir ap nulli. Arī tas neļauj, piemēram, PVN ieņēmumiem sa­sniegt plānoto apjomu. Diemžēl, nepildoties ieņēmumu plānam, nevaram novērot, ka arī izdevumu pieauguma temps tiktu mazināts, tādējādi valsts arvien vairāk tērē to, ko nav nopelnījusi, valsts parāds pieaugs. Pārāk labas tendences nemana arī 2016. gada budžeta tapšanas gaitā. Budžeta deficīts tiek plānots 1% apmērā, tiek plānoti jauni, brīžiem nesaprotami nodokļu grozījumi. Tā vietā būtu jādomā par tēriņu pārskatīšanu un efektivitātes uzlabošanu, lai tuvākajā laikā nonāktu pie budžeta ar pārpalikumu.”

Dace Kalsone, Fiskālās disciplīnas padomes sekretariāta vadītāja: “Aptuveni 55 miljonu iztrūkums ir būtiska novirze no gada plāna. Tiesa, ņemot vērā kopējo tautsaimniecības attīstības palēninājumu, šis iztrūkums varēja būt pat vēl lielāks. Vienlaikus ātrais IKP novērtējums šī gada trešajam ceturksnim rāda stabilu pieaugumu, kas varētu liecināt, ka iztrūkums nepieaugs. Viens no galvenajiem iemesliem ieņēmumu iztrūkumam ir zema kopējā inflācija valstī. Kopējā inflācija, pagājušajā gadā veidojot budžeta plānu šim gadam, tika prognozēta būtiski lielāka, nekā tā ir pašlaik. PVN neizpildi var izskaidrot ar patēriņa samazināšanos naudas izteiksmē sakarā ar zemākām importējamo energoresursu cenām un lētākas pārtikas pieejamību, kā arī siltākiem laika ap­stākļiem pagājušajā ziemā, kas samazināja kopīgo ar nodokli apliekamo patēriņa bāzi. Vienīgais būtiskais faktors, kas uztrauc padomi, ir inflācija. Jo gan 2015. gada budžeta plānā, gan arī 2016. gada budžeta plānā ir iestrādāta augstāka inflācija, nekā tā ir pašlaik.”

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+