Mobilā versija
+8.4°C
Jurģis, Juris, Georgs
Svētdiena, 23. aprīlis, 2017
2. aprīlis, 2017
Drukāt

Āfrikas cūku mēra ceļu līdz fermai neatklāja. Saruna ar Saulju Leonavičju (1)

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale
"Idavang group"

Īpašnieki: dāņi

Lietuvā 13 novietnes ar 16 000 sivēnmāšu, kā arī kontraktori

Krievijā 2 novietnes ar 10 tūkstošiem sivēnmāšu

strādā arī Polijā, slēdzot līgumus ar zemniekiem, kuri nobaro sivēnus līdz kaušanas svaram

2014. gada 24. jūlijā Āfrikas cūku mēris skāra dāņu investoriem piederošo paraugfermu Ignalinas rajonā Lietuvā. Nācās likvidēt 20 tūkstošus dzīvnieku. Šodien šajā novietnē atkal audzē cūkas. Kopā ar SIA “Ancers” īpašnieku Raimondu Kalvānu devāmies uz Viļņu, kur tikāmies “Idavang” ģenerāldirektoru Saulju Leonavičju, lai uzzinātu, kā uzņēmumam izdevās atsākt ražošanu.

Ir pagājuši divarpus gadu, kopš Āfrikas cūku mēris tika konstatēts jūsu kompānijas fermā. Vai jūs tagad zināt, kā infekcija tur nokļuva?

S. Leonavičjus: – Līdzšinējā pieredze Itālijā, Spānijā liecina, ka 99% gadījumos nevar droši pateikt, kā Āfrikas cūku mēris nonācis kādā fermā. Tas pats arī mūsu gadījumā. Mums bija gan videokameru ieraksti, gan viss pārējais, taču izskaidrojumu neatradām. Arī policijai, kura veica izmeklēšanu, atbildes nav. Mēs veicām arī savu iekšējo izmeklēšanu, piesaistot drošības kompāniju. Neviens neko neatrada. Ja vīruss iekļuva novietnē, bija jābūt kļūdai mūsu biodrošības sistēmā, taču šo kļūdu neatradām. Un tas ir ļoti slikti, jo mēs nezinām, ko vajag darīt citādi, un nevaram jums neko ieteikt. Varbūt jūs atradīsiet.

Viena no versijām, ka tajā gadā jūlijā, augustā, kad mūsu novietnē parādījās Āfrikas cūku mēris, bija ļoti daudz lielo mušu. Teorētiski muša nevar būt infekcijas izplatītāja, jo nav tā nēsātāja – pretstatā ērcēm. Teorētiski šī muša varēja nosēsties uz kādas kritušas mežacūkas un pēc tam ielidot fermā un iekost cūkai vai arī kāda cūka to apēda. Tagad, lai izslēgtu arī šo teorētisko risku, mums uz visiem logiem ir sieti, lai novietnē nevarētu iekļūt neviens kukainis. Tas ir vienīgais, ko izdomājām.

Sākotnēji jūs pieļāvāt, ka kāds apzināti varēja šo vīrusu ieviest jūsu fermā. Kā tagad vērtējat šo versiju?

Par to runāja un runā. Taču mēs nejūtamies tik nozīmīgi, lai kāds vēlētos to izdarīt. Ja tas, piemēram, būtu kāds mūsu konkurents, tad atbildība, ja pieķer, ir ļoti liela, jo šāda rīcība tiktu klasificēta kā biote2rorisms.

Cik ilgs laiks jums bija nepieciešams, lai šajā fermā atkal parādītos cūkas?

Pirmos 300 testa dzīvniekus atvedām 20. aprīlī – deviņus mēnešus pēc infekcijas konstatēšanas. Būtiski, ka novietnēs izvācām visus aizgaldus, lai cūkas var brīvi pārvietoties. Šos testa dzīvniekus turējām 60 dienas un, ja viņi kaut kur negāja, dzinām. Jo, ja kaut kur kaut kas bija paslēpies, cūkām tas vīruss bija jāatrod. 19. jūnijā paņēmām analīzes no testa dzīvniekiem un visas bija negatīvas. Augustā saņēmām atļauju atsākt ražošanu.

Šajā fermā sivēnmātes vairs nelikām, tikai nobarojamos dzīvniekus. Lai gan esam izdarījuši visu, tomēr iekšējā sajūta nav laba, tāpēc negribam riskēt ar sivēnmātēm. Jo risks dzīvo ar mums. Mūsu kolēģiem dāņiem, kuriem ir fermas Polijā un Krievijā, Novosibirskas kompleksā mēris parādījās atkārtoti.

Pastāv 10 – 12% iespējamība, ka infekcijas uzliesmojums var atkārtoties, neraugoties uz visiem dezinfekcijas pasākumiem. Mēs pat no ārpuses novietnes jumtus dezinficējām ar kaļķi un novietnes ārējo teritoriju arī.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vai LA šādi tagad raksta brāļu tautas vārdus un uzvārdus?

Autoostu nojauks. Uztraucas, ka vilciens "nozags" pasažierus (19)"Rail Baltica" uz laiku pārbīdīs autoostu uz Torņakalnu, arī Pētersalā taps multimodāls transporta mezgls
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+