Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Scanpix/Reuters

Čehijā brīdina par krievu spiegiem 1

“Pagājušā gada laikā Čehijā ievērojami palielinājusies Krievijas izlūkdienestu darbinieku aktivitāte,” šādu atzinumu savā ikgadējā ziņojumā publicējis Čehijas Drošības informācijas dienests (DID), kas ir valsts galvenais izlūkdienests. Čehu izlūkdienesta sagatavotajā ziņojumā skaidrots, ka Prāgā krievu aģentu aktivitāte strauji palielinājusies, pieaugot saspīlējumam Ukrainā, kas, pāraudzis atklātā karadarbībā starp valsts armiju un Krievijas atbalstītajiem teroristiskajiem grupējumiem, prasījis vairāk nekā 3800 cilvēku dzīvības.

Reklāma
Reklāma

Norāda uz “austrumu aģentiem”

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kaut arī DID neatklāj konkrētu krievu spiegu skaitu valstī, tas norāda, ka vairākums Krievijas izlūkdienestu darbinieku uzdodas par diplomātiem un strādā Krievijas vēstniecībā Čehijas galvaspilsētā. “Runājot par Krievijas diplomātisko misiju, 2013. gadā tās sastāvā bija liels skaits izlūkdienestu darbinieku, kuri uzdevās par diplomātiem,” paziņojis valsts galvenais izlūkdienests. DID ziņojumā norādīts, ka pērn pieaudzis arī to Krievijas izlūkdienestu darbinieku skaits, kuri valstī ieradušies neval­stisko organizāciju aizsegā, proti, kā personas, kuras oficiāli nav saistītas ar Krievijas vēstniecību un kurām nav diplomātiskās imunitātes. “Šādi aģenti Čehijā ierodas individuāli, uzdodoties par tūristiem, ekspertiem, akadēmiķiem un uzņēmējiem vai apmetoties uz dzīvi valstī, šeit iegādājoties nekustamo īpašumu,” atzīmējis Čehijas izlūkdienests. Tas brīdina, ka Krievijas izlūkdienesti mēģina veicināt gan atklātu, gan slēptu Maskavas ekonomisko interešu lobēšanu Čehijā.

Pēdējā laikā Čehijas centriski kreisā valdība centusies piesardzīgi veidot attiecības ar Maskavu, atzīmē ziņu aģentūra “Reuters”. Vairākas čehu amatpersonas uzstājušās pret ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijai, lai arī valsts valdība paudusi atbalstu Eiropas Savienības noteiktajiem ekonomiskajiem ierobežojumiem Maskavai, lai to sodītu par izvērsto agresiju Ukrainā. Vienlaikus Čehijas izlūkdienests uzslavējis valsts Ārlietu ministriju, kas atteikusi vīzas vairākiem Krievijas pilsoņiem, pār kuriem gūlās aizdomu ēna par sadarbību ar Krievijas izlūkdienestiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Čehijas Drošības informācijas dienests atzīmē, ka pagājušā gada laikā ievērojami palielinājusies arī Ķīnas izlūkdienestu darbinieku interese par notiekošo Čehijā. “Ķīnas gadījumā galvenokārt tiek izmantoti ekonomiskie argumenti, lai atbalstītu Ķīnas politiku Čehijā,” teikts DID ziņojumā. Tajā skaidrots, ka “austrumu aģenti” izvērsuši “atklātas, daļēji slepenas un pilnīgi slepenas operācijas”, lai uzrunātu “atlasītus” Čehijas sabiedrības locekļus, kuri “apzināti vai neapzināti” spiegiem palīdzējuši. Čehijas ziņu aģentūra “ČTK”, atsaucoties uz DID ziņojumu, informē, ka draudus var radīt arī Ķīnas telekomunikāciju uzņēmumu “Huawei” un “ZTE” aizvien pieaugošā loma Čehijas tirgū. “Abas kompānijas jau sen tiek turētas aizdomās par sadarbošanos ar Ķīnas izlūkdienestiem un līdzdalību izlūkošanas aktivitātēs,” norādīts ziņojumā.

Maskavas interese aizvien aug

Čehijas Drošības informācijas dienests norādījis, ka tik liela Krievijas spiegu interese par Čehiju kā šobrīd iepriekš piedzīvota 2007. gadā, kad Prāga un Vašingtona plānoja Čehijā izvietot pretgaisa aizsardzības radaru. Taču ASV prezidents Baraks Obama no radara izvietošanas Čehijā pēdīgi atteicās. Arī pagājušā gada ziņojumā DID norādīja, ka Krievijas izlūkdienesti ir visaktīvākie no ārvalstu dienestiem, kas izvērš savas darbības Čehijā. Pērnajā ziņojumā skaidrots, ka krievu spiegi galvenokārt mēģina veidot attiecības ar Čehijas biznesa vides pārstāvjiem un viedokļu līderiem sabiedrībā, lai veicinātu Krievijas intereses valstī.

Jāpiemin, ka oktobra vidū Polijā saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā tika aizturēts kāds Polijas Aizsardzības ministrijas darbinieks, kas identificēts kā Zbigņevs J., un jurists ar Krievijas un Polijas dubultpilsonību Staņislavs Šžipovskis. Viņš strādāja Polijā prestižajā juristu firmā “Stopczyk&Mikulski”, kas piedalījās valdības sponsorētajā projektā par sašķidrinātās gāzes importēšanai nepieciešamo iekārtu būvi. Polijas mediji informēja, ka abus vīriešus bija savervējis Krievijas militārais izlūkdienests GRU. Polijas nedēļas žurnāls “Wprost” norāda, ka Zbigņevs J. bija nonācis finanšu grūtībās un Krievijas labā spiegoja naudas dēļ. Savukārt Šžipov­skis krievu spiegus ar informāciju apgādājis “patriotisma dēļ”.