Čehijā notiek pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas 0
Čehijā šodien sākas pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka pirmajā kārtā uzvarēs divi bijušie premjerministri – Milošs Zēmans (attēlā) un Jans Fišers.
Lai gan visvairāk balsu aptaujas sola Zēmanam, domājams, ka viņš pirmajā kārtā, kas turpināsies arī rīt, 12. janvārī, nespēs iegūt absolūto vairākumu, un otrajā kārtā, kas notiks 25. un 26. janvārī, viņam nāksies sacensties ar mēreni labējo neatkarīgo kandidātu Fišeru.
Vēlēšanu uzvarētājs nomainīs amatā Vāclavu Klausu, kurš Čehijas prezidenta krēslā aizvadījis veselu desmitgadi un kļuvis pazīstams kā viens no nelokāmākajiem eiroskeptiķiem visā kontinentā. Kopumā vēlēšanās startē deviņi kandidāti, taču neatkarīgi no to politiskās pārliecības, visi pretendenti uz prezidenta amatu centušies distancēties no Klausa kategoriskās un asās pret Briseli vērstās retorikas.
Kopš bijušās Čehoslovākijas sadalīšanas 1993. gadā Čehijā notikušas četras prezidenta vēlēšanas, taču tajās nākamo valsts galvu izvēlējās abu parlamenta palātu deputāti. 2012. gadā prezidenta ievēlēšanas kārtība tika mainīta, pārejot uz vispārējām tiešām vēlēšanām, jo sabiedrībā valdīja viedoklis, ka Klausa pārvēlēšana 2008. gadā bijusi vairāk saistīta ar politisko tirgošanos, nevis ar valsts interesēm. Taču šobrīd čehus pamatā nodarbina ekonomikas jautājumi, jo Čehijas tautsaimniecība joprojām nav izkļuvusi no lejupslīdes fāzes.
Čehijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no automašīnu eksporta uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un to smagi iedragājusi eirozonas parādu krīze. Aplēses liecina, ka 2012. gadā valsts iekšzemes kopprodukts samazinājies par 0,9 procentiem, bet šogad tas saruks vēl par 0,2 procentiem.
Šonedēļ publiskotie aptauju rezultāti liecina, ka 68 gadus vecais Zēmans, kurš pārstāv kreisi centrisko Pilsonisko tiesību partiju (SPOZ) un laikā no 1998. līdz 2002. gadam ieņēma premjera amatu, varētu saņemt 23 līdz 25 procentus balsu. Savukārt par viņa sīvāko sāncensi 62 gadus veco Fišeru, kas valdību vadīja no 2009. līdz 2010. gadam, gatavojas balsot 16 līdz 20 procenti čehu. “Es vēlos būt par visas tautas prezidentu,” savas kampaņas laikā paziņojis Zēmans, cenšoties piesaistīt plaša politiskā spektra, tostarp komunistu atbalstu. Arī Fišers, kurš gan paudis nožēlu par savu komunistisko pagātni, centies piesaistīt gan kreisi, gan labēji noskaņoto vēlētāju atbalstu, solot aktīvi vērsties pret korupciju. Taču fakts, ka abi vadošie kandidāti savulaik bijuši Komunistiskās partijas biedri, daļā vēlētāju rada satraukumu. “Es nevēlos, lai manas mīļotās tēvzemes prezidents būtu noziedzīgas partijas bijušais biedrs,” nesen uzsvērusi kādreizējā vingrotāja Vera Časlavska, kas izcīnījusi zelta medaļas 1964. un 1968 .gada olimpiskajās spēlēs, bet septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados tikusi pakļauta komunistiskā režīma represijām.
Tikmēr pateicoties recesijai un korupcijas skandāliem, kas vajā premjerministra Petra Nečasa vadīto labēji centrisko valdību, daudzi vēlētāji, īpaši jaunieši, gatavojas balsot par ekscentrisko teātra mākslas profesoru Vladimiru Francu, kura ķermeni, arī seju, klāj maoru stila tetovējumi.
Uz valsts galvas amatu pretendē arī pašreizējais ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs, bijušais Senāta priekšsēdētājs Pršemisls Sobotka un senators Jirži Dīnstbīrs, kurš pārstāv sociāldemokrātus. Kandidē arī trīs sievietes – aktrise tana Fišerova, kas aktīvi nodarbojas ar labdarību, Eiropas Parlamenta deputāte Zuzana Roitova un viņas bijusī kolēģe Jana Bobosikova.
Analītiķi norāda, ka pirmās kārtas balsojuma rezultāti varētu atšķirties no aptauju rezultātiem, jo liels skaits vēlētāju, kas nevēlas, lai otrajā kārtā iekļūst Zēmans un Fišers, varētu apzināti balsot par kādu citu no kandidātiem, piemēram, par Švarcenbergu, kurš pārstāv konservatīvo partiju “TOP 09” (partijas nosaukums veidots no čehu vārdu “tradīcija, atbildība un labklājība” abreviatūras un tās dibināšanas gadskaitļa), vai arī par neatkarīgo kandidātu Francu.
Tā kā šīs ir pirmās tiešās vēlēšanas, sociologiem grūti spriest, kā vēlētāji rīkosies – vai viņi pirmajā kārtā dos priekšroku protesta balsojumam, vai arī uzreiz balsos par savu favorītu. Bez tam eksperti atzīst, ka balsojumus par individuālām personām ir grūtāk prognozēt nekā balsojumus par partijām, ar kurām attiecīgas vēlētāju grupas saista savas ilgtermiņa intereses. Turklāt daudzi vēlētāji joprojām nav izdarījuši savu galīgo izvēli. Lai gan Čehijas prezidenta pilnvaras ir ierobežotas un lielā mērā ceremoniālas, viņam ir veto tiesības likumdošanas procesā un liela loma centrālās bankas vadītāja izvēlē.
