Cehovals: Politisks konflikts nedrīkst traucēt kultūras sakarus ar Krieviju 1
Savu politisko pārliecību katrs cilvēks var aizstāvēt, kā grib, bet nevienam nav tiesību to attiecināt uz vadītā kolektīva profesionālo darbību, intervijā aģentūrai LETA pauž Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals.
“Mana nostāja šajā jautājumā ir absolūti skaidra. Savu politisko pārliecību katrs var aizstāvēt, kā viņam tīk, bet nav tiesību savu attieksmi pārnest uz kolektīva profesionālajām attiecībām. Politisks konflikts, kas izveidojies saistībā ar notikumiem Ukrainā, nedrīkst traucēt teātra kultūras sakariem ar Krieviju. Atceļot iepriekš izplānotas viesizrādes, atsakoties no kāda iestudējuma, tiek lauztas norunas, radītas problēmas sadarbības partneriem un galu galā – pieviltas skatītāju cerības,” norādīja Cehovals.
Viņa vadītais teātris pērn saņēma starptautisko skatītāju simpātiju prēmiju “Zvezda teatrala’2014” nominācijā “Labākais krievu teātris aiz Krievijas robežām”. Sešu gadu laikā šī nominācija kļuvusi par sabiedriskās domas objektīva vērtējuma simbolu, jo laureātus izvēlas interneta auditorija, kuras skaits mērāms tūkstošos.
30. un 31. janvārī Rīgas Krievu teātris viesizrādēs Sanktpēterburgā rādīs džeza komēdiju “Hanuma” Allas Sigalovas režijā, bet Sanktpēterburgas Muzikālās komēdijas teātris Rīgā rādīs operetes “Baronese Lilī” un “Silva”. 12. aprīlī teātris piedalīsies festivālā “Baltijas nams” ar izrādi “Divi džentelmeņi no Veronas”. 13. aprīlī Maskavas Mazajā teātrī teātris piedalīsies Aleksandra Ostrovska festivālā, kur rādīs viņa lugas “Ne vienmēr runcim krējuma pods” iestudējumu. 10. un 11. jūnijā teātris Voroņežā piedalīsies Andreja Platonova festivālā, kur rādīs viņa lugas “Fro” iestudējumu. Rudenī ar iestudējumu “Hanuma” paredzētas viesizrādes ASV, bet oktobra beigās rīdzinieki rādīs “Hanumu” festivālā Tbilisi.
Cehovals ir Rīgas Krievu teātra direktors 25 gadus. Jautāts, pēc kādiem principiem viņš vadās savā darbā, Cehovals uzsver, ka teātrī svarīgākā ir vērtību sistēma, ritmisks, labi organizēts darbs. “Svarīgi, lai no rītiem teātrī notiktu mēģinājumi, bet vakaros – izrādes. Visi mani darbinieki ļoti labi zina, ka viņiem teātrī ir jānodrošina radošā darba process. Izrāžu kvalitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem – no mākslinieku spējām, intuīcijas, veiksmes, mīlestības pret teātra mākslu. Bez mīlestības pret teātri tajā strādāt nevar,” uzsver Cehovals.
Gadījuma dēļ neviena luga repertuārā nenokļūst, apgalvo direktors. Svarīgi ir principi. “Mēs esam vienīgais profesionālais krievu teātris Latvijā, tāpēc plaša skatītāju spektra priekšā esam atbildīgi par to, ko darām. Mūsu skatītāju auditorija ir dažādu tautību pārstāvji. Katru vakaru zālē ir 30-40% latviešu tautības skatītāju. Mums tas ir ļoti svarīgi, jo iekarot un noturēt latviešu skatītāju interesi nav viegli. Latvieši ir citādi skatītāji – ar citu mentalitāti, citu emocionālo uztveri. Mums ir ļoti svarīgi, lai teātra iestudējumi patiktu gan vieniem, gan otriem,” pastāstīja Cehovals.
Otra īpatnība ir tāda, ka teātrim jāveido iestudējumi dažādām auditorijām – arī bērniem un jauniešiem. “Mūsu teātra repertuārā obligāti jābūt krievu klasikai, jo esam taču krievu teātris, un latviešu autoru darbiem – gan klasikai, gan mūsdienu autoru sacerējumiem. Kas mēs būtu par teātri, ja nespēlētu tās valsts dramaturģiju, kuras teritorijā atrodamies?” retoriski jautāja Cehovals. Ne vienmēr mēģinājumi iestudēt latviešu lugas bijuši sekmīgi, bet režisors Elmārs Seņkovs radīja ļoti veiksmīgu un novatorisku Rūdolfa Blaumaņa “Indrānu” iestudējumu. Tā ir izrāde, kuru ļoti mīl gan aktieri, gan skatītāji, to teātris parādīja arī viesizrādēs Sibīrijas latviešiem. Par šo iestudējumu teātris arī saņēma galveno balvu Blaumaņa festivālā Valmierā.
“Ceru, ka teātra repertuārā parādīsies vēl kāds tikpat spilgts latviešu dramaturģijas iestudējums. Ziniet, nav liela māksla paņemt un iestudēt kāda latviešu autora lugu. Svarīgi ir, lai iestudējums būtu talantīgs un spilgts, lai tas sagādātu prieku gan aktieriem, gan skatītājiem. Bez krievu dramaturģijas iestudējumiem mēs nevaram pastāvēt, jo esam taču vienīgais krievu teātris Latvijā. Latviešu teātri regulāri iestudē krievu klasiku un mūsdienu autoru darbus, bet mums, krievu teātrim, tā teikt, pats Dievs ir licis to darīt,” pastāstīja Cehovals.
Ir jādomā arī par skatītāju intereses uzturēšanu, lai neaizbaidītu viņus no teātra ar pārāk nopietnu repertuāru. Tāpēc repertuārā ir jābūt ne tikai drāmām un traģēdijām, bet arī komēdijām, muzikālām izrādēm. Regulāri ir jārūpējas, lai teātra repertuārs būtu žanriski sabalansēts. Teātra repertuārā pastāvīgi ir 15-16 iestudējumi.
Katrs iestudējums tiek parādīts vidēji 50 reizes, bet ir arī rekordisti – ilgdzīvotāji. Piemēram, muzikālā izrāde “Odesa, burvīgā pilsēta…” astoņu gadu laikā spēlēta 110 reizes un katru reizi ar pilnu zāli. Izrāde “Tango ar Stroku” kopš 2012. gada arī tiek spēlēta pārpildītā zālē. Nevienā citā teātrī šādu iestudējumu par leģendāro komponistu Oskaru Stroku noskatīties nav iespējams, jo luga ir rakstīta speciāli Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim.
Pašam direktoram vistuvākais ir Andreja Platonova lugas “Fro” iestudējums, kuru veidojis krievu režisors Ruslans Kudašovs. Platonova stāsts koncentrēts ap meiteni Frosju, kuras vīrs aizbraucis uz ilgu laiku, un viņas pārdzīvojumiem. Izrādē galveno lomu atveido Jekaterina Frolova. Viņas spilgto tēlojumu, pēc direktora domām, var salīdzināt tikai ar Lilitas Ozoliņas sniegumu Augusta Strindberga lugas “Nāves deja” iestudējumā 1996. gadā. Toreiz šis iestudējums bija izvirzīts “Spēlmaņu nakts” balvām sešās nominācijās.
