Kultūra
Mūzika un deja

Čehu lakstīgala apklususi… Karelu Gotu mīlēja abās “dzelzs aizkara” pusēs0


Ar samtainu balsi un daiļu ārieni apveltītais čehu dziedātājs Karels Gots savas gadu desmitiem ilgās karjeras laikā pārdevis vairāk nekā 50 miljonus albumu. 1. oktobrī viņš aizgāja mūžībā 80 gadu vecumā.
Ar samtainu balsi un daiļu ārieni apveltītais čehu dziedātājs Karels Gots savas gadu desmitiem ilgās karjeras laikā pārdevis vairāk nekā 50 miljonus albumu. 1. oktobrī viņš aizgāja mūžībā 80 gadu vecumā.
Foto: Imago Images/United Archives/Scanpix/LETA

Vācijā un citās Rietumu zemēs viņu dēvēja par “Sinatru no Austrumiem”, savukārt Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs Karelu Gotu uzskatīja par Rietumu popmūzikas pārstāvi. Aukstā kara laikmetā čehu dziedonis pamanījās iekarot klausītāju sirdis abās “dzelzs priekškara” pusēs, bet lielāko mīlestību viņš, protams, baudīja Čehoslovākijā, kur gandrīz katru gadu saņēma valsts populārākā dziedātāja balvu.

“Manā bērnībā mēs klausījāmies Karelu Gotu. Kad biju pusaudzis, mēs runājām par viņa mūziku. Vēlāk, kad jau biju pieaudzis, es mācījos nospēlēt viņa dziesmas uz ģitāras. Un viņš joprojām bija uz skatuves, kad biju kļuvis par Slovākijas prezidentu. Nevaru iedomāties, ka viņš vairs nebūs mūsu vidū,” uzzinot par iemīļotā dziedātāja nāvi, rakstīja bijušais Slovākijas valsts galva Andrejs Kiska.

Dziedošais elektriķis

Karels Gots savas karjeras ziedu laikos bieži viesojās Padomju Savienībā.
Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

Čehijā un Slovākijā ar Karela Gota mūziku ir izaugušas vairākas klausītāju paaudzes. Slavenais dziedātājs nāca pasaulē Otrā pasaules kara priekšvakarā, 1939. gada 14. jūlijā, Čehijas pilsētā Pilzenē. Pēc kara viņa vecāki pārcēlās uz galvaspilsētu Prāgu.

Karelam bērnībā ļoti patika zīmēt, viņš sapņoja kļūt par gleznotāju.

Pēc skolas pabeigšanas Karels mēģināja iestāties Prāgas Mākslas akadēmijā, taču neizturēja iestājeksāmenus. “Acīmredzot liktenis bija izlēmis, ka man jākļūst par dziedātāju,” vēlāk atzina Gots. Mūža nogalē viņš atkal varēja pievērsties gleznošanai, un dziedātāja fani bija gatavi maksāt lielas summas par viņa gleznām.

Karela vecāki uzskatīja, ka ar mākslu viņš nekad nevarēs nopelnīt pieklājīgu iztiku, tādēļ uzstāja, lai dēls apgūst “kārtīgu” profesiju. Karels izmācījās par elektriķi un kādu laiku strādāja tramvaju rūpnīcā.

Taču paralēli tam viņš bija aizrāvies ar mūziku, sākumā spēlēja ģitāru, bet vēlāk nolēma pievērsties dziedāšanai. 50. gadu nogalē viņš guva pirmos panākumus amatieru dziedāšanas konkursā. Šie panākumi pārliecināja Karelu, ka viņam jākļūst par profesionālu mūziķi.

Viņš aizgāja no darba rūpnīcā un iestājās Prāgas konservatorijā, kur apguva operdziedātāja iemaņas pie pasniedzēja Konstantīna Kareņina, kurš savulaik bijis Fjodora Šaļapina audzēknis. Tomēr daudz tuvāka Karelam bija nevis opera, bet gan popmūzika; viņš sāka uzstāties dažādos klubos un eksperimentēja ar tolaik populāriem žanriem: rokenrolu, tvistu, džezu u. c.

Pirmos slavas augļus Karels varēja baudīt 1963. gadā, kad sāka uzstāties uz Prāgas koncertnama “Semafor” skatuves. Viņš ierakstīja vairākas dziesmas, kas strauji kļuva populāras, un togad Gots pirmoreiz saņēma “Zelta lakstīgalas” balvu kā Čehoslovākijas populārākais dziedātājs. Pēc tam viņš šo apbalvojumu monopolizēja uz vairākiem gadu desmitiem, jo

savas karjeras laikā tika apbalvots vairāk nekā 40 reižu.

Pirms kārtējās balvas saņemšanas Karels mēdza jokot: “Ak, kāds pārsteigums, šoreiz nemaz negaidīju!”

Sieviešu mīlulis

“Čehu lakstīgala” Gotu izcēlās ar daudzveidīgu repertuāru, dziedāja vairākās valodās, viņš bija arī īsts skaistulis, kas piesaistīja sieviešu auditoriju.
Foto: AFP/Scanpix/LETA

1967. gadā Gots kā Čehoslovākijas pārstāvis piedalījās mūzikas gadatirgū Kannās, kur publika viņu uzņēma ar vētrainām ovācijām. Karels noslēdza līgumu ar Rietumvācijas ierakstu kompāniju “Polydor”, kas viņam pavēra durvis uz Rietumu popmūzikas tirgu. Karels devās vairākus mēnešus ilgā turnejā uz ASV, kur izpelnījās Lasvegasas publikas atzinību. Gots bija ārkārtīgi populārs arī Rietumvācijā, kur daudzu bērnu atmiņā palikusi viņa iedziedātā multfilmas “Bitīte Maija” tituldziesma.

“Prāgas pavasara” laikā 1968. gadā

Gots pamanījās piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā, kur ar dziesmu “Tausen Fenster” pārstāvēja kapitālistisko Austriju

(Čehoslovākija šajā konkursā nepiedalījās). 17 valstu konkurencē viņš ieņēma necilo 13. vietu. Pēc dažiem mēnešiem Čehoslovākijā tika ievests padomju karaspēks, taču Gota karjerai tas netraucēja, vēlāk viņš bieži devās turnejās uz Padomju Savienību.

Padomju publika dievināja “čehu lakstīgalu” Gotu, kurš izcēlās ar daudzveidīgu repertuāru, dziedāja vairākās valodās: čehu, krievu, vācu un angļu. Rietumu grupas tolaik uz Padomju Savienību atbrauca ļoti reti, tādēļ Gots savā ziņā kalpoja par Rietumu popkultūras vēstnesi.

“Padomju estrādi viņš iepazīstināja ar Rietumu kultūru, kas tādējādi caur “dzelzs priekškaru” iekļuva Padomju Savienībā. Karels atveda ne tikai jaunas dziesmas, bet arī jaunas tendences, ģērbšanās stilu. Mēs skatījāmies uz viņu un daudz ko mācījāmies. Turklāt viņš bija arī brīnišķīgs puisis ar lielisku humora izjūtu,” laikrakstam “Komsomoļskaja pravda” stāsta dziedātājs Ļevs Ļeščenko.

Gota skaņuplates Padomju Savienībā tika izdotas miljoniem lielā tirāžā.

“Karels Gots bija arī īsts skaistulis, kas piesaistīja sieviešu auditoriju. Televizorā skatoties uz neatvairāmo čehu, klausoties viņa saldo balsi, “gaišās nākotnes” cēlējas apzinājās, ka šī nākotne tik drīz vēl nepienāks, bet Gota kompānijā varam arī pagaidīt,” ironizē Krievijas laikraksts “Kommersant”.

Aizgāja ar vēzi

Karels ar sievu Ivanu, kas bija 36 gadus jaunāka par vīru un dāvāja viņam divas meitas.
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Čehoslovākijā viņam kā populāram dziedātājam nācās sadzīvot ar valdošo režīmu, piemēram, viņš publiski iestājās pret “Hartu 77”, ar ko Vāclavs Havels un citi Čehoslovākijas intelektuāļi centās panākt demokrātiskas pārmaiņas valstī.

Tomēr 80. gadu beigās, kad Čehoslovākiju satricināja “Samta revolūcija”, Gots nostājās tautas pusē un atbalstīja komunistiskā režīma likvidēšanu. Vāclavs Havels kļuva par Čehijas prezidentu, bet vēlāk, kad viņš pameta šo posteni, klīda runas, ka valsts galvas amats piedāvāts arī Gotam, taču dziedātājs atgaiņājies, sakot, ka nekad nav gribējis iesaistīties politikā.

Čehijā viņš joprojām ir visas tautas elks; tieši

Gots un hokeja leģenda Jaromīrs Jāgrs tiek minēti kā tautiešu visvairāk mīlētie Čehijas pilsoņi.

Sevišķi liela piekrišana Gotam bijusi daiļā dzimuma vidū; savulaik viņš atzinies, ka jaunībā gribējis kļūt par ginekologu, lai būtu tuvāk sievietēm.

Saistītie raksti

Gotam bija vairāki vētraini romāni, kuru rezultātā pasaulē nākušas viņa ārlaulības meitas Dominika un Lucija. Taču laulības ostā viņš iestūrēja tikai mūža nogalē, kad Karela sirdi iekaroja čehu skaistule Ivana. 2008. gadā viņi apprecējās (Karelam tolaik bija 68 gadi, bet Ivanai – tikai 32). Ivana laidusi pasaulē vēl divas Karela meitas: Šarloti un Nelliju, kurām šobrīd ir attiecīgi 13 un 11 gadi.

Pēdējos gados Karelam nācās cīnīties ar nopietnām veselības problēmām. 2015. gadā viņam atklāja limfmezglu vēzi, kas tika apārstēts ar ķīmijterapijas palīdzību. Taču šogad kļuva zināms, ka Gotam ir akūta leikēmija, un šo pēdējo cīņu viņš neizturēja, aizgāja mūžībā 80 gadu vecumā. Savā pēdējā intervijā Čehijas Radio viņš teica: “Atskatoties uz savu mūžu, varu teikt, ka esmu nodzīvojis vairākas dzīves. Un tas bija skaisti.”

LA.lv
LE
LETA
Kultūra
Deputāti spriedīs par valsts valodas politikas īstenošanu un lībiešu kultūras saglabāšanu
6 stundas
LE
LETA
Kultūra
FOTO: Koncertizrāde “Rīgas gredzens” būs himna radošajam garam
6 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
“Dvēseļu putenim” jau vairāk nekā 25 000 skatītāju, turpinās īpašie seansi
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VK
Vita Krauja
Kultūra
Kam skan Dieva stabules. Saruna ar Vari Braslu
Intervija 6 minūtes
LE
LETA
Dabā
Latvijā ieplūdīs silts gaiss no Āfrikas: laika prognoze trešdienai
27 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Budžeta “Pandoras lāde” un … valdības goda glābšana
8 minūtes
LA
LA.LV
Kultūra
Mūzībā aizgājis “Cīrulīšu” autors Harijs Gulbis
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
Tiesa kosmētikas ražotāju “Dzintars” pasludina par maksātnespējīgu
2 stundas