Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
11. maijs, 2014
Drukāt

Ceļ godā roku darbu. Ciemos aušanas uzņēmumā “Ars Tela” (2)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. kursa audzēknes Madara Dzirne (priekšplānā) un Lāsma Bružus pieder jaunākajai “Ars Tela” audēju paaudzei.

Jau desmito gadu Latvijas vārdu pasaulē nes uzņēmums “Ars Tela”, kas ārvalstu un arī vietējam tirgum piedāvā no liniem un citiem dabiskiem materiāliem ar rokas stellēm austus mūsdienīga dizaina tekstilizstrādājumus. Uzņēmuma īpašniece Alvida Kauliņa ceļ godā roku darbu un popularizē latviešu audēju un dizaineru meistarību. Turklāt “Ars Tela” dod darbu 20 dažādu paaudžu audējām, tādējādi neļaujot nogrimt aizmirstībā šim senajam arodam.

 

Pēta biznesa vidi


Līdz domai par sava uzņēmuma izveidi Alvida Kauliņa nonākusi pamazām. To, ka patīk un padodas darbu organizēšana un vadīšana, viņa zinājusi jau sen, jo iepriekš bija strādājusi vairākās starptautiskās kompānijās (“Radisson SAS” viesnīcas “Daugava” biznesa centrā, Čīles uzņēmumā “ProExpo” u.c.), arī enerģijas un mērķtiecības Alvidai nekad nav trūcis. Uzsākot biznesu, tikpat liela vērtība bija iegūtā profesionālā izglītība – bakalaura grāds angļu filoloģijā un literatūrā, maģistra grāds biznesa vadībā, piecu svešvalodu zināšanas un prasme komunicēt. Turklāt bija pienācis brīdis, kad vairs negribējās strādāt citu pakļautībā, kaut gan darbavieta stabila un atalgojums labs. “Man patīk būt diriģentei, nevis vienai no kopkora,” sevi raksturo enerģiskā sieviete un piebilst, ka esot uz rezultātu orientēts cilvēks.

Vienīgais kavēklis bijusi neziņa, kurā jomā savu biznesu uzsākt. Šeit būtiska loma iekritusi nejaušībai. Meklējot savam dzīvoklim aizkarus, galdautus, gultas pārklājus, Alvida iepazinusies ar kombināta “Māksla” audējām. Apskatot viņu darinājumus, gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm nākusi apjausma – ārvalstīs roku darbs jeb handmade taču ir lielā cieņā, savukārt mums ir daudz lielisku amatnieku. Tomēr pēc šīs atklāsmes viņa uzreiz nav metusies reģistrēt uzņēmumu, bet pusgadu pētījusi biznesa vidi, tekstilizstrādājumu pieprasījumu un mūsdienīgu materiālu piedāvājumu, savukārt uzaicinātie dizaineri eksperimentējuši ar materiāliem un to radīšanas tehniskajām iespējām. Bijis skaidrs – lai iekarotu Rietumu tirgu, nepieciešami daudzveidīgi, faktūrām bagāti, kvalitatīvi audumi, no kuriem šūt izstrādājumus, kas atbilst šodienas dzīvesstilam, ritmam un mūsdienu interjeriem. Radīt pilnīgi citādu tekstilu, piemēram, liekot kopā vilnu ar linu vai linu ar metālisku diegu, bijis lielākais izaicinājums.

“Pirms šo lietu sāku, nezināju pat, kā stelles izskatās. Meklēju dizaina mākslinieces un audējas, lai tiktu skaidrībā, ko ar rokas stellēm var uzaust, kādus diegus var izmantot. Centos rast atbildes uz vēl desmitiem citu jautājumu,” atceras Alvida un turpinot filozofiski spriež, ka patiesībā katram ejamais ceļš jau ierakstīts zvaigznēs. “Ja izdodas trāpīt uz īstā, pareizā ceļa, satiekam īstos cilvēkus, viss norit viegli un pašsaprotami. Ar mani tā notika. Divu nedēļu laikā sastapu teju visus speciālistus, kas man bija nepieciešami, lai uzsāktu biznesu.”

Atrod savu nišu


Uzņēmējdarbības sākumā “Ars Tela” īpašniecei izpratni par aušanu radījušas un ar vērtīgiem padomiem nav skopojušās Māk­slas akadēmijas dizainere Zita Zaržecka un tērpu māksliniece Odetta Birmane. Savukārt pirmo izejmateriālu bāzi veidojuši diegi un citi materiāli, ko uzņēmēja pārpirkusi no kāda bankrotējuša veikala. “Tādi diegi Latvijā tolaik bija retums,” uzsver Alvida. “Arī tagad meklējam un atrodam savdabīgo, sākot no vietējā dzintara diega un beidzot ar Itālijas dizaina kolekciju diegiem. Sākumā pievērsāmies galvenokārt linam, bet tagad izstrādājumi no šā dabiskā materiāla veido tikai aptuveni procentu.”

Pirmie “Ars Tela” izstrādājumi bijuši lina galdauti, dekoratīvie spilvenu pārvalki un dvieļi, bet vēlāk arvien intensīvāk pievērsušies dažādu materiālu salikumiem, lai produkcija būtu daudzveidīgāka un ar bagātīgāku faktūru. “Tradicionālais lina audums, kādu rūpnieciski ražoja padomju gados, saista vairs tikai reto,” zina teikt Alvida un atklāj, ka kopā ar dizainerēm daudz eksperimentējušas, lai tiktu pie citāda lina auduma. Mazgājušas ar rokām, mīcījušas un mīkstinājušas, aužot miksējušas ar metālisko diegu, kazlēnu un alpakas vilnu, kašmiru, zīdu un citiem materiāliem. “To darot, pārliecinājāmies, ka ar rokām stellēs austs lins sanāk vijīgs un ar irdenu struktūru, tam ir arī cits kritums.”

Ideja par dažādu materiālu kombinācijām Alvidai radusies uzreiz, kaut gan daļa speciālistu pret to izturējušies skeptiski. Piemēram, bijuši neizpratnē, kā linu var apvienot ar vilnu, ja, mazgājot dažādās temperatūrās, tie saraujas. “Man patīk eksperimentēt, nevis iet pa gadiem iestaigātu taciņu. Un vēl mani ir grūti ielikt rāmjos,” smej uzņēmēja.

Ienākot nelielajā ražotnē Antonijas ielā, pārsteidz “Ars Tela” meistaru darināto tekstilizstrādājumu daudzveidība. Plauktos līdz pat griestiem salikti gan mājas interjeram paredzēti darinājumi (gultas pārklāji, aizkari, dvieļi, galdauti, galda celiņi, salvetes u.c.), gan apģērbi un aksesuāri (mēteļi, tunikas, rītakleitas un naktstērpi sievietēm, lina un vilnas šalles abiem dzimumiem), gan arī plānotāji un piezīmju grāmatiņas, kas darinātas no ādas un tekstilijām.

Bagātīgais izstrādājumu klāsts nu jau ir pārvests uz citām telpām, jo 1. maijā uzņēmums “Ars Tela” piedzīvoja jurģus – Vecrīgā atvēra veikalu, kas apvienots ar austuvi. Cilvēki, kas iegriezīsies veikalā, varēs ne vien iegādāties iepatikušos lietu, bet arī redzēt, kā tā top.

Nodarbina visu novadu audējas


Alvida piesaista Latvijā atzītus, kā arī jaunus un talantīgus dizainerus. Savukārt viņu vīziju pēc izstrādāta parauga īsteno audēju komanda, kas strādā ne vien ražotnē, bet arī mājās. “Jaunākajām audējām ir 18 gadu, bet cienījamākajai – astoņdesmit četri. Es nepieprasu, lai visas mācētu visu, katrai ir sava specializācija. Gadās pat, ka radām jaunu izstrādājumu, lai varētu likt lietā konkrētās audējas talantu,” stāsta uzņēmēja un pauž prieku, ka Latvijas skolās vēl var apgūt seno amatu prasmes. Daudzas audējas, kas strādā “Ars Tela”, ir beigušas Rīgas Amatniecības vidusskolu. Nākušas uz šo ražotni praksē un pēc skolas beigšanas palikušas tur strādāt. “Mūsu nākotnes plānos ietilpst savas audēju skolas izveidošana.”

Uzņēmēja uzsver, ka īpaša attieksme ir arī pret vecās raudzes audējām. Viņām nav jābrauc uz Rīgu aust, bet to var darīt mājās, jo galvenais darbarīks – stelles – jau ir. Tādējādi sievietes netiek atrautas no ģimenes, nav jāmēro tālais ceļš uz galvaspilsētu, jo meistares mīt visos Latvijas novados. “Esmu pārņēmusi Skandināvijā populāru modeli – darbu mājās. Sievietes to novērtē, jo viņām nav jāmaina ierastā dzīve, jāizjūt diskomforts, ka rūpes par ģimeni nevar apvienot ar darbu. Cilvēkiem jāgūst bauda no darba. Apliecinājumu tam var redzēt austajos darbos. Tajos ir ieausti ne tikai lini, zīds un vilna, bet arī mīlestība un prieks. Šie izstrādājumi nav bezpersoniski.”

Alvida atklāj, ka kredītu uzņēmējdarbībai nav ņēmusi, iztikusi ar saviem iekrājumiem. Nesen “Ars Tela” izdevies piesaistīt investoru. Viņa saka – joprojām mācoties sabalansēt ienākumus ar izdevumiem, arī piebremzēt ambīcijas, kas mudina iekarot jaunus tirgus saviem tekstilizstrādājumiem. “Plānošana joprojām ir mans klupšanas akmens. Jāizvērtē arī, kad vērts paklausīt intuīcijai un kad uzticēties tikai skaitļiem. Taču laikam galīga nepraša neesmu, citādi biznesā nebūtu noturējusies 11 gadu.”

Uzņēmēja ar lepnumu atklāj, ka “Ars Tela” mājas tekstilu ne vien ražo, bet arī izstrādā dizainu “Armani Casa” un citiem pasaulslaveniem zīmoliem. “Lai iekļūtu pasaules apritē, jāapbruņojas ar pacietību un neatlaidību. Ceļš līdz tai ir dārgs un ilgs, taču rezultāts vairo pašapziņu.”

Šķiet, ka Alvidai diennakts ir par stundu garāka, jo viņa uzņēmumā veic dizaineres, mārketinga speciālistes, finanšu direktores un reklāmas speciālistes pienākumus. Ja vajag, ņem rokās gludekli vai slotu. “Es vēlos, lai darbā valdītu ģimeniska gaisotne. Tā tam jābūt, jo darbā taču pavadām ļoti daudz laika!”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. P.s Mani interesē TIKAI apģērbi, nieki-kā šalles un citi krikumi neinteresē, lins priekš valkāšanas.

  2. Ļoti vēlos iegādāties linu apģērbus. Kur Latvijā tirgo linu APĢĒRBUS -kleitas , kostīmus , sieviešu linu garās bikses?
    Kādreiz tirgoja Valmierā, ļoti izcilus linu apģērbus, bet ļoti,ļoti žēl, tas veikals ir ciet….Tur bija nopērkami klasiski, skaisti apģērbi, perfekti nostrādati.
    Ja kāds zin adreses ,kur tirgo linu apģērbus , lūdzu rakstiet.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+