Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. maijs, 2015
Drukāt

Somijas jaunā valdība rezervē iespēju iesniegt pieteikumu iestājai NATO (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pieņemot lēmumu, kas noteikti vēl vairāk saērcinās Maskavu, Somijas jaunā centriski labējā koalīcijas valdība paziņojumā par tās politisko nostāju ir iekļāvusi iespēju jebkurā brīdī iesniegt pieteikumu iestājai NATO.

Saglabā NATO dalības izvēli

Premjerministra Juhas Sipiles administrācija valsts ārējās un drošības politikas plānā paredz iekļaut īpašu sadaļu, lai izvērtētu varbūtējās izmaksas un saistības, ko prasītu Somijas pilna dalība NATO. Kremlis ir paudis pieaugošu apjukumu par sadarbības padziļināšanos starp Somiju, Zviedriju un NATO, raksta izdevums “Defense News”.

Somija, saglabājot izvēli iesniegt pieteikumu iestājai NATO jebkurā brīdī valdības četru gadu darbības laikā, radījusi Krievijai zināmu pārsteigumu, jo Kremlis uzskatīja, ka nacionālistiskās un tradicionāli pret NATO noskaņotās Somu partijas iekļaušana jaunajā koalīcijā varētu mazināt interesi pievienoties Rietumu aliansei. Somu partija ir jaunākā partnere koalīcijas valdībā, kur darbojas arī Nacionālās koalīcijas partija (NKP), kas stingri atbalsta valsts pievienošanos NATO. NKP līdz ar Centra partiju būs galvenās lēmējas, nosakot valsts aizsardzības un drošības politiku.

NATO izvēle un jaunās valdības lēmums veikt izpēti par NATO dalības izmaksām un saistībām ir ļoti svarīgas robežzīmes Somijas vēsturiski neitrālajā ārējā un drošības politikā. “Ģeopolitiskā ainava Eiropas ziemeļos un Baltijas apgabalā ir mainījusies kopš Krievijas iejaukšanās Ukrainā. Svarīgais jautājums, vai Somija paliks nepievienojusies vai iestāsies NATO, ir nākotnes jautājums, par ko, iespējams, būs jārīko referendums. Ir svarīgi saglabāt NATO dalības izvēli,” paziņojis NKP vadītājs Aleksandrs Stubs.

Palielina aizsardzības budžetu

Tikmēr NKP, kas vadīja iepriekšējo konservatīvi kreiso valdību, atbalsta Somijas Bruņoto spēku tuvināšanu NATO, veicinot sadarbību Partnerības par mieru ietvaros un paplašinot piedalīšanos mācībās kopā ar NATO spēkiem. Paziņojumā par jaunās valdības politisko nostāju, ko apsveikusi Somijas Bruņoto spēku pavēlniecība, atbalstīta nākotnes aizsardzības izdevumu pilnīga pārskatīšana. Valdība arī plāno sagatavot ziņojumu par aizsardzības stratēģiju, lai noteiktu politiskās vadlīnijas Somijas obligātā militārā dienesta sistēmas, kas pašreiz organizēta pēc totālās aizsardzības principa, uzturēšanai, attīstībai un izmantošanai. Cits jaunās valdības ierosinājums paredz labot likumu, lai atļautu militāro struktūru un nacionālās drošības dienestu izlūkošanas programmām vākt komunikācijas datus ārpus Somijas robežām un sakaru līnijās, kas šķērso Somijas teritoriju. Atšķirībā no iepriekšējās četru partiju konservatīvi kreisās administrācijas visi trīs partneri jaunajā koalīcijā atbalsta Bruņoto spēku budžeta palielināšanu laikpsomā no 2016. līdz 2025. gadam, jo paredzēts iepirkt 64 jaunus iznīcinātājus, lai aizvietotu novecojošos “F/A-18 Hornet” lidaparātus. Pērn septembrī izveidotā valdības darba grupa ierosināja palielināt aizsardzības budžetu par 170 miljoniem dolāru gadā. Šajā summā nav iekļauti izdevumi bruņojuma iepirkumiem, par to jālemj jaunajai valdībai.

Krievijas darbības vairo spriedzi

“Iepriekšējā valdība darīja zināmu, ka tā neiesniegs pieteikumu dalībai NATO tās darbības laikā,” atzīmē Somijas Starptautisko attiecību institūta direktore Teija Tilikainena intervijā “DN”. “Jaunās valdības politika ir citāda, tā tur šo jautājumu atklātu. Būs interesanti redzēt, kā šī lieta attīstās,” saka Tilikainena. Drošības spriedze, ko izraisījusi Krievijas darbība Ukrainā un Baltijas jūras apvidū, ir galvenais dzinulis izmaiņām Somijas politikā. Reģionālā drošības vide ir ievērojami pasliktinājusies un kļuvusi neparedzamāka pēdējos gados, īpaši pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada martā, uzskata zviedru analītiķi. Somijas jaunās valdības paaugstinātā interese par NATO ir saistīta ar vēlmi stiprināt nacionālās aizsardzības spējas, sadalot izmaksas un uzdevumus. Somijai iestājoties NATO, sākotnēji varētu būt lielāki aizsardzības izdevumi, atzīmē militārie eksperti, taču jau šobrīd vairākums no Somijas Bruņoto spēku aprīkojuma atbilst NATO standartiem un somu karavīri regulāri piedalās kopējās militārās mācībās ar NATO spēkiem.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nav slēpis savu vēlmi redzēt Zviedriju un Somiju pievienojamies ziemeļvalstīm Dānijai un Norvēģijai, kas ir NATO sastāvā.

Stoltenbergs, bijušais Norvēģijas premjerministrs, ir izstrādājis plānus, lai paplašinātu kopējās militārās mācības un informācijas apriti starp Zviedrijas un Somijas bruņotajiem spēkiem un NATO, īpaši Baltijas jūras apvidū, kur Krievijas militāro lidmašīnu lidojumi vairākkārt apdraudējuši civilo lidaparātu drošību. Pēdējos mēnešos Zviedrijas un Somijas karakuģi vairākkārt bijuši iesaistīti nezināmu zemūdens objektu tvarstīšanā Stokholmas un Helsinku tuvumā, pat izmantojot dziļumbumbas. Šonedēļ Eiropas ziemeļos notiek NATO mācības “The Arctic Challenge”, kurās piedalās vairāk nekā 4000 militārpersonu un simt lidmašīnu no sešām NATO dalībvalstīm – Norvēģijas, Britānijas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes un ASV, kā arī Somijas un Zviedrijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. psaciņu par somijas stāšanos NATO es lasu jau gadus 15. parastie propagandas murgi

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģisĪsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+