Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. jūlijs, 2014
Drukāt

Polijas dārzeņu pieplūdums izspiedīs vietējos no veikalu plauktiem, norāda eksperti (28)

darzeni_LETA

Krievijas noteiktais Polijas dārzeņu importa aizliegums Latvijas ražotājiem nozīmē jau tā sīvās konkurences saasināšanos, savukārt pircēji varēs rēķināties ar cenu kritumu, bet vienlaikus – apšaubāmas kvalitātes produkcijas masveida ieplūšanu Latvijas tirgū, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina uzrunātie eksperti.

“Tas viss ir “politisks vīruss” un atgādina situāciju pirms dažiem gadiem, kad it kā e-coli baktērijas dēļ Krievija uz laiku slēdza tirgu. Ražotājiem būs slikti, jo Polijas dārzeņu un augļu apjomi ir grandiozi un tas viss tiks “pārsviests” daļēji uz Baltijas valstīm, konkurence būs vēl asāka nekā līdz šim,” sacīja SIA “Mārupes siltumnīcas” vadītājs Jānis Bērziņš.

Viņš atzina, ka prognozējamais dārzeņu pieplūdums nozīmēs mazākas to cenas, tomēr pircējiem jārēķinās arī ar citu problēmu, kas saistās ar Ukrainas produkcijas gaidāmo ienākšanu Latvijas tirgū.

“Eiropa ir atvērusi durvis Ukrainas dārzeņiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Ukrainā ir gluži citas prasības kāpostu, sīpolu un citu dārzeņu audzēšanā, kā arī gluži citas atļauto pesticīdu devas, varam rēķināties ar attiecīgas kvalitātes preces ienākšanu tirgū. Turklāt skaidrs, ka Ukrainas prece vairumā gadījumu tiks uzdota par Polijas ražojumu, līdz ar to mūsu patērētājiem paveras lielas iespējas, pašiem nezinot, iegādāties ģenētiski modificētu vai ķīmijas bagātu produkciju. Viss būs atkarīgs no veikalu nostājas šajā jautājumā,” sacīja uzņēmējs.

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe norādīja, ka lielākais risks Polijas dārzeņu pieplūdumā ir tas, ka no veikaliem varētu tikt izspiesta vietējā produkcija.

“Dārzeņi jāpārdod ātri, bet poļi ļoti labi māk tirgoties. Tas nozīmē, ka tiks atrasts abām pusēm labākais risinājums un apmierinātas būs gan veikalu ķēdes, gan piegādātāji. Diemžēl pastāv liels risks, ka visa iznākumā no veikaliem tiks izspiesti vietējie ražotāji, kuriem pieaugošā pašizmaksa jau tā ar grūtībām ļauj konkurēt ar lētāko masveida preci no Polijas,” atzina Gulbe.

Savukārt Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure “Nozarei.lv” atzina, ka patlaban grūti paredzēt, cik būtiski šis Krievijas lēmums ietekmēs Latviju, taču nav šaubu, ka daļa no Polijā izaudzētās ražas var nonāk Latvijas tirgū.

“Jautājums ir tikai, cik daudz. Tas būs atkarīgs no Polijas audzētāju biznesa stratēģijas un iespējām. Mēs gan ļoti ceram uz vietējo patērētāju lojalitāti, uzturā izvēloties lietot Latvijas sezonālos augļus un dārzeņus,” sacīja Šure.

Plānots, ka ceturtdien Zemkopības ministrijā notiks īpaši sasaukta ekspertu sēde. Tajā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tiksies ar lielāko veikalu tīklu vadītājiem, kā arī dārzeņu kooperatīvu pārstāvjiem un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītājiem, lai runātu par situāciju saistībā ar tirgus izmaiņām Krievijas noteiktā Polijas dārzeņu importa aizlieguma dēļ

Krievija ir lielākais eksporta tirgus Eiropas Savienībā audzētajiem dārzeņiem, Eiropas valstīm gadā uz Krieviju importējot 1,1 miljonu tonnu dārzeņu vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtībā.

Kā ziņots, Krievija trešdien aizliegusi augļu un dārzeņu importu no Polijas. “Mēs būtībā runājam par visiem dārzeņiem un augļiem – āboliem, bumbieriem, cidonijām, ķiršiem, kāpostiem,” ziņu aģentūrai AFP norādīja Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (“Rosseļhoznadzor”) vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko.
“Rosseļhoznadzor” paziņojumā teikts, ka Krievija 2013.gadā vien fiksējusi 916 Polijas kompāniju pārkāpumus attiecībā uz fitosanitāro dokumentu starptautiskajām prasībām.

Dienests apgalvo, ka Polijas dārzeņi un augļi bieži ir piesārņoti un satur pārmērīgi daudz pesticīdu un nitrātu.
Eiropas Savienība (ES) un ASV otrdien nolēma piemērot papildu sankcijas pret Krievijas enerģētikas, ieroču rūpniecības un finanšu nozarēm.

Polija ir viena no kvēlākajām Ukrainas prorietumnieciskā kursa atbalstītājām.

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Spiežam pretī ar tādu pat 5% PVN likmi!

  2. Jāsāk vispirms ar četrreiz augstākā PVN samazināšanu pārtikai!

  3. Ingunas Gulbes intervijā jau dzirdējām, ka Latvija vienīgā no Baltijas valstīm ignorē pašmāju ražotāju.
    Dūklava kungs pārrunās esot saņēmis lielveikalu solījumu atbalstīt vietējo ražotāju . Zemnieki gan saka gluži pretējo, lielveikali uzpērk produktus zem pašizmaksas, draudot izvēlēties polijas preci, un pārdod ar nesamērīgu uzcenojumu. Tad nu lūgums žurnālistiem- lūdzu noskaidrojiet, kurš melo! Varbūt pret meļiem vajadzētu cīnīties ar boikota metodēm, bet tam vajadzīgi konkrēti vārdi. Kurš sola, bet dara pilnīgi pretējo?Kuram būtu jāpadara tirgošanās Latvijā nerentabla un jāpārceļas tuvāk lētajai polijas precei? Vēl ļoti gribētos izlasīt interviju ar pašmāju ražotāju aizstāvjiem. Vizmaz tādai ”šiltei” uz kādām durvīm vajadzētu būt. Gribētos dzirdēt par konkrētu paveikto,kā arī zemnieku atsauksmes par šo klerku nepieciešamību! Paldies!

  4. Kas traucē PVD veikt visas produkcijas(vitējās,importa)ķimiskā sastāva kontroli un,ja pat tā atbilst Eiropas standartiem,vienalga šo informāciju regulāri publicēt.Nebūtu slikti ,ja tā būtu pat.veikala plauktos.Šāda informācija pati noteiks pircēju izvēli,un pārtrauks dažādas.baumas.Šādu pasākumu realizācijai nebūtu grēks piešķirt papildus līdzekļus.Ja ir taisnība,ka vitējie produkti ir labāki,tad šāds pasākums palīdzēs aizsargāt vietējo tirgu unbūs labums arī budžetam.

  5. JĀSPIEŽ PRETĪ!!! Atbildēt

    Jāsamazina viena no pašām augstākajām PVN likmēm visā pasaulē dārzeņiem un augļiem!

  6. No cita skatupunkta Atbildēt

    “Vēl viens,pavisam negaidīts skatupunkts. Izdevumi pārtikai ir vienlaikus lauksaimniecības produktu ražōtāju,Latvijas lauku iedzīvotāju ienākumu avots. Ja samazinās šie izdevumi,samazinās lauku cilvēku ienākumi un notiek tālāka noslāņošanās par labu pilsētām un par sliktu laukiem.” Skat.I.Ciemiņa.Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis sociālās statistikas skatījumā.LU Ekonomikas un vadības fakultāte.LU raksti 2008.737.sēj. Ekonomika 49-63lpp.

  7. ļoti personīgi>nekā personīga Atbildēt

    Pareizi! Sabile arī atrodas no Valkas uz dienvidiem. Un tāpēc tur audzē vīnogas! Taču,ja nopietni,šai valstij uz dienvidiem no Latvijas ir vēl kāda īpatnība,kāpēc Latvijas veikalos pārsvarā ir Polijas āboli,bet pirms Ziemassvētkiem pat šampānietis no Polijas! Un tā ir 5% PVN likme pārtikas pamatproduktiem! Par 1% zemāka pat nekā Briselē un Māstrihtā un pat daudz dienvidnieciskākajā Portugālē! Man nezināmu iemeslu dēļ,mūsu politiķi ir laikam taču ieinteresēti,lai ne tikai šie poļu lētākie pārtikas produkti būtu visos mūsu pārtikas veikalos,bet pat lai mēs tos iepirktu Polijas pierobežas veikalos,saglabājot šo,vairāk nekā četrkārtīgo PVN atšķirību! “Neatkarīgā” pārliecinājās,ka pie Polijas pierobežas veikaliem brīvdienās stāv automašīnas ar Latvijas,Lietuvas un Baltkrievijas numuriem.Tā kā cenas Polijā vidēji ir par 30-40% zemākas nekā Latvijā,ar ietaupīto izdodas segt ne tikai degvielā iztērēto.” Skat.”Polijā var iepirkties par 30% lētāk”,Ilze Strautiņa,nra.lv,14.novembris 2009. Nav nekas mainījies arī šodien-pēc sešiem gadiem.Pat otrādi.Internets pilns ar informāciju par Polijas pierobežas veikaliem,
    to darba laikiem un ceļa norādēm! Kam tas izdevīgi?

  8. “Pasaules attīstītajās valstīs PVN pārtikai ir samazināts. Latvijā PVN pārtikai ir vienāds ar PVN tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
    Ņemot vērā,ka lauksaimniecība veido tikai aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta,PVN pazemināšana pārtikai (un varbūt paaugstināšana tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem) būtisku ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem neatstātu.Vēl jāievēro fakts,ka pārtiku lauku iedzīvotāji lielākoties patērē,PVN nemaksājot,jo viņi lielāko daļu izaudzē paši.Nodokli mazā mērā maksā arī no tirgos pārdotās lauksaimniecības produkcijas.Reizē ar to pārtikas pilnīga vai daļēja atbrīvošana (kā tas daļēji ir Lielbritānijā un Luksemburgā) no PVN budžetam ir maznozīmīga.Vajadzīga tikai vēlēšanās,lai neatrastu atkal kādu pretargumentu-sarežģīti diferencēt,grūti kontrolēt,nav pierasts,kases aparātiem nav tāda iedalījuma un līdzīgi.”
    Skat.”Latvijas nodokļu politika:salīdzinājums un vērtējums”,Latvijas Universitātes lektore,Mag.ekon.un sab.vad.zin.Ilze Sproģe,Komersanta Vēstnesis,Nr.27 (134),2008.gada 2.jūlijs.

  9. Polijā, ja kāds to vēl nezin, ir atšķirīgi klimatiskie apstākļi, jo atrodas vairāk uz dienvidiem. Tāpēc viņu produkcija vienmēr tirgū nonāks ātrāk par Latvijas. Cilvēku resursi – ap 35 miljoni pret 2 miljoniem arī kaut ko nozīmē. Viņu lauki tiek apstrādāti, kamēr daži mūsu zemnieki to vien dara, kā gaida kompensācijas par neražošanu un aizaudzē laukus ar nezālēm. Pajautājiet biedram godmanam, kāpēc mūsu veikalos ir poļu cukurs, bet nav Latvijas cukura!? Kur palicis slavenais Latvijas bekons, kur sviests? Kāpēc pie Ulmaņa bija, bet pie biedra Brigmaņa un viņa “zemniekiem” nav?! Komunistu cūkas visu Latvijas ekonomiku ir izpostījuši, jo paši strādāt nejēdz un citiem neļauj! Polijas āboli nav slikti, pie viņiem siltāks klimats, tāpēc aug tādas šķirnes, kuras Latvijā grūti izaudzēt. Bet saprātīgs cilvēks labāk tomēr pirks vietējos ābolus, kuri nav vairākkārtīgi ķīmiski apstrādāti, kaut arī nesmukāki, dažreiz iebojāti, bet veselīgāki. Par PVN taisnība, bet, visdrīzāk, to nesamazinās, jo kur tad citur pastalnieku ievēlētā valdība ņems līdzekļus draugu banku glābšanai un trekno gadu bezrūpīgi grābto parādu atmaksai?

  10. “Finanšu ministrijas ierēdņi ar ministru priekšgalā joprojām nav sapratuši,ka nodokļu pakete ir jāveido kā progresīva sistēma un tiem jākalpo kā veicinošam faktoram uzņēmējdarbībai.Neapšaubmi,ka lielu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un arī uzņēmējdarbības attīstību pašmāju tirgū atstāj pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lielums.Gandrīz visās pasaules valstīs,kurās iekasē PVN,uz atsevišķām precēm un pakalpojumiem nodokļa likmes ir diferencētas:zemākas par standartlikmi ir pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem,augstākas-luksusa precēm un pakalpojumiem.Tautai īpaši svarīgas preces un pakalpojumi vispār atbrīvoti no PVN maksājumiem.ES prasība par PVN-standartlikme nedrīkst būt mazāka par 15% un samazinātā likme par 5%.Praktiski visās ES valstīs samazināta PVN likme ir pārtikas un lauksaimniecības precēm.Piemēram,Vācijā kopš 1993.gada standartlikme ir 16%,bet galvenajām pārtikas precēm-7%.PVN dzimtenē Francijā standartlikme-19,6%,bet vairumam pārtikas preču,medikamentiem,grāmatam-5,5%.
    Piemēram,Vācija PVN likmi pārtikas precēm samazināja,lai:
    -veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un jaunu darbavietu rašanos (sevišķi svarīgi tas esot bijis nabadzīgās Austrumvācijas pievienošanas dēļ);
    -sekmētu vācu zemnieku ražotās un citu vietējā ražojuma lauksaimniecības un pārtikas preču konkurētspēju;
    -radītu iespēju mazturīgajiem un zemāk atalgotajiem cilvēkiem lētāk iegādāties vietējā ražojuma pārtikas un lauksaimniecības preces;
    – pieaugot pirktspējai dotu papildu nodokļu ieņēmumus valsts kasē,tādējādi radot iespēju samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli.
    Lūk spilgts piemērs,kā nodoklis kalpo kā veicinošs faktors uzņēmējdarbībai.”
    Skat.”Diferencēts PVN-atbalsts visai tautai”,E.Skudriņa,ekonomiste,Rīgas Balss,2004.gada 29.oktobris.

  11. Tā vietā,lai palielinātu Latvijas pārtikas produktu konkurētspēju,samazinot nenormāli augsto PVN vismaz pašiem nepieciešamākajiem pārtikas produktiem,mūsu koalīcija domā tikai par “trekno gadu” restaurēšanu-padomju ajaunošanu valsts kapitālsabiedrībās!

  12. Vienīgais ko varam darīt,ir samazināt PVN likmi augļiem un dārzeņiem,kas,atšķirībā no mūsu 21%,Ukrainā (un Baltkrievijā) ir 10%,bet Polijā-5%!

  13. Daudzi pārtikas produkti,piemēram,daudz lētākie poļu āboli jau sen ir izspieduši no veikalu plauktiem mūsējos! Bet tas jau “Vienotību” neuztrauc!

    • Es pirkšu poļu ābolus tāpat, kaut arī mūsējie būs lētāki! Poļiem gardāki, protams, ne visi, bet es jau ievēroju, kuri. Mūsējos lauku bodēs tirgo puspuvušus. Kauns un negods.

  14. PVN likme Latvijas lauksaimniecības produkcijai nedrīkst būt vairāk nekā piecas reizes augstāka par Polijas PVN likmi ikdienas pārtikai! Turpināsim sildīt Polijas ekonomiku,vai palīdzēsim beidzot saviem zemniekiem?

  15. Man poļu produkti garšo daudz labāk nekā latviešu.

  16. Attieciiibaa uz nitraatiem un pesticiidiem Polijaa razhotajos daarzenjos – taa nav lielveikalu, bet gan Latvijas Sanitaaro Dienestu kompetence. Shiem dienestiem visi importeetie daarzenji ir regulaari un operatiivi jaapaarbauda, tas ir vinju uzdevums. Viss paareejais kas mineets shajaa rakstaa ir vecu valstdienesta/iereednju baabu tuksha dirshana.

  17. Polijas dārzeņu pieplūdums izspiedīs vietējos no veikalu plauktiem…>>>>
    Kaapeec? Vieteejiem jaanolaizh cenas, un viss buus ok. Galu galaa transporta izmaksaam no Bauskas uz Riiigu jaabuut mazaakaam nekaa no Varshavas piepilseetas, jeb ne?

    • Pirms Tu Dace tadus murgus raksti, painteresejies kapec poliem ir letaka prece. nevis tadel ka latviesu zemnieki ar krutam masinam brauka, bet gan Eu subside polus daudz labak! Uz tas fotografijas nav netiri, bet gan spuvusi burkani(melna puve) nevajag pa risanu vien domat! Savu horizontu paver drusku plasak!!!

      • Latvieši ir alkatības iemiesojums. Visu ražo CITIEM, nevis MUMS. Viss negaršīgs! Poļiem pavisam cita garša – gan āboliem, gan biezpienam!

      • А может это ты мозгами пошевелишь и подумаешь почему в Польше налоги меньше,субсидии больше? Может латышским депутатам ЕП стоит не носиться с воплями об “оккупации” и не придумывать ложь на Россию,а заняться своими обязанностями!

        • Cieniitaa/ais, ja veelaties rakstiit vaanjku/urlu sunju vaalodaa, dodieties uz attieciigaam valstiim vai to saitiem. Luudzu nepiesaarnjojiet la.lv ar saviem kranchu komentaariem. Paldies.

  18. Kāpēc nogalinājāt vai padzināt no valsts latviešu mazos zemniekus ???????????????????

    • Mani neinteresee ‘mazs’ vai ‘liels’ zemnieks, mani interesee minimaalaa cena par produktu ar attieciigo kvalitaati, kaadu es veelos nopirkt.

    • Veel: taadus netiirus burkaanus ka bildiitee pie raksta man luudzu pat nepiedaavaat. Un nestaastiet par ekologjisku razhoshanu, GjMO briivu produkciju vai citas zaljo bleenjas. Protams, ja kaads grib taadus suudus, kaa atceros no padomijas laikiem, pirkt – luudzu, juusu izveele.

      • Pilnīgi pareizi, neestētiski, turklāt negaršīgi. Kā jau teicu, visu ražo CITIEM, tiem, kuriem rīda suņus virsū. Nācijas iezīme.

  19. krievija palīdz Latvijas pilsoņiem pirkt kvalitatīvu Polijas pārtiku par adekvātām cenām-kaut mūsu alkatīgie kurkuļi nospiestos …

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+