Jautājam lasītājiem: kādā noskaņā dodaties svētceļojumā uz Aglonu? 0
Klinta Andža:
“Svētceļojumā došos jau piekto reizi un kopā ar savu lielisko Šķilbēnu svētceļnieku grupu. Došos lūgties par sevi un saviem mīļajiem, atpūsties no ikdienas rūpēm, kā arī lieliski pavadīt laiku. No grūtībām nebaidos, galvenais ir ērti apavi, tad kilometri būs tīrais nieks. Svētceļnieku grupa ir kā viena liela ğimene, kurā visi viens otram palīdz un atbalsta, tādēļ vienmēr esmu pārliecināta, ka viss būs kārtībā. Pārējiem svētceļojuma dalībniekiem iesaku izbaudīt šo fantastisko vasaras laiku, ejot uz Aglonu, un emocionālo brīdi, tur nonākot, kā arī pabūt ar sevi, ar savām domām.”
Svetlana Manuilova:
“Tā kā svētceļojumā uz Aglonu došos piekto reizi, ar draugiem izdomājām izmēģināt citu maršrutu – šogad dosimies kopā ar Rēzeknes svētceļniekiem. Iepriekš gājām no Viļāniem. Svētceļojums ir lieliska iespēja būt pašam ar sevi, domāt par to, kas tev tiešām dzīvē ir svarīgākais, lūgties par tuviniekiem un pievarēt savus spēkus. Ceļā lielākās grūtības saistītas ar skumjām pēc mīļajiem un nogurums dienas beigās, pārējais – ir nieks! Es novēlu katram atrast laiku, lai dotos svētceļojumā.”
Ainārs Jerumanis:
“Svētceļojumā dodos ik gadu jau kopš 10 gadu vecuma. Eju tāpēc, ka tas ir mans iekšējais aicinājums. Svētceļojuma laikā vari koncentrēties iekšējās dvēseles stāvoklim un garīgām vērtībām. Katrs svētceļojums ir īpašs, ir bijuši dažādi pārbaudījumi, dažādas grūtības iepriekšējos svētceļojumos, tādējādi ir iegūta zināma dzīves pieredze.”
Solvita Repša:
“Šogad uz Aglonu dodos jau devīto reizi. Nevaru iedomāties augustu bez svētceļojuma. Mērķis ir apdomāt un sakārtot savu iekšējo pasauli. Ikdienā tik daudz laika tam veltīt nesanāk. Mainīgi laika apstākļi un tulznas jau nav nekādas grūtības. Mans svētceļojums ilgst tikai 3 – 4 dienas, tāpēc tas viss ir tikai sīkums.”
Lidija Kuzņecova:
“Uz Aglonu kā svētceļniece emu devusies jau 14 reizes. Katrs svētceļojums ir nesis tikai pozitīvas emocijas, neskatoties uz grūtībām, ar kurām jāsaskaras ceļā. Svētceļojumā dodos, lai pateiktos Dievam par visiem labumiem un iespējām, ko viņš man ir devis. Kā arī, lai izlūgtos žēlastību sev un man tuvajiem cilvēkiem. Svētceļojums palīdz sakārtot savu iekšējo pasauli, pārdomāt savu dzīvi, jo šajā laikā tu esi ārpus savas ierastās vides un vistuvāk Dievam. Svētceļojumos vienmēr dodos ar pozitīvām domām un ar sajūtu, ka tūlīt notiks kaut kas labs.”
Ināra Repša:
“Uz Aglonu šogad iešu kājām trešo reizi, tā ka pieredze ir neliela. Iepriekš esmu gājusi no Viļānu Romas katoļu draudzes, bet šogad plānoju no Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles. Svētceļojumā dodos, jo tā mērķis ir pateicība Dievam. No grūtībām nebaidos, jo vienmēr svētceļojumos ir cilvēki, kas palīdz un ir ļoti atsaucīgi. Pārējiem novēlu izturību, ticību un tuvināšanos Dievam.”
Nadīna Lase:
“Pirmo reizi svētceļojumā gāju 2013. gadā un otro reizi pērn. Vienmēr ir interesanti doties ar citu grupu, jo tā ir iespēja satikt un iepazīt jaunus, fantastiskus cilvēkus, apskatīt un atklāt Latviju no jauna. Svētceļojuma laikā vari sakārtot savas domas, sakārtot sevi. Tā ir iespēja tikt prom no ikdienas, pārdomāt, kas ir bijis, kas vēl tikai būs, vai ir kas tāds, ko vajadzētu mainīt. Šis ceļš ir arī iespēja kļūt stiprākam savā ticībā. Svētceļojums ir kā process, kurā tu vari sevi pilnveidot. Nekad neesmu domājusi par to, kādas grūtības ceļā mani varētu sagaidīt. Uz to visu vienmēr esmu skatījusies kā uz piedzīvojumu, kuram vienkārši kā pa straumi esmu peldējusi līdzi, izbaudot katru mirkli.”
