Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. februāris, 2016
Drukāt

Jau sesto gadu pēc kārtas notikusi lauksaimnieku un mežsaimnieku balsošana par labāko kooperatīvu

Foto - Kristaps SietiņšFoto - Kristaps Sietiņš

Konkursa uzvarētāji: MPKS Mežsaimnieks izpilddirektors Grigorijs Rozentāls (no kreisās), LPKS "Daiva" valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers, LPKS "Bites" valdes priekšsēdētāja Ligita Pudniece, LPKS "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, LPKS "Avots" valdes priekšsēdētāja Valentīna Avgustova, LPKS "Straupe" valdes priekšsēdētājs Imants Balodis.

Kā vēsta “balso.llka.lv” pieejamā informācija, aktivitāte bijusi visai liela – kopumā esot veikti 4299 balsojumi. Visvairāk vēlmi atbalstīt savu kooperatīvu izrādījuši vidzemnieki, nobalsojot 1413 reizes, viņiem sekojuši balsotāji no Latgales ar 1275 balsīm, teju divreiz mazāk kooperatīvu atbalstītāju bijis Zemgalē un Kurzemē – fiksētas attiecīgi 656 un 454 balsis.

 

Noderētu nominācija “Stabilākais kooperatīvs”

Indulis Jansons, LPKS VAKS un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs, par ideju izveidot šādu konkursu stāsta: “Agrāk, kad kooperatīvu bija mazāk un arī paši kooperatīvi bija mazāki gan biedru skaita, gan lieluma ziņā, varējām biežāk tikties un savstarpēji pārrunāt kopējās lietas. Bet, kooperatīvu pulkam augot, kļuva aizvien grūtāk visiem sanākt kopā un saprast, kurp un kā virzāmies. Tāpēc tika ierosināts šāds kooperatīvu izvērtēšanas pasākums, lai būtu vismaz kāds atskaites punkts. Konkurss ļauj popularizēt kooperatīvus sabiedrībā, piešķirt tiem lielāku pazīstamību.”

I. Jansons atzina, ka konkursā par 2015. gada labāko lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperatīvu īpašu jaunumu nav. “Jau otro gadu kā vērtēšanas kritēriji izvirzīti arī kooperatīva ekonomiskie rādītāji, piemēram, kooperatīva neto apgrozījuma un biedru skaita pieaugums pret iepriekšējo saimniecisko gadu, kā arī kooperatīva iesniegtie vai jau sāktie projekti. Veiksmīgākais saņem balvu nominācijā “Labākais kooperatīvs izaugsmē”, ko nosaka nozares ekspertu žūrija.”

Indulis Jansons, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Foto - Sergejs AkuratersIndulis Jansons, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Foto - Sergejs Akuraters

Uz jautājumu, vai nevajadzētu arī nomināciju “Stabilākais kooperatīvs”, kur varētu izcelties uzņēmums ar vismazāko biedru staigāšanu un stabilākajiem ekonomiskajiem rādītājiem, I. Jansons atbild: “Par šādu nomināciju noteikti der padomāt. Biedru staigāšanu, manuprāt, veicina fakts, ka kooperatīvs nav dibināts, balstoties uz savu biedru investīcijām kooperatīva attīstībā. Stabilitāte kooperatīvam ir ļoti svarīga, nereti to grauj visādi nepārdomāti super­izrāvieni, kuriem diemžēl visai bieži seko superkritieni. Stabilitāti biežāk nodrošina pakāpeniska un pastāvīga izaugsme, un tā iespējama vien tad, ja tajā iesaistīti kooperatīva biedri un viņi jūt atbildību par savu uzņēmumu. Stabilitāti pats vērtēju augstāk nekā straujas izaugsmes, kas dažkārt iespējamas labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ, bet nebūt nenozīmē uzņēmuma stabilitāti ilgtermiņā.”

Izpratne par kooperāciju Latvijā un citur pasaulē ievērojami atšķiras. Vecajā Eiropā kooperācija darbojas jau vairāk nekā simt gadu. I. Jansons: “Kooperācijas bāze ir tik ļoti atstrādāta, ka tur nevienam par tās nepieciešamību sen vairs nav nekādu šaubu. Uzkrātais kapitāls ļauj stabili attīstīties, šo kooperatīvu meitas uzņēmumi ir gan Latvijā, gan citās valstīs. Tas ir pavisam cits vēriens. Un šie kooperatīvi ir mūsu tiešie konkurenti, viņi tikai priecātos, ja būtu te vienīgie. Mūsu zemnieki viņiem vajadzīgi tikai kā viņu peļņas nodrošinātāji. Taču, ja katrs graudu audzētājs veiktu investīcijas kooperatīvu attīstībā, tad jau pēc pāris gadiem ražas sezonā visus Latvijā izaudzētos graudus varētu pieņemt vietējie zemnieku kooperatīvi, tāpat kā tas šobrīd ir Zviedrijā, Dānijā un citās Rietumeiropas valstīs. Piemēram, Vācijā lauksaimnieku kooperatīvi apgroza miljardus un tos vada profesionāli menedžeri, finansisti utt. Protams, ir padomes, kopsapulces, zemnieku pilnvarotie, bet bizness ir pilnībā nodalīts. Bet pie mums joprojām valda uzskats, ka katram menedžerim jābūt arī fermerim. Jāņem vērā, ka kooperatīvā biedri vienlaikus ir gan īpašnieki, gan produkcijas piegādātāji, gan pircēji. Un šīs trīs lietas ir jāsabalansē. Kā apvienot šīs biedru un biznesa intereses? Dažreiz zemnieks jūtas tikai kā piegādātājs, aizmirstot, ka ir arī īpašnieks. Zemniekam ir jāzina, kas notiek kooperatīvā, kādi ir darbības virzieni, sasniegtie rezultāti, tuvāko gadu attīstības plāni, un zemnieks ar šo informāciju ir jānodrošina. Bet praktisko darbību – ražošanu, tirdzniecību, loģistiku utt. –, iespējams, labāk nodot profesionāļu rokās. Diemžēl pie mums šāds uzskats vēl nav populārs.”

 

Nozares kooperatīvi turpina investēt attīstībā

Lai gan ekonomiskā situācija lauksaimniecībā ir nestabila, nozares kooperatīvi aizvadītajā gadā ir turpinājuši investēt savu uzņēmumu paplašināšanā, jaunu produktu izstrādē un eksporta tirgu apzināšanā.

Lauksaimnieku kooperatīvu vadītāji atzīst, ka nekad nav ļaunuma bez labuma, jo apstākļi likuši pamatu jauniem izaicinājumiem un mērķiem. LPKS “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece teic, ka kooperatīvam piederošais pārstrādes uzņēmums “Jaunpils pienotava” sācis produkcijas eksportu uz ES valstīm, īpaši, Vāciju, kā arī uz ASV un bijušajām NVS valstīm. Turpinoties arī Ķīnas tirgus izpēte. Zemnieki esot sapratuši, ka izmaksas jāpārrēķina vēl rūpīgāk vai arī jāpārorientējas uz citu nozari.

LPKS “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs San­dris Bēča stāsta, ka, paredzot graudu apjoma palielināšanos un vajadzību biedriem nodrošināt kvalitatīvāku un izdevīgāku pakalpojumu pieejamību, 2015. gadā sākts darbs pie vēl vienas graudu pirmapstrādes līnijas izveidošanas; šogad tas tikšot turpināts. Kooperatīvās sabiedrības neto apgrozījums pērn audzis par 50%.

Arī LPKS “Straupe” pērn veikusi investīcijas 1,2 miljonu eiro apmērā, pabeidzot attīstības projektus pārstrādes procesu modernizācijai un uzlabošanai, paplašinot ražošanas un noliktavu telpu platības.

Ar atzīstamiem rezultātiem pērn strādājusi piensaimnieku LPKS “Pienupīte” – salīdzinot ar 2014. gadu, vairāk nekā divas reizes audzis kooperatīva biedru skaits – no 61 līdz 131 – un par 55% palielinājies neto apgrozījums. “Pienupītes” biedru ģeogrāfija ir visai plaša – viņi strādā gan Jelgavas un Bauskas, gan Valmieras, Smiltenes un Raunas novados.

Arī dārzkopjiem aizvadītais gads nav bijis viegls. Daudzās Eiropas valstīs augļu un dārzeņu ražotāji ir pārorientējušies uz citām lauksaimniecības nozarēm, īpaši graudkopību. Tā kā Latvijā pieprasījums pēc vietējiem augļiem un dārzeņiem ir stabils, tas nodrošinājis arī noturīgas cenas. Kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa uzskata, ka kooperācija augļu un dārzeņu nozarē pērn bijusi veiksmīga, taču šajā nozarē būtu jādibinās jauniem kooperatīviem un jāveicina sadarbība šo kooperatīvu starpā. Tas pavēršot stabilākas un plašākas produkcijas uzglabāšanas un realizācijas iespējas. Veiksmīgs 2015. gads bijis, piemēram, kooperatīvam “VTT-dārzi”, kas neto apgrozījumu palielinājis par 34% un arī biedru skaitu teju divkāršojis. Kooperatīva darbības zona – Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Saldus, Tukuma, Dobeles un Jelgavas novadi.

Savukārt meža kooperatīva “L.V.Mežs” vadītāja vietniece Aiga Smiltāne stāsta, ka joprojām ir daudz jāstrādā pie meža īpašnieku informēšanas un izglītošanas kooperācijas jomā. Salīdzinot ar 2014. gadu, 2015. gadā dinamisku attīstību uzrādījušas mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimieks”, “L.V.Mežs” un “Vidzeme”, kuru kopējais neto apgrozījums pieaudzis vairāk nekā divas reizes un sasniedzis aptuveni 1,5 milj. eiro. Piemēram, MPKS “Mežsaimnieks”, kas nominēts balvai “Gada kooperatīvs izaugsmē”, uzņēmuma darbības attīstībai strādā pie ELFLA pasākuma “Ražotāju grupu un organizāciju izveide” projekta. Neto apgrozījumu šī kooperatīvā sabiedrība pērn kāpinājusi par 467% (!), no 32 līdz 58 audzis arī biedru skaits. Arī “LV mežs” savu biedru skaitu palielinājis vairāk nekā divkārt – no 31 biedra 2014. gadā līdz 69 biedriem 2015. gadā.

Nopietnas investīcijas veicis viens no Latvijā lielākajiem graudaudzētāju kooperatīviem “Latraps”. Bauskā un Elejā veikta graudu pieņemšanas punktu rekonstrukcija, Jaunpagastā uzstādīti papildu graudu uzglabāšanas torņi, savukārt Aizkrauklē vienas sezonas laikā izveidota graudu pieņemšanas iespēja no pamatakmens līdz pirmajām reālajām graudu kravām.

Savukārt graudu kooperatīvs “VAKS” 2015. gada nogalē pabeidzis graudu pieņemšanas kompleksu Gulbenē, īsteno arī visus pārējos iesniegtos projektus un šajā kārtā plāno investīcijas par 3,3 milj. eiro.

Jāpiebilst, ka graudaudzētāju kooperatīvi “Latraps” un “VAKS” ir iesaistījušies arī piena nozares problēmu risināšanā, ne tikai iegādājoties piensaimnieku rūpnīcas SIA “Latvijas Piens” kapitāldaļas, bet arī sākot piena piegādi šim uzņēmumam. Kopš 2015. gada novembra LPKS “Latraps” rūpnīcai pienu piegādā no vairāk nekā 20 zemnieku saimniecībām.

 

UZZIŅA

Labākie lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvi 2015

Gada labākais kooperatīvs mazo kooperatīvu grupā (ar apgrozījumu līdz 300 000 eiro) – piensaimnieku LPKS “Bites” (saņēmis 670 balsis)

Gada labākais kooperatīvs vidēji lielo kooperatīvu grupā (ar apgrozījumu no 301 000 līdz 1,5 milj. eiro) – piensaimnieku LPKS “Avots” (saņēmis 866 balsis)

Gada labākais kooperatīvs lielo kooperatīvu grupā (ar apgrozījumu no 1,5 milj. eiro un vairāk) – graudaudzētāju LPKS “VAKS” (saņēmis 649 balsis)

Gada kooperatīvs izaugsmē – MPKS “Mežsaimnieks”

Speciālbalva konkursā par 2015. gada investīcijām kooperatīva konkurētspējas paaugstināšanai – LPKS “Straupe” un LPKS “Daiva”

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+