Ceļā uz pilnību 1
Ceļojumu enduro motocikls “BMW R 1200 GS” ir viens no labākajiem, ja ne pats labākais motocikls savā klasē, ar ko esmu braucis. Un ne jau tāpēc, ka tas ir dārgs “BMW” ar gudrām sistēmām un ierīcēm, bet tāpēc, ka, uzsēžoties uz tā, uzreiz jūties kā mājās, pretēji citiem, ar kuriem bieži nepieciešamas stundas, dienas, lai sadraudzētos, un arī tad ne vienmēr viss ir labi.
Arī pats ražotājs norāda, ka tas ir labākais pasaulē savā klasē un vispār pēdējos gados visvairāk pirktais “BMW” motocikls. Deviņos gados pārdoti vairāk nekā 170 000. Šogad Latvijā – 13, kas mūsu valstij ir daudz.
Pagājušajā nedēļā bija iespēja ar šo motociklu aizbraukt no Rīgas līdz Rogovkai un atpakaļ. Cik mācēju, tik eksperimentēju ar dažādām “BMW” uzpariktēm, bet beigās izrādījās, ka ne visu tomēr esmu atradis un sapratis… Te varētu dziedāt slavas dziesmas daudz kam. Četri braukšanas režīmi: parastais, dinamiskais, enduro un lietus. Trīs amortizācijas līmeņi. Divi rokturu apsildes režīmi. Automātiska stabilitātes sistēma un ABS. Kruīzkontrole. Elektroniskā gāze (droseles vadība). Ātrumus var pārslēgt ne tikai neizspiežot sajūgu, bet arī nenometot gāzi. Bezkontakta atslēga (iedarbina ar pogu). Kardāns ķēdes vietā. Neiedziļinoties citās specifiskākās tehniskās detaļās, viss kopā: lielisks braukšanas komforts. Ērti sēdēt (regulējams sēdeklis) un ērti sajust lielu spēku starp kājām. Jāuzmanās, jo nejūt ātrumu. Slēgtā trasē pamēģināju 180 km/h. Ja nebūtu bail no šī cipara, varētu vēl…
Atsevišķs stāsts ir slavenais “BMW” boksera tipa dzinējs (ražo jau 90 gadus, horizontāli cilindri, savulaik padomju “Ural” un ”Dņepr” motociklu ražotāji to mēģināja kopēt), kas nodrošina zemāku smaguma centru un līdz ar to lielāku stabilitāti pagriezienos 1170 kub. cm un 125 zirgspēki ar tādu griezes momentu, ka liekas, ka motora jauda uz parasta ceļa ir neizsmeļama, kā saka, rauj debesīs. Mierīgi sešu ātrumu vietā varēti iztikt ar trim: pirmo, trešo, sesto. Un apetīte maza: man 550 km ceļam sanāca 5,5 litri uz 100 km. Ekonomiski braucot, var dabūt arī zem pieciem litriem.
Tomēr… Būsim godīgi: latvietis parastais (domāju, arī vidusmēra vācietis) jaunu “BMW R 1200 GS” atļauties nevar, ja vien nav gatavs dzīvot tikai mocītim. Sākuma cena ir 19 354 eiro. Ja vēl grib trīs oriģinālās bagāžnieka kastes, pasaulē slavenāko izpūtēju “Akropovič” un “BMW” navigācijas sistēmu, jānoskaita vēl attiecīgi 1500, 900 un 680 eiro. Saprotams, ka labs arī labi maksā. Jāņem vērā arī miljoni, kas iztērēti jaunās tehnoloģijās. Ir motociklu ražotāji, kas tās pēc tam kopē, un tāpēc viņu braucamie sanāk lētāki. Bet turīgam zemniekam šāds mocītis, lai pārlūkotu savus laukus (tad gan jāuzliek kārtīgas enduro riepas), lai aizbrauktu uz pilsētu, lai aizbrauktu ar mīļāko ceļojumā uz Eiropu, varbūt ir tieši laikā.
Vienmēr pie “BMW” gribas arī piekasīties. Es vēlētos, lai spidometra cipariņi būtu lielāki un pagrieziena slēdzis strādātu ar pārliecinātu klikšķi (lai nav jābaidās, ka esi ieslēdzis vai izslēdzis pagrieziena rādītājus). Bet tās jau tādas subjektīvas lietas.
Ir arī viena objektīva. Šitādam braucamajam derētu arī automātiskā ātrumu kārba, kāda ir tikai “Honda” motocikliem. Ja reiz visas iespējamās komforta sistēmas, tad visas.
