Ceļā uz vasaras saulgriežiem 0
Laiks rit un tiecas uz vasaras saulgriežiem, viss zeļ un rotā. Nemanot pienācis brīdis mūzikai, kas raida ziņu – jāiet ārā un jālaiž balss vaļā. Vai vismaz jāieklausās ierakstos, kas nes šo vēsti.
“A kādi bija koncerti agrāk, manā bērnībā … kad es gāju ganos! Miegs. Negribas celties… A tolaik jau sešos gados bija jāiet ganos. Pat piecos gados! Nu i kad izgāja tajos ganos – cīrulīši, lakstīgalas, dzeguzes, i kas tik vēl nebij’… Visi dziedāja! Tāds bija ansamblis, ka tu dzīvoji vienā pacilātībā. Visa daba gavilēja,” tā teicējas Annas Ščemļinskas atmiņas ievada “Trio Šmite, Kārkle, Cinkuss” un izdevniecības “Upett” izdoto albumu “Gaviles”.
Zanei Šmitei, kura pārzina tautas dziedāšanas manieres un māca tās augstskolā, Kristīnei Kārklei-Puriņai, kura savu balsi sākusi slīpēt kopš dziedāšanas folkloras kopā “Ceiruleits”, talkā nācis arī Ivars Cinkuss – Dziesmu svētku virsdiriģents un senās mūzikas aizrautīgs kopējs, te nometot savus akadēmiskos mundierus un ļaujoties priekam, kas iekodēts tautasdziesmu pierakstos. Diska dramaturģiju kopā satur ij skumīgākas notis, ij dancis – ne tikai rotāšanas un gavilēšanas dziesmas vien. Varenajām balsīm tik dažviet pievienojas Kristīnes vijole, akordeons un kokle vai Zanes vargans, vai ik pa brīdim – arī sitamrīki, taču dominē balsis. Šajā ieskaņojumā nav jāmeklē korektas, uz autentiskumu pretendējošas rekonstrukcijas, jo trio piedāvā savas interpretācijas un dzīvu, mūsdienīgu skatījumu uz tautas tradīciju. Trio versijām nepiemīt pārspīlēts patoss, tajās nav akadēmiskā profesionālisma caku (ja nu vienīgi tik tīrs un daiļš daudzbalsīgs tradicionālo Latgales balsu dziedājums, kādu ārēs nekad nedzirdēt). Ieraksta galvenā vērtība un spēks slēpjas vitālā priekā par tautas mantojuma skaistumu – atziņā, ka nekas jau nenoveco, un paši arvien esam ļoti tuvu izjūtām, kas slēpjas gadsimtiem senās latviešu melodijās un tekstos.
Saulgriežiem klāt pietuvina pērnvasar klajā laistais “Valda Muktupāvela un draugu” albums “Karsta bija Jāņu nakte. Saulgriežu maģiskā saspēle”. Albums tapis pēc mākslinieciskās koncepcijas autora Andreja Ēķa idejas – veidot muzikālo ietērpu Jāņu nakts norisēm (sākotnēji Jāņu nakts rituālam “Cinevilla” pilsētiņā). Kopumā viss projekts tika iecerēts kā muzikālais uzvedums, kurā katra Jāņu nakts darbība iegūtu savu skanisko veidolu – senu, bet vienlaikus mūsdienīgu. Albuma radošajā grupā iesaistīti gan Valdis un Rūta Muktupāveli, gan Ainis Zavackis, Valts Pūce un Uģis Prauliņš, gan grupa “DaGamba” un vokālā grupa “Teria”, bet skaņu materiālā miksēti visdažādākie stilistiskie elementi, dažādu laikmetu un pasaules reģionu instrumenti. Būtībā radošā grupa nonāca situācijā, kad apzināti vai neapzināti bija jāveido zināms kompromiss starp grandioza masu (komerciāla) pasākuma specifiku un vēlmi radīt mūsdienīgu svētku rituālu, atsaucoties uz senajiem mitoloģiskajiem zemslāņiem. Tā rezultātā tapis jaunrades produkts ar viegli saprotamiem satura kodiem (uguns, vainags, papardes zieds, cikliskā katru gadu atgriešanās), tekstiem (lielākoties tautasdziesmas), ar šāda veida kompozīcijām raksturīgu meditatīvu vai aktīvi pulsējošu, kopumā – maģisku noskaņu, tāpat arī ar pasaules mūzikai piemītošu universālismu un stila robežu šķērsojumu.
Kapela “Dziga” savukārt laidusi klajā albumu “Gotovs!” – dzīvas tradīcijas dzīva priekšnesuma nemākslotu, sirsnīgu versiju. Latgaliešu dejas un danči rēzekniešu – Ilmāra Dreļa un viņa divpadsmit domubiedru – kopspēlē (muzikantu velna ducī – arī Latgales vēstniecības Gors Austrumlatvijas koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine) rosina dzīvot, priecāties un tikpat aizrautīgi kopt savas tautas mantojumu – pāri visiem gadalaikiem.
