Foto – Shutterstock

Cik kaitīga veselībai ir pudeļu un citu plastmasas izstrādājumu dedzināšana? 1

Cik kaitīga veselībai ir pudeļu un citu plastmasas izstrādājumu dedzināšana? Mūsu kaimiņi tos bieži likvidē, tāpēc ciešam, elpojot dūmus. Pagastā drīzumā paredzēts izvietot atkritumu šķirošanas konteinerus, tomēr šaubos, vai lauku iedzīvotāji mainīs savu domāšanu. Cita lieta, ja tukšās plastmasas pudeles varētu nodot par maksu. Vai Latvijā būs šādi pieņemšanas punkti? ILZE PREIĻU NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Plastmasas ir no lielmolekulāriem ķīmiskiem savienojumiem sintētiskā ceļā iegūti materiāli. Teorētiski visas vielas, kuru molekulu sastāvā ir oglekļa un ūdeņraža atomi, sadegot veido nekaitīgus galaproduktus – ogļskābo gāzi un ūdeni. Tomēr pilnīgai plastmasas sadegšanai nepieciešama augsta temperatūra (+850…+1100 °C), kādu nevar nodrošināt ne mājas pavardā, ne ugunskurā. Plastmasai sadegot nepietiekamā temperatūrā, izdalās daudz ķīmisku blakusproduktu, kas kaitē videi un cilvēku veselībai. No tiem bīstamākās ir noturīgās organiskās piesārņojošās vielas. Cilvēkiem, kuri ilgstoši pakļauti noturīgo organisko savienojumu iedarbībai, tie uzkrājas organismā, izraisot audzējus un ietekmējot reproduktīvo sistēmu. Tāpēc dedzināt sadzīves atkritumus, jo īpaši no plastmasas, ir aizliegts. Lielākā daļa pašvaldību šādu aizliegumu ir iekļāvušas savos saistošajos noteikumos.

– Aicinām iedzīvotājus izmantot atkritumu dalītās savākšanas konteinerus, ko pašvaldība plānojusi izvietot. Tādējādi tiks veicināta plastmasas pudeļu pārstrāde, novērsta vides piegružošana, kā arī samazināsies iedzīvotāju izdevumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Jāņem vērā, ka maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nosaka pašvaldības, tās savos saistošajos noteikumos paredz arī naudas sodus par noteikumu pārkāpumiem, tostarp ietverot sodus par atkritumu dedzināšanu, – skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Laura Jansone.

CITI ŠOBRĪD LASA

Plānojot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nākotnē, ministrijai bija jāpieņem lēmums, vai paralēli dalīto atkritumu vākšanas sistēmai attīstīt arī dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu. Dalītās atkritumu vākšanas sistēma Latvijā pašlaik tiek pilnveidota, tās attīstībā ieguldīts daudz līdzekļu – izvietoti dalītās atkritumu vākšanas konteineri, izbūvētas šķirošanas līnijas. Sistēmā investēti gan pašvaldību, gan Eiropas Savienības fondu, gan arī privātie līdzekļi.

Plastmasas pudeles par maksu varētu nodot, ja tām piemērotu depozīta sistēmu. Tās ietvaros pircējs sākumā samaksā gan par dzērienu, gan plastmasas pudeli. Depozīta maksu var saņemt atpakaļ, kad iztukšoto pudeli nodod tirdzniecības vietā vai speciāli šim nolūkam izveidotā pieņemšanas vietā. Kopējās izmaksas depozīta sistēmas ieviešanai tiek lēstas ap 20–26 miljoniem eiro. Uzturēšana prasītu vēl līdz 12,8 miljoniem eiro katru gadu. Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti secinājuši, ka depozīta sistēmas ieviešana prasa būtisku izdevumu pieaugumu, taču mērķis ievērojami samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu vienalga netiktu sasniegts. Jāpiebilst, ka Latvijai līdz 2020. gadam uz pusi jāsamazina poligonos apglabājamo atkritumu daudzums.