Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. oktobris, 2015
Drukāt

Cēlās dālijas: ar tām iepazīstina kolekcionārs Agnis Ābele

dalijas-kopaa
Padomi

• Dālijām patīk atklāta, saulaina vieta un pietiekami mitra, ielabota augsne.

• Lai bagātīgāk ziedētu, sagatavojot augsni, iestrādā hloru nesaturošu, piemēram, vācu firmas “Compo”, komplekso mēslojumu.

• Gumus stāda maija sākumā (ābeļu ziedēšanas laikā), bet kompaktgumus – līgonedēļā.

• Laistot dāliju laukus, no augsnes izskalojas slāpeklis, tāpēc augus vajag miglot ar 1–1,5% kalcija nitrātu. Mēslo pēc vajadzības 3–4 reizes sezonā ik pēc 7–10 dienām.

• Dālijas laista reti, reizi nedēļā, un bagātīgi (tā, lai pludo).

• Lai ziedētu nepārtraukti, dālijām regulāri izgriež vecos ziedus. Ja tos atstāj pie auga, ievērojami samazinās jauno un kvalitatīvo ziedu skaits.

Kolekcionāra AGŅA ĀBELES dāliju dārzs Jelgavā, pēc neoficiālām ziņām, ir lielākais un bagātīgākais Latvijā. Tas tapis aptuveni divdesmit gadu laikā, un tagad tur aug vairāk nekā 200 dažādu šķirņu un ap 20 tūkstošiem krāšņi ziedošu krūmu. Augusts un septembris dāliju audzēšanas lietpratējam ir pļaujas laiks. Ziedu formu, krāsu un izmēru dažādības dēļ to skaistuma vilinājumam ļaujas aizvien vairāk cilvēku. Tas liecina, ka dālijas ir plaukstoša kultūra un ieņem stabilu vietu griezto ziedu tirgū.

Topā divkrāsu šķirnes

Visagrākās jelgavnieka dārzā ir lodveida šķirnes ‘Hoamatland’, ‘Spitzbube’. Tās uzzied jūlija pēdējā nedēļā. Vēlākas ir lielziedu dālijas, piemēram, ‘Yozora’, ar milzīgām (25–40 cm diametra) ziedkopām.

– Sezonā, kas ilgst 7–8 nedēļas, tirgotājiem piegādājam grieztos ziedus no rīta un vakarā. Pārsvarā realizējam Tallinā, vedot 2–3 kravas autobusus nedēļā. Pircēju netrūktu arī Rīgā, bet mums, pārdevējiem, nav kur ar viņiem tikties, jo galvaspilsētā nedod atļaujas ielu tirdzniecībai ar ziediem. Šā iemesla dēļ pirms dažiem gadiem mūsu bizness nonāca strupceļā – ko darīt? Eksportēt vai bankrotēt? Mums par labu nāca tas, ka Igaunijā dālijas neaudzē grieztiem ziediem, jo tur klimats šīm puķēm ir pārāk auksts. Nepārdodam lēti, toties dālijas ir ļoti kvalitatīvas, – lepojas puķkopis.

Agnis Ābele ar panākumiem joprojām audzē pirms daudziem gadiem selekcionētās šķirnes, piemēram, ‘Biedermannsdorf’, ‘Buga München’. Tās izturējušas laika pārbaudi, nostabilizējušās un dekorativitātē daudz neatpaliek no jaunajām šķirnēm. Intensīvās hibridizācijas un selekcijas process strauji uzlabo, papildina un maina ziedu izskatu, ziedlapu krāsojumu, ir vairāk ziedpumpuru. Galvenie dāliju selekcijas centri atrodas Austrijā, ASV un Francijā. Agnis stāsta, ka savā dārzā izmanto pārsvarā Austrijā selekcionēto dāliju šķirņu līniju Hapet.

Dālijas nav lētas puķes, jaunumi maksā 25–30 eiro. Lētākie veco šķirņu stādi maksā aptuveni 2–3 eiro. Ik gadu no ārzemju un vietējiem audzētājiem puķkopis iegādājas aptuveni 30–50 jaunu šķirņu, bet parasti tikai 1–2 saglabā tālākai pārbaudei un pavairošanai, jo, izrādās, lielākā daļa nemaz neder grieztajiem ziediem. Kolekcionārs pēdējos gados audzē lielākoties divkrāsu dālijas (divas mēlzieda virspusē skaidri atšķirīgas un asi atdalītas kontrastējošas krāsas), kam ziedi ir koši dzelteni un sarkani. Mazāka platība atvēlēta vienkrāsainajām, jo tās tirgū nav tik pieprasītas.

Ziedneša garums, resnums un izturība ir viens no galvenajiem šķirnes kvalitātes rādītājiem. Ziednesim jānotur ziedkopa virs cera. Ziedkopa nedrīkst skatīties uz sāniem vai paslēpties lapās. Audzētājs ņem vērā arī citus faktorus: cik daudz ziedu var iegūt no viena cera; vai ziedi nebojājas, ja tos griež rudens lietavās un pēc tam apžāvē. Vēl svarīgi zināt cera augstumu, ziedēšanas agrīnumu. Augustā uzzied vairākums šķirņu, bet vēlākās – septembrī. Ļoti vēlās, mēneša beigās ziedošās šķirnes jābrāķē, jo dālijas var nosalt, vēl neuzziedējušas. Protams, reizēm kādai šķirnei gads nav pats labākais. Vienas un tās pašas šķirnes uzvedība dažādos laika apstākļos var mainīties. Katru gadu krāsu košums, krūma augstums vai ziedu daudzums mēdz atšķirties.

Latvijā ik gadu uzrodas aizvien jaunas ārzemju šķirnes, tāpēc pat ļoti pieredzējušam dāliju audzētājam nav viegli no plašā piedāvājuma izvēlēties skaistākās, labākās, izturīgākās. Iesācējs pat bieži samulst starp daudzajiem nosaukumiem un lielveikalos nopērk skaisti noformētu paciņu ar holandiešu dāliju gumiem, kas nereti nav derīgi mūsu klimata apstākļiem. Kā izvēlēties šķirnes, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās? Vislabāk iegādāties Latvijā audzētus gumus, kas pieraduši pie mūsu apstākļiem. Informāciju par ziedu daudzumu un piemērotību griešanai un vēl daudzas citas nianses var uzzināt, konsultējoties ar dāliju audzētāju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+