Kultūra
Literatūra

Ceļazīme uz Frankfurti. Ko tas nozīmē un kādēļ tas būtu svarīgi?0


Frankfurtes grāmatu izstādē piedalījās vairāk nekā 7500 dalībnieku no 109 valstīm.
Frankfurtes grāmatu izstādē piedalījās vairāk nekā 7500 dalībnieku no 109 valstīm.
Publicitātes (Frankfurter buchmesse, Bernd Hartung) foto

2025. vai 2026. gads ir rokas stiepiena attālumā. Kādēļ ar šiem gadskaitļiem jāsāk stāsts par Frankfurtes Grāmatu izstādi? Atbilde vienkārša. Tā ir Latvijas iespēja kļūt par izstādes goda viešņu. Ko tas nozīmē un kādēļ tas būtu svarīgi?

Pirmkārt, pēc “Londonas 2018” skaidrs, ka tā ir iespēja mūsu literatūras eksportam. Tapt pamanītam, samēroties spēkiem ar citu valodu tulkojumiem, uzkrāt pieredzi, kļūt konkurētspējīgākam. Frankfurtes gadījumā jāatceras, ka tā ir lielākā starptautiskā grāmatu izstāde, kurā piedalās vairāk nekā 7500 dalībnieku no 109 valstīm un notiek vairāk nekā 4000 dažādu pasākumu (2019. gada dati). Valsts, kas ieguvusi goda viesa statusu, tiek izcelta gan izstādē, gan vācu un citvalstu medijos.

Šogad īpašo statusu baudīja Norvēģija un izstādi apmeklēja vairāk nekā 100 norvēģu rakstnieku, kurus vienoja sauklis “Sapnis, kas mūsos”.

Autorus varēja satikt gan izstādes atklāšanā, stendos, gan pasākumos, intervijās un grāmatu atvēršanās. Arī mums bija iespēja svinēt izstādi kopā ar Sīri Petešenu, kuras grāmata pusaudžiem “Burbulis” šogad iekļauta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2019. gada kolekcijā.

Tiekoties ar autori, viņas literārajiem aģentiem un izdevējiem, kuri visā pasaulē izdevuši Sīri Petešenas grāmatas, izbaudījām gan autores sirsnību un vienkāršību, gan arī dalījāmies pieredzē ar kolēģiem.

Ir lietas, kas nemainīgi saglabājas autora un izdevēja dienaskārtībā. Kā atrast autoram un izdevējam komfortablu sadarbības modeli? Vai autoram ir svarīgi zināt savas grāmatas komerciālo potenciālu?

Vai sliktas ziņas par pārdošanas rezultātiem spēj nogalināt iedvesmu?

Vai modernās tehnoloģijas un jaunās tendences literāro darbu nokļūšanā pie lasītāja (e-grāmatas, audiogrāmatas utt.) kaut ko maina izdevēja un autora dzīvē? Ko arī Latvijas autoru dzīvē nesīs jaunā ES Autortiesību direktīva? Šie un neskaitāmi citi jautājumi virmoja arī izstādes diskusijās un semināros.

Taču jāatgriežas pie galvenā – kas tad šogad Latvijai bija šajā izstādē īpašs. Bez tā, ka vēl šogad un nākamgad nozarei jāpateicas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai par sadarbību nacionālā stenda nodrošināšanā. Bez tā, ka introvertais latviešu rakstnieks kā mūsu firmas zīme lūkojas pretī no daudziem izstādes drukātajiem izdevumiem. Pavisam noteikti tā ir mūsu kultūras ministra Naura Puntuļa klātbūtne nacionālā stenda pieņemšanā un saruna ar izstādes organizatoriem par Latvijas kā goda viešņas statusu.

Skaidrs, ka sagatavošanās periods un pats pasākums ir darbietilpīgs un dārgs prieks.

Un diezgan grūti precīzi aprēķināt iespējamo atdevi skaitļos, kuri reāli saskaitāmi vien autortiesību darījumos un poligrāfiskā eksporta pieaugumā. Diez vai mēs spēsim saskaitīt ieguvumus no tiem, kurus uz Latviju atved kāda izlasīta grāmata un kurus ieinteresē mūsu dzīvesveids vai kultūras notikumi.

Somi viesvalsts statusā bija pirms pieciem gadiem. Somijas izdevniecības “Otava” vadītāja Minna Kastrena atzīst, ka 2014. gads Frankfurtē devis ne vien milzīgu pieredzi grāmatu nozarei, bet licis dažādām nozarēm iemācīties sadarboties un tādējādi ļaut izcelties valstij ar relatīvi mazu iedzīvotāju skaitu un valodu, kas parasti top ieskaitīta mazo valodu grupā.

Jānovērtē devums gan valsts atpazīstamībai, gan arī pašapziņai,

ka somu grāmatas spēj veiksmīgi iedzīvoties ārzemju tirgos, autori gūst atzinību un komerciālus panākumus un Somija sevi apzinās kā spēcīga valsts ar starptautisku potenciālu.

Šīgada viesvalsts Norvēģija izceļas ar savām lasīšanas tradīcijām, jo skaitlis – 15 izlasītas grāmatas gadā uz vienu iedzīvotāju – nodrošina pirmo vietu Eiropā. Norvēģi atzīst, ka viņiem ceļš uz Frankfurti bijis astoņu gadu garumā, lai izpildītu visus mājasdarbus un spētu pilnībā izmantot iespējas, ko šis statuss sniedz. Protams, ka izstādes organizatoru aprēķini izklausās pasakaini – līdz gada beigām vācu valodā 217 izdevēji būs publicējuši apmēram 510 grāmatas – tulkojumus un izdevumus par Norvēģiju.

Vai Latvija spēj ko līdzīgu? Ticu, ka spēsim, ja izmantosim to, kas jau paveikts Londonas izstādei un pilnveidosim, papildināsim, sadarbosimies dažādu nozaru starpā. Un Frankfurte ir ļoti labs mērķis, kas spētu motivēt un mobilizēt arī radošo potenciālu.

Saistītie raksti

Es domāju, ka mūsu autoriem vēl ir ko darīt un veiksmes stāsti, kam pagaidām ir izņēmuma raksturs, varētu nākotnē nostiprināties arī kādā lielākā straumē. Kas zina – varbūt izveidojas tas “Latviešu stāsts”, kas kļūst par mūsu autoru atpazīstamības zīmolu. Vēl ir ko darīt latviešu komercliteratūras konkurētspējas stiprināšanā, jo arī tas ir viens no ceļiem, kas ved grāmatas pasaulē.

Un – galu galā – grāmatas ir ne vien izdomāti stāsti, bet arī biogrāfijas, dokumentāla literatūra, vēsture, publicistika, bizness un ekonomika. Grāmata ir tikai forma, kas ļauj pieredzei un zināšanām doties pasaulē. Un Latvijai ir ko teikt.

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Sācies otrais tiešsaistes kinofestivāls “Latvijas filmas pasaulē”
1 diena
LA
LA.LV
Kultūra
Izdodas novērst nekaunīgu mēģinājumu nozagt divas Rembranta gleznas
1 diena
LA
LA.LV
Kultūra
“Valsts nekustamie īpašumi” lūdz tiesai atcelt liegumu JRT būvniecībai
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: “Latvijas pasta” vārdā izkrāpj naudu. Kādu shēmu īstenojuši krāpnieki?
12 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
VIDEO: Porziņģim otrais “double-double” pēc kārtas un uzvara pār NBA čempioni
26 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Būtiski darba drošības pārkāpumi atklāti 23 uzņēmumos
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Sāksies būtiski satiksmes ierobežojumi Rīgas centrā
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1919. gada 17. novembrī. Valsts vadītāja “diskrēts lūgums tautietēm”
1 stunda