Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. oktobris, 2013
Drukāt

Ceļi kā sen nelaboti zobi. Diskusija Ludzā

Ludza4_Matiiss_IBu_6

Angļu valodā ir divi vārdi ar atšķirīgu nozīmi – “road” un “way”, krievu valodā līdzīgi – “дорога” un “путь”. Latvijā visi ir ceļi. Varbūt arī mums te ir “ceļi” un “virzieni”?

 

“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Pa neceļiem uz ceļiem” piektdien Ludzā piedalījās satiksmes ministrs Anrijs Matīss, Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks (“SC”), 11. Saeimas deputāts Juris Viļums (RP). Politiķi paši nebūvē ceļus, bet ceļu politikas virzienus. Kādus?

 

Ceļu politikas Latgales virziens

– Jo tālāk no Rīgas, jo ceļi sliktāki?

A. Matīss: – Tā vairs nav. Pirms pusotra gada apstiprinātās Latgales programmas ietvaros esam noasfaltējuši 170 km grantēto ceļu. Joprojām turpinām galveno ceļu rekonstrukciju – izsludināts konkurss par ceļa posma Viļāni–Rēzekne atjaunošanu. Tiek īstenoti atsevišķi tranzītielu projekti, arī Ludzā. Latgales pro-
gramma nākamgad turpināsies.

J. Viļums: – Jā, 55 miljoni latu Latgales programmā uzlabo ceļu stāvokli (no tiem seši miljoni latu grants ceļiem). Bet ne viss ir pārdomāts. Piemēram, ceļš no Krāslavas uz Daugavpili gar Daugavas kreiso krastu – ne tas kaut kur sākas, ne arī aizved. To izmanto ļoti maz, un tāpēc tas nosaukts par sēņotāju maģistrāli. Tāpēc autoceļu plānus svarīgi apspriest vismaz reģiona līmenī.

 

Kur ņemt 
naudu asfaltam

– Ministru prezidents Valdis Dombrovskis diskusijā Vabolē augustā atzina, ka ceļiem nogriezts tik daudz tāpēc, ka “ceļiem jau nesāp”. Vai šī nauda tiek atdota?

A. Matīss: – Ceļi paši ne pret ko neprotestē, bet, kad tiem sistemātiski noņem finansējumu, tad tie nonāk tādā pašā stāvoklī kā sen nelabots zobs – to vairs nevar saplombēt, jārauj ārā un jāliek jauns. Hroniskais finansējuma trūkums atļauj vien ceļus ziemā notīrīt un pavasarī, uzklausot iedzīvotāju protestus, aizlāpīt bedrītes. Rekonstrukcijas darbi tiek veikti tikai par ES fondu naudu, un, paldies Dievam, šis finansējums ir pieejams.

Bet arī Eiropa konstatējusi, ka pat pēc miljarda eiro ieguldīšanas ceļi kļūst arvien sliktāki un sliktāki. Nav pārliecības, ka vēl pēc miljarda ieguldīšanas kļūs labāk. Tāpēc mums jāpiesaista papildu līdzekļi ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Ar lielu atzinību vērtēju, ka šai programmai budžeta projektā valdība finansējumu tam iedalījusi.

To nevar izdarīt vienā gadā – trūkstošie 4,5 miljardi latu jādala pa posmiem un gadiem.

A. Rubiks: – Es sekoju Nacionālajam attīstības plānam, un tagad 2014. gada budžeta sastādīšanā pat nedzird to pieminam. Iepriekš satiksmes ministri mainījušies pārāk bieži un ir pakļauti nevis kopējām, bet partiju interesēm. Tā ir ielaista sērga, jo netiek pildīts likums, kurā noteikts, ka no akcīzes nodokļa ceļu būvniecībai jāatskaita 80%. Reāli tiek iedoti tikai 20%.

– Pašvaldības sarunā ar premjeru prasīja autoceļiem novirzīt 50% no akcīzes un 100% no auto nodevas. Vismaz tas ir reāli?

A. Matīss: – No ES fondiem nākamā gada budžetā būs pieejami 100 miljoni latu. Tikpat no valsts budžeta. Salīdzinot šo gadu ar nākamo, jāteic, ka pašvaldību ceļiem finansējuma pieaugums ir daudz lielāks nekā valsts ceļiem – par 9%. Ja novirzītu 80% no akcīzes un pilnu auto ekspluatācijas nodevu, tad papildus no budžeta vajadzētu vēl 120 miljonus latu. Papildus visām citām vajadzībām sadalīja 80 miljonus…

– Balstīsities tikai uz budžeta finansējumu?

– Ne tikai.

Eirovinjetes ienākumi pilnā apmērā tiks novirzīti ceļiem. Tiks īstenoti arī publiskās un privātās partnerības projekti. Tomēr jāsaprot, ka satiksmes intensitāte ir tāda, ka var droši apgalvot: tuvāko divdesmit gadu laikā maksas ceļu Latvijā nebūs.

– Naudas vairāk, bet vai par to varēs salabot vairāk ceļu?

– Šogad rekonstruēti ap 800 kilometriem, nākamgad vajadzētu ap 1000 km, kas, protams, nav pietiekami. No tiem daudz kas tiks Maskavas virzienā – pēc mēneša būs lietojami 70 kilometri ceļa posmā Tīnūži–Koknese – bez kreisajiem pagriezieniem.

A. Rubiks: – Bija satiksmes ministrs, kas būvēja ceļus uz baznīcām. Tagad būvēs ceļus uz lielākajām fermām. Iedzīvotājiem un pašvaldībām vajadzētu būt lielākai teikšanai, kurām vajag vairāk.

Ludzas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Fridijs Bokišs: – Šādi jautājumi, kur būvēt ceļu, jālemj pašvaldībām. Es domāju, ka pa to pašu ceļu, pa kuru no fermas vedīs pienu, nogādās, ja vajadzēs, arī slimnīcā, bet pašvaldību domas jāņem vērā.

 

Zemi standarti 
vai slikta izpilde
Ludza5_Vilums_IBu_6

J. Viļums: – Mūsu kvalitātes standarts 90. gadu vidū tika pielīdzināts Zviedrijas standartam, bet, tā kā tās granīts ir cietāks, tad mūsu ceļu kvalitāte neatbilst Skandināvijas ceļiem. Turklāt konkursos uzvar lētākais piedāvājums, tas savukārt paņem otro, trešo apakšuzņēmēju, kad zūd kvalitāte un atbildība.

A. Rubiks: – Iepirkumu konkursos izvēlas nevis to firmu, kas vislabāk šo darbu var veikt un ar garantiju, bet gan – kas vislētāk.

A. Matīss: – Šovasar sākām rūpīgu kontroli gan pār ceļu būves projektiem, pēc kuriem sludina iepirkumus, gan pašā būvniecības procesā. Piemēram, tai pašā Tīnūžu–Kokneses posmā, ko pēc mēneša paredzēts nodot, Ministru prezidents netīši izvēlētā vietā konstatēja nekvalitatīvu segumu, kas jāpārstrādā. Arī nākamajos paraugos atklāts nekvalitatīvs asfalts, tāpēc diezgan ievērojams posms būvniekam jāpārstrādā. Nākamgad kontroli vēl vairāk pastiprināsim

A. Rubiks: – Latvijā garantija ceļiem ir divi gadi. Mēs EP pieņēmām likumu, ka ceļu garantijai jābūt pieciem gadiem.

J. Viļums: – Mašīnai ilgāka garantija nekā ceļam.

A. Matīss: – Esam sākuši pieprasīt piecu gadu garantiju ceļiem. Ja šai laikā konstatējam nekvalitatīvu segumu, arī tad tas būs jāpārtaisa.

– Kas vairāk vainojams pie sliktiem ceļiem – slikta darba izpilde vai zemas standartu prasības?

– Nu no viena grāvja otrā. Vispirms sakāt, ka prasības zemas. Bet, lai būtu kvalitatīvāks asfalts, sākat prasīt, lai no Zviedrijas ved granīta šķembas! Nākamgad precīzi nodefinēsim kvalitātes prasības ceļam atkarībā no transportlīdzekļu skaita, kas to izmanto, un no satiksmes intensitātes. Nav jēgas visus ceļus būvēt ar zviedru šķembām, kaut arī tie tad kalpotu mūžīgi – cik tas mums izmaksās! Šīs prasības atkarībā no ceļu lietojuma stāsies spēkā no 1. janvāra.

– Kas izstrādās standartus? Vai tā pati tehniskā komiteja, kurā lielākoties ir paši darbu izpildītāji?

– Jā, standarts līdz šim bijis ieinteresēto pušu vienošanās rezultāts. Tā, piemēram, ceļa zīmju ražotāji ielobē zīmju likšanu uz katra stūra. Standarti ir jāapstiprina valdībā kā valsts vienotas prasības. Budžeta likumprojektu paketē ir arī Autoceļu likums, kurā uzdots Ministru kabinetam apstiprināt vispārējās prasības ceļu būves kvalitātei.

– Kāpēc “Latvijas valsts mežu” pasūtītie meža ceļi ir labāki nekā vietējie ceļi, uz kuriem tie izved?

– Tāpēc, ka “LVM” meža ceļu būvei varēja izdalīt 20 miljonus latu, bet valsts grantēto ceļu atjaunošanai – nulli. Rekonstrukcija uz vietējiem ceļiem nenotiek, tikai izber pa kādai grants kravai un izlīdzina.

– “Latvijas valsts ceļi” ceļu rekonstrukcijas projektā pasūta kravnesību 42 tonnas. Vienlaikus šis uzņēmums izdod tūkstošiem atļauju 50 un 60 tonnu kravām. Vai tad kāds ceļu būvētājs pildīs garantijas saistības, ja pats pasūtītājs ļauj pa ceļu braukt smagākām kravām, nekā tas drīkst nest?

– Jā, tā ir liela problēma. It īpaši tas skar vietējos pārvadātājus, lielākoties mežizstrādātājus. Mēs piedāvājam Rēzeknē veidot reģionālu pārkraušanas centru, no kurienes kokmateriāli tālāk tiktu aizvesti uz Rīgu vai ostām pa dzelzceļu. Kopā ar Valsts policiju esam runājuši par intensīvākām svara kontrolēm.

A. Rubiks: – Latvijā ceļu uzturēšanai uz vienu kilometru iztērē trīsreiz mazāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Ko tad brīnāmies, ka ceļi sliktā stāvoklī?

– Ministrs vairākkārt izteicies, ka nav neviena konkrētā atbildīgā par netīrītu ceļu.

A.Matīss: – No nākamā gada par uzturēšanu – par nenotīrītu sniegu, nesalabotu bedri – atbildēs “Latvijas autoceļu uzturētājs”.

 

Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadu 
12. Grāmatu svētku Ludzā atbalstītāji:

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Finanšu ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, Nacionālie bruņotie spēki, EPIB, Reformu partija, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”, fonds “Mammām un tētiem”, Inese Vaidere, dr. Pāvils Vasariņš, Mārtiņš Lasmanis, Alfrēds Rubiks, Jānis Lancers, Aleksandrs Kiršteins, Ludzas novada pašvaldība.

Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Ludzas Zeme”, “Vietējā Latgales Avīze”, “Ludzas Novada Vēstis”, “www.ludzaspils.lv”, “www.ludzasbiblio.lv”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+