Auto un moto

Ceļi – rekordsezonas panākumi un problēmas 0


Nekad vēl Latvijas ceļu būve nav operējusi tik lieliem skaitļiem: 150 būvniecības objekti ar kopējo garumu 1200 km.
Nekad vēl Latvijas ceļu būve nav operējusi tik lieliem skaitļiem: 150 būvniecības objekti ar kopējo garumu 1200 km.
Foto – Atis Jansons

Nekad vēl Latvijas ceļu būve nav operējusi tik lieliem skaitļiem: 150 būvniecības objekti ar kopējo garumu 1200 km. Kopējais ceļu būves finansējums – 307 miljoni eiro. No tiem 183 miljoni – mūsu pašu budžeta nauda. Straujākais finansējuma apjoma kāpums ir vietējo ceļu būvē – gandrīz 35 miljoni eiro pērno deviņu vietā. Papildu finansējuma avots – akcīzes nodoklis.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange stāsta, ka patlaban darbi jau ir pabeigti 14 objektos, bet 128 objektos tie ir uzsākti, daudzi no tiem tuvojas finišam. “Pateicoties tam, ka pērn laikus tika plānoti iepirkumi, šogad būvdarbu sezonu varēja uzsākt, tiklīdz iestājās labvēlīgi laika apstākļi – aprīlī un maijā. Sezonas galvenā atšķirība ir liels skaits neliela apjoma objektu uz vietējās nozīmes autoceļiem. Tāpat šā gada lielais darbu apjoms, ko nodrošina gan LVC plānotie darbi, gan pašvaldību projekti, kas tiek realizēti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu, ir izaicinājums nozarei, un būvnieku resursi ne vienmēr ir pietiekami. Kopumā sezona rit veiksmīgi un šogad ieplānotie darbi tiks paveikti,” saka J. Lange.

Tomēr atsevišķos valsts autoceļu būvdarbu objektos darbi nenotiek tik raiti, kā bija plānots, dažos ir paredzami termiņa kavējumi. Daži objekti vēl nav iesākti, jo trūkst būvuzraugu. Tas zināmā mērā saistīts ar uzraugu reģistra ieviešanu LVC būvniecības objektos. Šī pieredze pārņemta no Igaunijas kolēģiem, lai nodrošinātu, ka būvuzraudzība katrā objektā atrastos visu darba laiku. Reģistrācija notiek ar mobilās aplikācijas palīdzību, datiem tiešsaistē var sekot LVC projektu vadītāji. “Uzskatām, ka, lai nodrošinātu pilnvērtīgu būvdarbu procesa uzraudzību, būvuzraudzības komandas pārstāvjiem jābūt būvlaukumā visā būvniecības gaitā. Tāpēc ieviesām sistēmu, kas palīdz mums pārliecināties, ka būvuzraudzība notiek, kā tas ir paredzēts,” saka LVC valdes loceklis Edgars Strods. Viņš uzsver, ka LVC kvalitātes prasības nekādā gadījumā netiks pazeminātas, kvalitātes uzraudzība notiks visa būvniecības procesa laikā, neatbilstoši materiāli un tehnoloģijas netiks pieļautas, bet atliktie darbi tiks sākti vēl šomēnes – kad uzraugi atbrīvosies pabeigtajos objektos.

 

Karstums koriģē būvdarbus

Dažos objektos darbi kavējas būvnieku resursu trūkuma dēļ, un ir paredzams, ka termiņi tiks kavēti. Liela darbu daudzuma dēļ ir vērojams cenu palielinājums neliela apjoma objektos, īpaši tas attiecas uz satiksmes drošības paaugstināšanas projektiem. Visticamāk, tādēļ šogad netiks pabeigti atsevišķi projekti ar ne-adekvāti dārgiem piedāvājumiem iepirkumos ar vienu pretendentu. Tie tiks sludināti atkārtoti.

Ceļu būvniecības sezonas gaitu ietekmē arī laika apstākļi. Pērn problēmas ceļu būvniecības sezonā sagādāja lietavas, taču šogad zināmas grūtības ir sausā un karstā laika dēļ. Karstuma dēļ apgrūtināti dubultās virsmas ieklāšanas darbi: lai melno segumu varētu ieklāt, darbi tiek plānoti agrās rīta stundās, sākot no plkst. 6.00, un arī vakaros, kad gaisa temperatūra krītas. Augstas gaisa temperatūras dēļ asfalta ceļa segums uzkarst līdz vairāk nekā 50 ˚C. Atsevišķās vietās, kur ir daudz bedru lāpījumu, var veidoties izsvīdumi, autoceļu uzturētāji – VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) – šīs vietas kaisa ar smilti vai smalko granti.

Pastāvīgi augsto gaisa temperatūru dēļ ceļu būvdarbu objektos, kuros tiek veikta virsmas apstrāde un tehnoloģija prasa bitumena emulsijas lietošanu, vērojama bitumena kušana. Bitumens, kas saista šķembas ar ceļa konstrukciju, uzkarst un kļūst mīksts. Līdz ar to transporta, sevišķi smagā transporta, ietekmē būvdarbu laikā uz ceļa rodas rises, bedres, izsvīdumi un pastiprināta šķembu atdalīšanās. Tāpēc, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, kā arī būvdarbu kvalitātes nodrošināšanai darbu pasūtītājs – “Latvijas Valsts ceļi” – piekrīt virsmas apstrādes objektos ļaut noteikt īslaicīgus autotransporta masas ierobežojumus būvdarbu laikā. Masas ierobežojumi attieksies uz transportlīdzekļiem ar masu virs 20 t, atsevišķos gadījumos virs 26 t. Ierobežojumi neattieksies uz sabiedrisko un operatīvo transportu. 26 tonnu masas ierobežojums ieviests vietējā autoceļa Cempi–Brenguļi–Trikāta–Vijciems (V182) posmā no 6,9. – 15,7. kilometram. Tur tiek veikta divkārtu virsmas apstrādes būvniecība. Būvdarbus plānots pabeigt 10. augustā.

Kopumā augusta sākumā virsmas apstrāde notiek 30 objektos. Un tās ir vietas, kurās ārkārtīgi nepieciešama satiksmes dalībnieku tolerance, ātruma ierobežojumu kategoriska ievērošana.

LA.lv