Seguma atjaunošanas darbi uz autoceļa A3.
Seguma atjaunošanas darbi uz autoceļa A3.
Foto – Atis Jansons

Ceļiem – nākamgad nedaudz vairāk 0

Pagājušajā nedēļā pēc pirmās Autoceļu padomes (ACP) sēdes izskanēja ziņa, ka nākamgad finansējums Latvijas ceļiem pārsniegšot 350 miljonus eiro. Jāatgādina – šogad šim nolūkam tērējām gandrīz par 100 miljoniem mazāk.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Laba ziņa. Taču, lai nekristu optimistiskā eiforijā, nepieciešami daži precizējumi.

Gandrīz 50 miljoni no vērienīgi izziņotā skaitļa atrodas pozīcijā “Jaunās politiskās inici­atīvas” (JPI). Tās ir ierosmes, ko valdībai pirms jaunā budžeta veidošanas iesniegušas visas nozares. Kopsumma – puse miljarda. Ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju, maz ticams, ka varētu tikt īstenotas visas. Iespējams, katrai tiks atvēlēts ievērojami mazāk. Arī ceļiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Toties devu optimisma varētu pievienot citam ceļu būves un uzturēšanas finansējuma avotam. Jaunās ceļu nodevas lietošana tikai šim mērķim nav apspriežama. Un tās iekasēšanas faktiskie skaitļi ievērojami pārsniedz prognozi. Darbības pirmajos mēnešos pat divkārt. “Latvijas valsts ceļu” vadītājs Jānis Lange tādēļ rēķina, ka nākamajā gadā plānoto 11 miljonu vietā ceļi šādi varētu iegūt pat 20.

Vēl viena ziņa, kas pirmo reizi izskanēja ACP, ir šāda – arī “Vienotība” parakstījusi vienošanos ar iniciatīvas grupu (“Latvijas ceļu būvētājs”, Pasažieru pārvadātāju asociācija, Pašvaldību savienība un Motoklubu asociācija) par autoceļu fonda atjaunošanu.

Te mazliet jāatgādina priekšvēsture. Autoceļu fonds ir ceļu tīkla uzturēšanas “mērķa nauda”, kuras galvenais veidotājs ir atskaitījumi no degvielas akcīzes nodokļa (80% no kopsummas). Pirms gadiem desmit šim likuma punktam tika pievienota piebilde – “ja budžets neparedz citādi”, tā fondu faktiski likvidējot. Pirms vēlēšanām minētā inici­atīvas grupa aicināja visas partijas rakstiski apstiprināt (vai noraidīt) savu vēlmi fondu atjaunot, solot noraidošos visos iespējamos veidos pelt, atbalstošos – slavēt. Līdz pat septembra sākumam atbalstītāju pulkā bija savākti visi lielākie politiskie spēki, izņemot “Vienotību”. Nu ir arī tā. Visi par?

Jā. Tikai (atkal tāpat kā ar JPI 50 miljoniem) nepieciešams precizējums. “Vienotība” nav parakstījusi vienošanās “tipveida” tekstu, kurš paredz fonda nekavējošu atjaunošanu. Ir izstrādāts un parakstīts īpašs vienošanās teksts, kas faktiski atkārto līdzšinējo valdošās partijas nostādni – fonds atjaunojams pakāpeniski, 80% atskaitījumu līmeni sasniedzot 2020. gadā. Iniciatīvas grupa šo piedāvājumu pieņēmusi un savukārt sola “Vienotību” vēlēšanās atbalstīt.