Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. oktobris, 2013
Drukāt

Par daudz naudas ceļiem un kultūrai! EK iebilst pret nākamo ES naudas tēriņu plānu (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vēstuli (izsūtīta 16. oktobrī) ar neoficiālajiem vērtējumiem ES fondu apguves programmai nākamajiem septiņiem gadiem.  Tajā EK ļoti laipni atgādina, ka novērojumi par izaugsmes un nodarbinātības programmas projektu esot neformāli, bet jau nākamajā teikumā tā “sagaida, ka darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” galīgajā variantā neoficiālie novērojumi jau būs ņemti vērā”. Diezgan uzstājīgi ieteikumi. Kaut arī vērtējums Latvijas plāniem ir ļoti kritisks, tas nav kapu zvans. Aizkulišu cīņa par ES naudas izmantošanas nosacījumiem turpināsies līdz gada beigām.

No šiem novērojumiem izriet, ka finansējums pētniecībai un inovācijām ir par mazu, savukārt ostām, lidostai, reģionālajiem ceļiem, e-pakalpojumiem, kultūras objektiem un radošajām industrijām – atvēlēts par daudz. Finanšu ministrija visās šajās pozīcijās grasās piekāpties, atņemot plānotajām aktivitātēm miljonus un palielinot pētniecības maku.

Tas nav jaunums, ka inovāciju jomas pastarīte Latvija ij nedomā pētniecībai piešķir 1,5% no IKP. Kaut arī Finanšu ministrija gatavojas ierosināt palielināt finansējumu par 38,1 miljoniem eiro pētnieku dalībai Eiropas programmās un viedajai specializācijai, un par 88,9 miljoniem eiro – inovatīvai uzņēmējdarbībai, tas no pastarīša lomas neglābs, bet vismaz parādīs Eiropai vēlmi laboties. Un izglābs daudzus zinātniekus.

Inovācijām par maz, e-pārvaldei par daudz


Vairāki pārmetumi (gan saistībā ar informācijas tehnoloģijām, gan ostu ieguldījumiem) balstās uz aizdomām, ka mēs šeit klusiņām atbalstām veiksmīgu biznesu. Eiropas Komisija vairākkārt norāda, ka ES naudu drīkst ieguldīt tikai tad, “ja skaidri pamatota tirgus nepilnība” ir “kvalitatīvs vajadzību izvērtējums”. Tas nozīmē, ka tikai tad, ja uzņēmēju atbalstāmajā jomā nav vai ka viņiem neatmaksājas ar to ņemties.

Tikpat dzelžainas prasības ir pēc saredzama rezultāta. Nevarētu būt iebildumu, ka tiek prasīts, lai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektors kalpotu ne tikai valsts pārvaldei, bet kopumā visai sabiedrībai, parādot, ko iedzīvotāji un uzņēmēji no šiem ieguldījumiem iegūs. Tā vietā, lai panāktu lielāku lietderīgumu, Finanšu ministrija no e-pārvaldībai nodomātajiem 172 miljoniem domā nogriezt ceturto daļu.

Tikai caurbraukšanai


Eiropas Komisija grib saskatīt mūsu stratēģiju pārejai uz zaļāku transportu (gan kravām, gan pasažieriem). Kaut gan kur nu vēl zaļāku par lielajiem “Latvijas dzelzceļa” projektiem dzelzceļa līniju elektrifikācijā! Neesot mērķētu pasākumu, kas veicinātu dzelzceļa un sabiedrisko transportu kā reālu alternatīvu automašīnām.

Reģionālo ceļu glābšanai neesot pietiekama pamatojuma. Taču ko te nogriezt? Tāpēc pagaidām būs stīvēšanās ap to, vai 89 miljoni domāti grantētiem lauku ceļiem, kas ved uz nekurieni, vai tomēr palīdzēs no lielajām fermām izvest pienu. Par reģionālo ceļu būves naudu attīstīt elektromobiļu uzlādes staciju tīklu?

Eiropas Komisijas nostāja ir skaidra: par ES naudu tikai tos ceļus, pa kuriem var atbraukt uz Latviju un cauri izbraukt. Arī lielās ostas un lidostas nevar tikt finansētas. Tāpēc tikai Austrumu–Rietumu Krievijas platuma sliežu ceļš un “Rail Baltica” tiek atbalstīts. Un arī lidostas “Rīga” savienojumam ar TEN-T dzelzceļa tīklu paredzētie 44 miljoni eiro ir ieskaitīti. 88% no Kohēzijas fonda un 11% no ERAF komisijai liekas neadekvāti daudz. Tāpēc pārējiem projektiem FM griež nost – gan dzelzceļam (-59,5 miljoni), gan ostām (-80 miljoni), gan Rīgai kā galvaspilsētai (-31 miljons), gan reģionālajiem autoceļiem (-15 miljoni). Satiksmes ministrs Anrijs Matīss neatbalsta mehānisku finansējuma samazināšanu Latvijas ceļiem un jau gatavo EK argumentāciju par plānoto investīciju ekonomisko un sociālo pienesumu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents 
Aivars Strakšas uzskata, ka EK nostājai trūkst ekonomiskā pamatojuma: “Nesaņemot ES līdzfinansējumu, būs jāpaaugstina infrastruktūras izmantošanas maksa, lai atgūtu ieguldījumus. Tas savukārt sadārdzinās dzelzceļa pārvadājumus, kas negatīvi ietekmēs arī Eiropas valstis.” Arī satiksmes ministrs uzskata, ka līdzsvara nodrošināšanai transporta investīcijām nepieciešams palielināt finansējumu dzelzceļam.

Atbalsts MVU par mazu


Vērtējumā konstatēts, ka atbalsts plānots “biznesam kā parasti”, bet ar ES naudu vajagot sasniegt jaunu konkurētspējas līmeni. Uzsvērta nepieciešamība palielināt un fokusēt ieguldījumus, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu attīstību (viedā specializācija, zaļās un sociālās inovācijas, konsultāciju bizness). Arī atbalsts radošām industrijām apšaubīts – ne tāpēc, ka nevajadzīgs, bet tāpēc, ka Latvijā labuma saņēmējas plānotas pašvaldības, bet tām jābūt vērstām uz mazo biznesu. Taču Finanšu ministrija grasās šo atbalstu nevis pāradresēt, bet 32 miljonus radošām industrijām vispār noņemt. Te uzskatāmi pieredzam situāciju, kad Eiropa pieprasa lielāku atbalstu mazajam un vidējam biznesam, bet Latvija to izvairās sniegt.

Turpretim investīcijām piekrastes tūrismā Eiropas Komisija neredz pamatojumu. Kaut vai tāpēc, ka Kohēzijas fonds vairs neatbalstīs ne tūrismu, ne sporta būves (tāpēc cerība par ES naudu rekonstruēt Daugavas stadionu līdz simt gadu jubilejai deju svētkiem izplēn). Latvijas puse domā samazināt ieguldījumus publiskajā tūrisma infrastruktūrā par 39,4 miljoniem latu, vienlaikus pārliekot naudu otrā kabatā – palielinot finansējumu tūrisma uzņēmējdarbībai par 21,8 miljoniem eiro.

EK pieprasa fokusētu atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai, piezīmējot, ka trūkst skaidras enerģētikas stratēģijas. Tas viss, neraugoties uz šogad apstiprināto Enerģētikas stratēģiju un nolemto subsidētās elektroenerģijas nodokli.

EK skaidri pasaka, ka atbalsts simtlatniekiem nepienākas, turpretim konkrētām sociālām grupām palīdzēt pat vēlams. Tāpēc ar papildu 25 miljoniem domāts iekļaut darba tirgū “tos, kam pāri 50” un ar tikpat – sociālās atstumtības riskam pakļautos.

Mājas darbs “vājš”


Vides sadaļa esot izstrādāta vāji… Tik zems vērtējums ir tikai Edmunda Sprūdža vadītās ministrijas mājas darbam. Ja atzīmes liktu visām ministrijām, tad teicamniece nebūtu neviena, bet visvairāk pārmetumu par aktivitāšu neatbilstību mērķiem ir Ekonomikas un Izglītības ministrijām, par pārāk lielu apetīti – Satiksmes ministrijai.

EK ierēdņi pamanījuši, ka Latvija sava budžeta plikumus cer nosegt, pavelkot ES budžeta segu uz savu pusi. Tāpēc trīs lielie objekti – Daugavas stadions, Laikmetīgās mākslas muzejs un koncertzāle – ir zem jautājuma zīmes. Finanšu ministrija piedāvā no vēlmju saraksta svītrot stadionu, bet muzejam un koncertzālei ES līdzfinansējumu pieprasīt tikai tad, ja tie būs “integrēti pilsētvidē degradētajās teritorijās”.

Pēc vēstules izskatās, ka 25 lappusēs ir nomaļus stāvošā neoficiāli novērojumi. Tikai tad, kad pro-gramma būs līdz gada beigām apstiprināta valdībā un nosūtīta EK, varētu sekot oficiāli pieprasījumi labot. Tādi paši vien tie būtu kā tagadējie. Var jau un vajag pārliecināt EK, ka dzīvē plānotais būs daudz lietderīgāks nekā ne tik veiksmīgi uzliktais uz papīra. Tāpēc jau ierēdņus barojam ar nodokļu maksātāju naudu, lai viņi sagādātu vairāk Eiropas naudas.

POZĪCIJA


Jāuzsver, ka sarunas ar EK ir procesā, un ceram, ka gala rezultātā pārdaļu būs iespējami mazāk. Diskusijās iekšienē un ar EK ir jārod labākais iespējamais balanss gan starp investīciju apjomu prioritātēm, gan starp ES fondu un valsts budžeta līdzekļiem šo investīciju veikšanai.

Galvenie EK komentāri ir par to, ka Latvijas plānošanas dokumentu projektos transporta jomai plānotais ES fondu finansējums ir neproporcionāli liels (33% no visām ES investīcijām), tādējādi tas samazina pieejamo investīciju apjomu citām svarīgām prioritātēm. EK savos komentāros aicina to samazināt vismaz 2007. – 2013. gada perioda līmenī (27%) un novirzīt iegūto starpību izaicinājumu risināšanai zinātnē, inovācijās un vides jomā.

Latvija ieguldījumus transporta nozarē un it īpaši reģionālajos ceļos ir definējusi kā skaidru prioritāti un par to tiks turpinātas diskusijas ar EK, sniedzot pamatojošus argumentus un skaidrojot Latvijas redzējumu šajā jautājumā.

Par EK komentāriem redzam nepieciešamību turpināt diskusijas gan Rīgā, gan Briselē, lai atrastu efektīvāko veidu, kā ieguldīt ierobežotus publiskos resursus. Redzam pamatojumu atbalstīt EK priekšlikumu palielināt ieguldījumus zinātnē, pētniecībā un inovācijās.

Runājot par 2014. gada valsts budžetu – tajā jau ir iekļauts finansējums 46,25 miljonu latu apmērā ES investīciju uzsākšanai: TEN-T ceļiem, jauniešu nodarbinātībai, cilvēkresursu attīstībai zinātnē un individuāliem grantiem jaunajiem zinātniekiem, ēku energoefektivitātei, depozīta sistēmai dzērienu iepakojumam, veselības aprūpes tīklu vadlīniju un kvalitātes kontroles sistēmas izstrādei.

ES fondu finansējums nevar apmierināt visas valsts vajadzības bez ieguldījuma no valsts budžeta. Tādēļ nozaru ministrijām, partneriem un valdībai ir jāizvērtē saņemtie EK komentāri, jāsaprot, kuros jautājumos EK pozīcija ir nelokāma un kuros jautājumos varam panākt Latvijai izdevīgu gala rezultātu.

Finanšu ministrija

FM ierosinājums pārdalīt plānoto ES finansējumu


Aktivitāte     Milj. eiro

Ierosinājums atņemt -896,7
Interneta pakalpojumiem publiskajām institūcijām -43,0
Sadarbībai ar publisko pārvaldi -4,5
Uzņēmējdarbības infrastruktūrai piekrastē -39,4
Radošo industriju attīstībai -32,7
Pašvaldību ēku siltināšanai un atjaunojamajiem energoresursiem -85,4
Lielo ostu attīstībai -79,6
Lidostas “Rīga” infrastruktūrai -44,0
Rīgas kā metropoles infrastruktūrai -31,0
Reģionālajiem autoceļiem -15,5
TEN-T dzelzceļa tīkla infrastruktūrai -59,5
Darba tirgus prognozēšanai -1,7
Darba vietu kvalitātei -10,7
Algotiem pagaidu sabiedriskiem darbiem -21,3
Pakalpojumu pieejamībai veselības aprūpē -20,0
Veselības aprūpes infrastruktūrai -35,0
Industriālām zonām -252,3
Trīs lielajiem objektiem -120 904,1
Ierosinājums piešķirt papildus 785,7
Starptautiskajai sadarbībai pētniecībā un inovācijās 38,1
Biznesa inkubatoriem 30,0
Tehnoloģiju pārnesei un inovāciju vaučeriem 58,9
Tūrisma uzņēmējdarbībai 21,8
Radošo industriju izaugsmei 7,0
Ražošanas un pārstrādes MVU 23,3
Atjaunojamajiem energoresursiem 42,7
Ūdensapgādei un kanalizācijai 24,2
Lidostas “Rīga” savienojumam ar TEN-T dzelzceļa tīklu 44,0
50+ iedzīvotāju iekļaušanai darba tirgū 25,0
Sociāli atstumto iekļaušanai darba tirgū 25,0
Bērnu nabadzības novēršanai (izglītības pieejamībai) 30,0
Mūžizglītībai 30,0
21 reģionālajam attīstības centram 152,59
lielajām pilsētām 233,1

Avots: Finanšu ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Tas, ka daudz vairāk jāatbalsta inovatīvā uzņēmējdarbība, mazie un vidējie uzņēmumi un nevis jāaudzē e-pārvaldes birokrātija un nav jāpārspīlē naudas izlietojums tūrismam (kā prezidenta lauku mājas gadījumā) ir pilnīgi pareizi un apsveicami no EK puses! Jo naudu dod tikai ražošana, nevis tās imitācija. Savukārt ekonomikā no izejvielām ir jāražo pievienotā vērtība, nevis šīs izejvielas jāpārdod uz ārzemēm. Kāpēc joprojām tiek pārdots miljoniem kubikmetru papīrmalkas, no kā paši varētu ražot pievienoto vērtību, sākot ar celulozi un beidzot ar biodegvielu, nevis pa lēto tās tirgot skandināvu celulozes rūpnīcām? Un nav jāceļ te tāpēc nekādas gigarūpnīcas, kā to apgalvo daži “eksperti”. Skatos, kā te kaimiņos viens vācietis uzsāka biznesu kūdras purvā – sāka ar pavisam necilu, vecu tehniku un mazu apjomu, nelielu strādājošo skaitu, bet tagad jau apgroza miljoniem latu pakāpeniski paplašinot ražošanu.

    • Pamatā jau pareizi, bet ja runā par to vācieti, tad domāju, ka viņam “fāterlandē”bija un ir noieta tirgusb un tikai tāpēc, ka viņš ir vācietis. Valmieras stikla šķiedra arī rullē pateicoties īpašniekam vācietim. Latvu bāleliņiem tajos tirgos iekšā netikt un ja arī tiek, tad noteikumi ir tādi, ka nekāds lāga bizness nesanāk.

      • Latvietim pietrūkst spīta un uzņēmības lietas novest līdz galam. Pie pirmajām grūtībām- met plinti krūmos. Lai veicas visiem, kas dara un paveic līdz galam!!!

  2. sociāli atstumtais Atbildēt

    …kas arī bija sagaidāms …

  3. Atklāti sakot, ir laba prasība pēc rezultāta. Citādi to naudu tikai apgūst, apgūst. Un tā e-pārvalde vispār ir komiska. Kaut kad, kad vēl bija e-lietu ministrija, tur taču tika gāzti iekšā miljoni. Un kāds bij sausais atlikums?

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+