Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. augusts, 2014
Drukāt

Ceļojumā pa Latvijas svētvietām, baznīcām un to sakrālajām bagātībām (3)

Foto - Vivanta VolkovaFoto - Vivanta Volkova

Prāvests Andris Jonāns stāsta, ka Sarkaņu baznīca tagad ir ļoti iecienīts svētceļnieku mērķis, tā ir otrā nozīmīgākā svētvieta aiz Aglonas bazilikas. Pirms Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem daudzu apkārtējo novadu ticīgie pulcējas Sarkaņos, lai pēc tam dotos uz Aglonu.

Izdevniecība “Lauku Avīze” izdevusi grāmatu “Latvijas dievnami”, kas stāsta par mūsu svētvietām, baznīcām un to sakrālajām bagātībām.

Šajās dienās lielai daļai kristiešu uzmanība pievērsta Aglonas bazilikai un lūgšanām Jaunavai Marijai, pat ja daudziem nav iespēju būt svētceļnieku rindās. Pie Aglonas brīnumdarītājas Dievmātes svētgleznas saliktie pateicības apliecinājumi atgādina, ka ticīgie kā atbildi savām lūgšanām saņēmuši palīdzību bēdās, slimībās, nelaimēs un dzīves krustcelēs.

Vēl citas 
katoļu svētvietas 


Grāmata “Latvijas dievnami” stāsta, ka otra nozīmīgākā svētvieta aiz Aglonas bazilikas ir Sarkaņu baznīca ar ļaužu iemīļoto Sarkaņu Dievmātes ikonu. Sarkaņi atrodas starp Rēzekni un Ludzu un ir viena no senākajām svētvietām Latgalē. Uzkalnā, kur tagad redzams skaists mūra dievnams, bijis senču svētozols, kura zaros kādu rītu tad arī atrasta slavenā Jaunavas Marijas svētglezna. Pie baznīcas atrodas mūra zvanu tornis ar vairākiem zvaniem, aka ar brīnumgardu ūdeni, kā arī klēts un draudzes māja, kur tālāki ceļinieki tiek laipni izguldināti. Septembrī Sarkaņos ticīgie sestdienu naktīs lūgsies par nedzimušajiem bērniem. Starp citu, par viņu dvēselēm regulāri aizlūgšanas notiek arī Viļānu klosterī, ko tagad atjaunojuši mariāņu tēvi. Apskates vērts ir ne vien dievnams ar atjaunotajiem deviņiem altāriem, bet arī pagrabstāvā iebūvētās kapelas un iekoptais klostera dārzs, kur 8. septembrī, Jaunavas Marijas dzimšanas svētkos, ik gadu tiek veidoti izcili skaisti ziedu paklāji un augu kompozīcijas.

Vēl viena no trim katoļu Latvijas svētvietām atrodas Skaistkalnē, kurp katru gadu dodas arvien vairāk svētceļnieku un tūristu no visas Latvijas. Skaistkalnes baznīcu dēvē par Dievmātes – Ģimeņu Aizbildnes – svētnīcu, te ik gadu augusta pirmajā svētdienā notiek Kanepenes svētki, kuros īpaši lūdzas par laulātajiem pāriem un visām Latvijas ģimenēm.

Rokasgrāmata 
ceļotājiem
Latvijas_Dievnami_8

Izdevums “Latvijas dievnami” var noderēt kā rokasgrāmata, ja vēlas apceļot mūsu sakrālās pērles – 
katras baznīcas apraksta beigās minēti dievkalpojumu laiki un norādīti kontakttālruņi, lai būtu iespēja arī ielūkoties tajās. Grāmatas fotoattēlos var redzēt dievnamu iekārtojumu un krāšņākos interjera elementus, no kuriem daudzi ir neatkārtojami amatnieku šedevri un izcilas sakrālās kultūras vērtības. Izdevums stāsta par dažādu konfesiju interesantāko dievnamu vēsturi, glabātajām vērtībām, leģendāriem draudžu ganiem un personībām, kā arī nozīmīgiem notikumiem Latvijas dzīvē. Piemēram, Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture saistās ar to, ka draudzes mācītājs Oskars Sakārnis 1943. gada pavasarī izsludināja literāru un muzikālu konkursu par tēmu “Latvju lūgsna Dievam” – tā tika radīta Lūcijas Garūtas kantāte ar Andreja Eglīša vārdiem “Dievs, Tava zeme deg!”. Kad šī izmisuma un cerību pilnā tautas lūgšana par Latvijas un tās ļaužu likteņiem skanēja Kuldīgas dievnamā, ērģeļu pavadījumu spēlēja pati komponiste, kura dzimto zemi atstāja kādā naktī pēc dievkalpojuma Mazirbes baznīcā. Šo Kurzemes piekrastes baznīcu, starp citu, cēluši vietējie lībiešu meistari, un tajā goda vietā atrodas iesvētīts lībiešu karogs.

Savukārt Latgales liktenī un tās apvienošanai ar Vidzemi un Kurzemi izšķiroša nozīme bija Rēzeknei, kur darbojies priesteris Francis Trasuns, kurš vēlāk tika ievēlēts Saeimā – 
1925. gadā viņš bija atzīts par populārāko politiķi valstī. Rēzeknes Jēzus Sirds dievnamam 1995. gadā toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II piešķīris katedrāles statusu – tā tagad ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes centrs ar bīskapa sēdekli, te vismaz reizi gadā notiek jauno priesteru ordinācija.

Katoliskajā Latgalē atrodas ne vien ļoti skaistas un senas katoļu baznīcas, bet arī krāšņi pareizticīgo dievnami. Kārsava slavena ar kolorītu pareizticīgo baznīcu, kas pārsteidz ar iespaidīgu kokamatnieku, kalēju un ikonogrāfu ieguldījumu. Zilupes atjaunotā baznīca piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību un svētceļnieku pieplūdumu, īpaši ik gadu septembrī, kad visi kājām dodas uz netālo Opuļu svētavotu, kura ūdeni par dziedniecisku atzinuši arī daudzi mediķi. Svēt­avoti ir arī pie Stāmerienas pareizticīgo dievnama un Daugavas krastā netālu no Madaliņas baznīcas. Savukārt turpat netālu, Jersikā, atrodas viens no interesantākajiem dievnamiem Latvijas vēsturē – ceļojošā dzelzs baznīca. Tā 19. gs. tapusi Odesā no saliekamajām dzelzs konstrukcijām, tad izjaukta un pārvesta uz Daugavpili un pēc tam 1904. gadā ar vilcienu pārvesta uz 50 km attālo Jersiku, kur dzelzs plāksnes sakniedētas, sienas iekšpusē apliktas ar ķieģeļiem, apmestas un nokrāsotas. Tagad dievnams skaisti restaurēts, baznīcas teritoriju apjož koka žogs, uzcelts arī zvanu tornis, kura apakšdaļā iekārtota lūgšanu telpa visiem ceļiniekiem (tālbraucēji šoferi iecienījuši te piestāt, ienākt palūgties un aizdegt svecītes).

Avīzē “Pravda” ietīts 
Latvijas karogs 


Grāmata “Latvijas dievnami” sniedz ieskatu arī daudzu luterāņu baznīcu likteņstāstos. Cēsu Svētā Jāņa senā viduslaiku baznīca pieredzējusi dažādas varas un tradīcijas, te apglabāti vairāki Livonijas mestri, tostarp Vol­ters Pletenbergs. Dievnama altārdaļā uzmanību piesaista kāds īpašs logs – 1938. gadā ievietoto vitrāžu ar Latvijas valsts ģerboni dāvinājusi Cēsu krāj­aizdevu kase. Interesanti, ka vitrāža, lai gan padomju laikos izteikti brīdinājumiem to izņemt, tomēr saglabājusies neskarta. Savukārt baznīcas remonta laikā atrasta eņģeļa skulptūra un tai blakus – astoņus metrus liels Latvijas karogs, saritināts un ietīts avīzē “Pravda”.

Līdzās Lestenes baznīcai, kā zinām, atrodas piemiņas memoriāls, kas veltīts Otrā pasaules kara laikā kritušajiem latviešu leģionāriem. Taču pats dievnams agrāk lepojās ar greznām un pārsteidzoši izsmalcinātām baznīcas iekārtām. Te skanēja unikālas Frīdriha Veisenborna būvētās ērģeles (tās spēlējot, esot kustējies instrumenta greznais prospekts, radot īpatnēju iespaidu), savukārt altāri un kanceli ar bagātīgajiem kokgriezumiem bija darinājis izcilākais Kurzemes baroka tēlniecības meistars koktēlnieks Nikolass Sēfrenss jaunākais. Diemžēl skaisto dievnamu sapostīja Otrais pasaules karš, ugunsgrēks un vandaļi, ēku pārbūvēja, iekārtojot kalti, kuras smagās konstrukcijas izdevās aizvākt tikai 2002. gadā, kad draudze atguva savu dievnamu. Tagad tas tiek atjaunots ar daudzu ziedojumu palīdzību, arī Latvijas Banka laida apgrozībā Lestenes dievnamam veltītu zelta monētu “Ak, svētā Lestene!”. No drupām atjaunotas vairākas baznīcas, daudzas atdzimušas pat modernās arhitektūras formās, turklāt uzcelti arī jauni dievnami, kas pārsteidz ar mūsdienu mākslinieku devumu. To, tāpat kā mūsu senču atstāto sakrālo mantojumu, vērts aplūkot, apceļojot Latvijas dievnamus.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Jersikas baznīca. Tālbraucēji šoferi tur mēdzot piestāt, ienākt palūgties…. Vai autore maz tur ir bijusi????? Dievnams, kas atrodas pašā ceļa malā, ikdienā ir slēgts. Šķiet, ka tas ir kārtējais izdevums, kura autore faktus savākusi no citām publikācijām, t.sk. nepārbaudītiem avotiem.

  2. Par Sarkaņiem, kas ieņem 2.vietu aiz Aglonas, gluži vis nav taisnība. Jo Pasienes baznīca, kas faktiski ir celta vienā laikā ar Aglonu, ir tā vērta, lai ierindotos 2 vietā. Taču abi abi dievnami ir vienlidz cēli un stalti, jo tiem lidzīgu nav visā Latvijā.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Latvijā ļoti daudz otro vietu! Tikko, pirms dažām dienām, bija raksts vai sižets, ka otra svarīgākā katoļu baznīca Latvijā ir SKAISTKALNĒ!!!!! Jūs, katoļi, apdomājiet, izvērtējiet un tad nolemiet, kura tad īsti ir otrā, trešā, ceturtā, u.t.t., izveidojiet reitingu!

Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+