Ligita Caune. “Venēcija”
Ligita Caune. “Venēcija”
Foto – Gunārs Kušķis

Ceļojumos radītā māksla 2

Līdz 20. janvārim Vaivaros Ozoliņu izstāžu zālē apskatāma izstāde “Ceļojumu kokteilis”. Izstādē skatāmi darbi, kurus radījuši divi mākslinieki: Ligita Caune – gleznotāja, arī dizainere, un Jānis Bērziņš – fotoamatieris, arī arhitekts.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

Izstādes nosaukums zīmīgs – vārds “ceļojumu” būtu skaidrs, bet “kokteilis”. Pēc svešvārdu vārdnīcā rakstītā šis vārds nozīmē sajaukums (angļu “cocktail”). Vārds kokteilis pilnīgi attaisno izstādē redzamo, kā gan šeit nav: akvareļi, skices, uzmetumi, fotogrāfijas, un tas viss radīts, ceļojot pa Vidusjūras zemēm. Tie ir mirkļi, ko mākslinieki fiksējuši savos albumos un fotofilmās. Ko gan īsa mirkļa iespaidā nevar redzēt Venēcijā – ne tikai kanālus, laiviniekus, bet arī neatkārtojamo arhitektūru un iedzīvotājus, kuri dzīvo šajā ūdeņu apņemtajā pilsētā. Citāda daba un ļaudis ir Santorines salā. Viņus nevar salīdzināt ar Venēcijas iedzīvotājiem. Bet Marakešas tirgus mūsu izpratnē juceklis, vietējiem – vislabākās kārtības iemiesojums. Tāpat tas ir ar Marokas tirgu, cilvēkiem pludmalē. Nevar un nevajag uzskaitīt visas vietas, kuras skiču un uzmetumu veidā izkārtotas 22 planšetēs un sniedz skatītājiem iespaidus ar mākslinieces L. Caunes acīm. Tas ir brīnišķīgs ceļojums pa saulainajām, kontrastiem un krāsainības bagātajām Vidusjūras zemēm.

Izstādē redzamas ne tikai skices, bet pēc atgriešanās Latvijā, izmantojot redzēto un uz papīra fiksēto, ir radušās vairākas eļļas tehnikā gleznotas gleznas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrs izstādes dalībnieks – Jānis Bērziņš. Viņa uzdevums daudz vieglāks, jo mūsu laiku tehnika ir liels palīgs fotoamatierim. Ja jau viņš ceļoja kopā ar gleznotāju, tad abi atradās līdzīgās vietās un arī centās akcentēt savos darbos. Dienvidzemju košumu lieliski papildina minētās fotogrāfijas. Skatoties sadzīves ainiņās un pilsētu vēsturiskajos ansambļos, rodas sajūta, it kā mēs paši izstaigātu un apskatītu tās vietas, reāli tās neredzot. Varētu iedomāties, ka arhitektu J. Bērziņu varētu saistīt tikai arhitektūra un daba nav viņa redzes lokā. Pēc izstādē redzamā tas tā nebūt nav – tur ir tas viss, ko ar savām acīm uztvēris un ar prātu izvērtējis fotogrāfs un iemūžinājis bildēs.

Atbraucot Latvijā, mākslinieki visu to izvērtēja un, Tā teikt, salika pa plauktiņiem, un radās šī izstāde. Fotogrāfijas ir nelielas (20 x 30 cm), un tāpēc varēja izvietot aptuveni 100 fotoattēlu.

Lai gan ir skaisti citās zemēs, daba un cilvēki, bet Latvijas debesis tomēr ir visskaistākās, tumšo mežu ieskautie pakalni un ezeriņi. Taisnība ir Ulda Stabulnieka dziesmā teiktajam: “…mums viņa ir visskaistākā, tik un tā…”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.