Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. janvāris, 2012
Drukāt

Ceļojums mīlestības vārdā

vaks_92

Rets notikums – grāmatnīcās nonākusi grāmata par Latviju cittautieša acīm. Žans Pols Kofmans jaunības mīlestības iespaidā ilgāku laiku pavadījis Kurzemē, lai to iepazītu un izprastu.


 

Dienot armijā Kanādā, jaunais žurnālists Žans Pols Kofmans sastop intriģējošu meiteni. Viņas ziemeļnieciskais skaistums un atturība jauneklim liek domāt par Skandināviju, tomēr izrādās, ka Māras vecāki nāk no Latvijas, precīzāk – no Kurzemes. “Kurzeme… Fonētiski šis vārds izstaroja īpašu kolorītu, precīzāk sakot, starojumu, ko es saistīju ar izšūšanu, vītnēs savītām lentēm un volāniem,” poētiski raksta francūzis. Attiecības pārtrūkst, kad Žanam Polam jāatgriežas Francijā, un, kaut gan atmiņas par Māru izbalē, vienalga kādā kontekstā pamanot Kurzemes vārdu, žurnālistam arvien uzvējo nostalģija. “1991. gadā Baltijas valstu, to skaitā Latvijas, atgūtā neatkarība izraisīja manī tādu kā atbalsi, bet ne vairāk. “Māra droši vien ir apmierināta,” laikam noteicu pie sevis.”

Kad ceļojumu žurnāls, kurā autors strādā 90. gados, izlemj veidot reportāžu par Baltijas valstīm un redaktors ļauj viņam pašam izvēlēties raksta tēmu, Žans Pols Kofmans dodas uz Latviju. Kopā ar sievu, bet bez liela entuziasma – kā uz zemi, kuru viņš pazīst, kaut nekad nav redzējis un nav pārliecināts, vai viņam tā patiks, kad ieraudzīs. “Kurzeme… francūža acīm” ir tieši tas: ieinteresēta vērotāja acīm skatīta zeme un tās iemītnieki, jo vienlīdz saistoša rakstniekam šķiet gan Kurzemes baltvāciskā – tātad eiropeiskā – vēsture, gan pie dienvidnieciskām krāsām pieradušai acij vienmuļā piejūras piekraste, gan arī cilvēki, īpaši sievietes, kurās viņš neviļus saskata Māras vaibstus.

 

Skatoties Kofmana acīm, latvietis uzzina daudz jauna par vietu, kur dzīvo. Ne tikai tādēļ, ka autors ieraksta Latviju Eiropas vēstures kontekstā ar mazzināmiem faktiem un datiem. Ne tikai pāris smaidu izraisošu un ne pārāk precīzu apgalvojumu dēļ (sacīsim, ka “Tumsa” ir Latvijas labākā popgrupa vai Fēlikss Ķiģelis – nozīmīgākais latviešu rokdziedātājs).

 

Kaut gan jūtams, ka autora zemapziņā Latvija un Kurzeme ir un paliek nomales eksotika, tomēr tā ir Kofmanu ieinteresējusi. Liepājas Karosta, Kurzemes katls, Kazdangas un Laidu pils; Kārlis Ulmanis, Džuzepe di Lampedūza, Margerita de Jursenāra; Cusimas kauja, Luija XVIII trimda un hercoga Jēkaba ekspansijas mēģinājumi līdz ar caurviju motīvu – centieniem sameklēt teju mītisku kategoriju ieguvušu personāžu, ko autors nodēvējis par Augšāmcēlēju un kas uzņēmies Otrajā pasaules karā Kurzemē kritušo francūžu kapu uzmeklēšanu – tas viss savijies patiesi intriģējošā kokteilī, vienlaikus stāstā par ceļojumu laikā un telpā – vai, iespējams, vairākos paralēlos telplaikos.

Šādu grāmatu, kurās labvēlīgi noskaņoti svešzemnieki būtu ieinteresēti ieskatījušies Latvijā, pēdējos 20 gados nemaz nav tik daudz. Patiesībā – uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Tādēļ katrs mēģinājums būtu iepazīstams un novērtējams.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+