Foto – Dainis Bušmanis

Ceļotājs laikā un telpā
 0

Gandrīz vai visos “Latvijas Avīzes” konkursos piedalās mūsu uzticīgā lasītāja Melita Dreslere un vienmēr atbild pareizi. Visu cieņu viņai – kundzei ir jau 83 gadi, apbrīnas vērta ir Melitas zinātkāre un prasme rast pareizo atbildi. Turklāt vajadzīgo uzziņu viņa gūst drukātajos izdevumos, nevis internetā.


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”
Lasīt citas ziņas

“Mamma “Latvijas Avīzi” un žurnālu “Mājas Viesis” abonē jau no to pirmsākuma. Pasūtinot mani nelūdz palīdzēt – tas esot pārāk personisks process… ” sacīdams pasmaida viņas dēls Askolds Dreslers, kurš arī lasa abus minētos izdevumus un piedalās konkursos. Nupat viņš guvis uzvaru žurnāla “Mājas Viesis” konkursā par grāmatu iespiedēju Nikolausu Mollīnu.

“Man patīk “Latvijas Avīzes” daudzpusība, lietišķība un precizitāte. Savukārt “Mājas Viesis” priecē ar vērtīgu uzziņu materiālu, lielisku kultūrvēstures atskatu, īpaši sleja “Senāk un tagad”. Tā kā pats kolekcionēju senos Rīgas un tās apkaimes skatus, salīdzinu, kas ir manā īpašumā, ko varētu piedāvāt žurnālam.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Domājams, ka cieņu grāmatām, preses izdevumiem un konkursiem viņš mantojis tieši no mammas – mājās esot bagātīga bibliotēka.

Tāds pazīstams uzvārds, vai tik nav rada latviešu tautā tik cienītajam grafiķim un satīriskā vārda meistaram Jānim Dresleram (1896 – 1971)? Viņu Tautas dzejnieks Imants Ziedonis raksturojis precīzi: “Dreslers tiešām ir varens savā naivajā trāpīgumā (kā lubiņa), savā sižeta lakonismā (kā komikss) un – bez pārspīlējuma var teikt – savā šekspīriskajā klišejprasmē, prasmē veidot traģikomiskus cilvēcīgo attiecību modeļus…”

“Jānis ir mans vectētiņš. Viņa radošā mantojuma lielākā daļa nonākusi Nacionālā mākslas muzeja glabāšanā. Esmu nolēmis vairāk papētīt viņa dzīves ceļu Vecmīlgrāvī. Maijā biju uz rekonstruētās pils “Ziemeļblāzma” atklāšanu, dažas vectēva fotogrāfijas nodevu Vecmīlgrāvja attīstības biedrībai,” saka Askolds.

Vai no vectētiņa nav gūta asā humora izjūta?

“Neatceros,” noteic Askolds, un uzreiz skaidrs, ka viņš prot pajokot. Zīmēšanas dotumu gan neesot, strādājot sadzīves tehnikas veikalā par noliktavas pārzini.

Brīvajā laikā ar dzīvesbiedri Ingu, kas strādā par farmaceiti, patīk paceļot.

“Arī vietējā daba, dzimtās vietas apkārtne ir tik skaista, mainīga, ka to var baudīt ne reizi vien. Protams, ir vērts “Mājas Viesī” izlasīt par tālām zemēm, lai rastos priekšstats par citām tautām, to tradīcijām, taču nevajadzētu atstāt novārtā savas zemes apceļošanu. Nesen ar sievu pabijām braucienā ar laivām no Siguldas līdz Murjāņiem. Grūti vārdos izteikt tās izjūtas, ko pieredzējām.”

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.