Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. augusts, 2016
Drukāt

Ceļš līdz olimpiskajām spēlēm nav viegls, to sasniegšana jau ir panākums

ITAR-TASSITAR-TASS

Latvijas soļotājs Arnis Rumbenieks Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs juties pārliecinošāk nekā pirms četriem gadiem Londonā un tas arī ļāvis aizvadīt baudāmāku soļojumu, pēc sacensībām pastāstīja atlēts.
Piecdesmit kilometru distanci latvietis piektdien veica četrās stundās, astoņās minūtēs un 28 sekundēs, kas karstos laika apstākļos ļāva izcīnīt 37.vietu. No uzvaru guvušā slovāka Mateja Tota Rumbenieks atpalika par nepilnām 28 minūtēm.

“Ceļš līdz olimpiskajām spēlēm nav viegls, un jau to sasniegšana ir panākums,” pēc sava karjerā otrā olimpiskā starta pauda soļotājs. “Šoreiz bija stipri karstāks un vējaināks nekā pirms četriem gadiem, bet bija arī lielāka pārliecība par sevi un tāpēc baudāmāks soļojums. Varbūt nedaudz par ātru sāku, bet kopumā rezultāts man patika.”
Rumbenieks uzsvēra, ka ar karstumu rēķinājies, tomēr viņam sajūta visu distanci bija līdzīga un nebija “plīsuma momentu”. “Man ļoti patika trase, labākā, kas bijusi – nav viena gara taisne, kur liekas nebeidzamais ceļš, bet gan līkumota.”

Sportists stāstīja, ka spēcīgais vējš ļāvis saglabāt svaigumu. “Šodien jutu, ka izspiedu no sevis maksimumu. Visu cieņu katram, kurš nokļuvis olimpiskajās spēlēs, cilvēki no malas nemaz nenojauš, kam iet cauri olimpieši. Soļošana ir gandrīz kā dzelzs vīru sacensības.”
Rumbenieks pauda pārliecību, ka turpinās soļot vēl vismaz četrus gadus, tāpēc par turpmākajiem plāniem aicināja pajautāt pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm. “Ja Dievs dos veselību, viss ir iespējams. Tāpat patīkams būs nākamgad Londonā gaidāmais pasaules čempionāts, kas ļaus atcerēties olimpiskās spēles.”

Sportista treneris iepriekš bija viņa tēvs Aivars Rumbenieks, bet kā atzina audzēknis, tagad trenerim vairs nav tik daudz enerģijas, tāpēc viņš gatavojas vienatnē. “Treneris man ir iemācījis trenēties, un tagad pašam sevi jāsavāc. Pēc Murjāņu Sporta ģimnāzijas beigšanas man bija nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi sportošanai, bet tagad man jāpanāk, lai tā būtu atkal. Cīnos par to.”

Rumbenieks atzina, ka pagaidām neplāno pāriet uz maratona skriešanu, kur, piemēram, tagad startē bijusī soļotāja Anita Kažemāka, kā arī agrāk mēģinājis piedalīties Aigars Fadejevs.
“Esmu par to daudz runājis ar Latvijas rekordistu Valēriju Žolneroviču, un maratona skriešana nav nekas vieglāks. Mums ir spēcīgas soļošanas tradīcijas, un nedomāju, ka mans potenciāls ir izsmelts,” pauda Rumbenieks.

Šobrīd Latvijas komanda Riodežaneiro aizvada vienas no neveiksmīgākajām olimpiskajām spēlēm, jo trīs dienas pirms Olimpiādes noslēguma nav izcīnīta neviena godalga. Delegācija šogad pirmo reizi kopš valstiskās neatkarības atgūšanas var palikt bez medaļām vasaras olimpiskajās spēlēs.
“Mēs visas šīs neiegūtās medaļas dabūsim atpakaļ nākotnē,” filozofiski noskaņots bija latviešu labākais soļotājs. “Mums ir ļoti laba komanda. Ja latvieši tiek pirmajā desmitniekā, tas jau ir izcili, savukārt divdesmitnieks ir labi. Mums grūti sacensties ar lielvalstīm.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+