Valdis Kalnozols
Valdis Kalnozols
Foto: LETA

Kalnozola biedrība vāks veiksmes stāstus, lai celtu pašapziņu un atgrieztu mājās 13

Biedrība “Austras zeme”, Nacionālo uzņēmēju padome kopā ar domubiedriem 1. jūlijā sāk akciju nācijas pašapziņas celšanai un latviešu reemigrācijas veicināšanai.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Biedrības valdes loceklis Valdis Kalnozols vakar skaidroja – viņa mērķis esot cilvēka pašapziņas celšana Latvijas sabiedrībai, sevis vērtēšana, kas ļaušot sa­sniegt dzīvē izvirzītos mērķus. “Centīsimies vākt veiksmes stāstus par cilvēkiem, kas atgriežas dzimtenē, un tos popularizēt,” tā V. Kaln­ozols. Tālāks uzdevums, ja nemainīšoties ekonomiskā situācija un valdības darbošanās, būšot aicinājums vairāk rosināt uzņēmējdarbību.

Kā rāda Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā veiktā aptauja “Latvijas emigrantu kopienas; nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”, vairāk nekā 70% no 14 068 aptaujātajiem norādījuši – viņi Latvijā nevēlas atgriezties tāpēc, ka nevar atrast sev pieņemamu darbu vai arī Latvijā nav pietiekams sociālais atbalsts (pabalsti, pensijas). Vien nedaudzus pēc 2000. gada no valsts aizbraukušos cilvēkus atgriezties Latvijā rosinātu 500 eiro alga (pēc nodokļiem), 700 eiro atalgojums būtu pieņemams 20% aptaujāto, 1000 eiro varētu ieinteresēt aptuveni 54% aizbraukušo, bet 1500 eiro liels atalgojums piesaistītu 75% aizbraukušo, kuru atgriešanos kavē nespēja atrast pieņemamu darbu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētniece Inta Mieriņa uzsver – aizbraukušie ļoti kritiski vērtē Latvijas ekonomisko situāciju un valdības sniegumu, 75% vērtē to kā sliktu vai ļoti sliktu. Savukārt saikne ar Latviju visbiežāk nav zudusi 63% aptaujāto, tostarp 71% latviešu un 49% krievu. Ļoti liela problēma ir aizbraukušo bērnu asimilācija trimdas sabiedrībā.

Kā norāda paši aizbraukušie, vissvarīgākie nosacījumi reemigrācijai ir atbalsts nodarbinātības jomā, minimālās algas celšana līdz līmenim, kas ļauj apmierināt cilvēka pamatvajadzības, mājokļa nodrošinājums vismaz pirmajam pusgadam, bērnu pabalsti un atbalsts skolēniem, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā.