Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. augusts, 2016
Drukāt

Kāda nākotne gaida Gaiziņkalnu? “LA” apceļo Latvijas augstākā kalna apkārtni (5)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Autori: Ilze Pētersone, Uldis Graudiņš

“Latvijas Avīzes” žurnālisti šovasar devās ekspedīcijā uz Gaiziņkalna apkārtni nolūkā izpētīt Madonas novada saimniecisko dzīvi un iepazīties ar Latvijā augstākā kalna tūrisma iespējām. Piedāvājam lasītājiem plašāku ieskatu!

Kalni, kā zināms, pievelk kāpējus. Brīdī, kad elsdams pūzdams trausies augšup, nav pat svarīgi – tūkstošnieks vai simtnieks, ka tikai līdz virsotnei. Tieši tā pa “Dāmu paradīzes” nogāzes garo zāli kātoja uz Latvijas vecākā un augstākā kalna spici – 311,6 metriem virs jūras līmeņa. Kā smejies, no augšas viss labāk redzams.

Kaimiņš Viešūrs – atvērts vien bagātniekiem

“Kur palicis soliņš?” kad esam tikuši līdz virsotnei, brīnās mūsu pavadonis no Madonas domes – uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans. Lai gan Gaiziņš pieder privātpersonām – virsotne ir Liānas Ineses Apeles ģimenes kopīpašums, Golgāta nogāzes pieder Miervaldim Baltgailim –, kalna sakopšanā un lab­iekārtošanā piedalās arī novada pašvaldība. Nojauktā skatu torņa grausta vietā nesen uzbūvējuši nelielu koka būvi tornīša izskatā – ceļotājiem vismaz ir kur nobildēties, piebilst Romāns. Uzlikuši soliņu, kas, vasaras sezonai beidzoties, novākts un vietā vēl nav atvests – labi, ka nav pieaugušas kājas, atviegloti nopūšas pašvaldības pārstāvis. Kad pa dabas taku tiekam līdz Mazajam Golgātam, aicina piesēst lapenē, kas arī uzslieta par domes naudu. Ik mēnesi no īpašnieka iznomātās Gaiziņa apkārtnes kopšanai tērējot ap 650 eiro. Pašvaldība būtu gatava arī uz krietni lielāku ieguldījumu – skaistu skatu torni ar liftu, taču nākas iepauzēt saimnieku dēļ, kuriem joprojām nav īstas skaidrības par attīstības plāniem.

No lapenes redzams Viešūra ezers un daļa no kaimiņu īpašuma, kas pirms četriem gadiem nonāca Krievijas izcelsmes oligarha un “Latvijas balzama” lielākā akcionāra Jurija Šeflera rokās. Kādreizējais Gunāra Ķirsona sapņu projekts – Lido kalns un viesnīca – no patīkamas un apmeklētājiem pieejamas atpūtas vietas kļuvusi gluži vai par aizliegtu teritoriju ar nosaukumu SIA “Čiekuri – shishki”. Trīs gadus slēgta, tā vārtus slēpotājiem pavēra tikai pagājušajā sezonā un arī uz pāris dienām. Vietējie ļaudis runā – kā ar helikopteriem atlido īpašnieks un viņa svīta, kalns citiem apmeklētājiem ir ciet. “Šiškas” gan nodarbinot 60 cilvēkus un ar nodokļu atskaitījumiem ieņem 10. vietu novada lielāko maksātāju sarakstā.

Gleznā Vidzemes augstiene iekārdinājusi vēl vienu Krievijas miljardieri – Pjotru Avenu, kurš savu impēriju Klauģulejās iecerējis izmantot tikai privātām vajadzībām.

Sanāk gan maizei, gan desai

Varētu padomāt, ka par konkurenta Viešūra dīkstāvi Gaiziņkalna apsaimniekotāji Ingars Garbovskis no Dāmu paradīzes un Juris Stradiņš no Golgātas puses tikai priecāsies, bet – nekā. “Labāk, ja ir lielāks trašu piedāvājums, lai cilvēkiem ir ko izvēlēties,” saka Juris, kas ziemeļu un rietumu nogāzē slēpo 40 un saimnieko 30 gadus. Pieredze rādot, ka katram kalnam veidojas sava klientūra – Lido, kas tagad Viešūrs, vairāk iecienījuši slēpotāji, kam patīk trases bez kokiem, citi atkal lūko tieši pēc mežainām vietām. Uz masveida pieplūdumu varot cerēt, ja darbojas vismaz astoņas trases, viņš piedāvā trīs slēpošanai, kaimiņš Ingars – divas un vēl vienu kameru šļūkātājiem. Starp citu, pirmais pacēlājs uzstādīts 1965. gadā Golgātā, līdz tam slēpotāji kalnā tikuši saviem spēkiem, tāpat kā līdz kalnam mērojuši ceļu ar kājām vai slēpēm 20 kilometrus.

Juris par biznesa iespējām nezūdās – ja visu dari pareizi, sanāk gan maizei, gan desai. Darba pietiekot arī vasarā – pāris nometņu, tostarp perkusionista Nila Īles meistarklase un noslēgumā Labas dabas koncerts, divu vai trīs uzņēmumu pasākumi ar 80 līdz 120 dalībniekiem, un jāsāk gatavoties nākamajai ziemas sezonai. Ka tikai dieviņš sniegu pagādātu, ar mākslīgi sapūsto vien nepavilkt, turklāt tas ir dārgs pasākums. Pēdējos gadus neesot lutināti – kad šai pusē uzsnidzis, Rīgā jau nokusis un pilsētnieks vairs nebrauc slēpot. Toties, kad ceļotāji atbrauc vasarā – pirmā reakcija par kalnu – un tas viss? “Tad es viņiem saku – vai tad domājāt ieraudzīt spici ar baltu cepuri?”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kapec LA neapcelo Kraslavas rajona prokuraturu, tiesu un policiju, kura nodarbojas ar atklatu patvalu un banditismu pret manu 23 gadu laika izvaroto gimeni. Pat LR AUGSTAKA TIESA izbrakeja Kraslavas tiesas 2008.gada 3. septembra tiesas spriedumu, kur tiesnesis Girts Aizsils prettiesiski un pretlikumigi apzaga manu gimeni par 2040 Ls. Nepietika vel ar to siem nekaunam, notiesaja manu delu Jani absoluti ne parko- tikai tadel, ka vins ir mans dels, jo es nekad nepadevos vieteja policista Arvida Vedlas spiedienam. Sis bezgodis un nekauna izkroploja visu manu gimenes dzivi. Neskatoties uz LR Augstakas tiesas noradijumiem, Kraslavas rajona tiesas tiesnese, Inara Galeja-civiltiesnese, uzsplava virsu pat LR Augstakajai tiesai. Tadu banditismu var atrast tikai Kraslava, kur neviens ne par ko neatbild. Ludzu LA apcelojiet ari so banditisko rajonu, Jus manu adresi zinat, varat ieskriet ari pie manis…Paldies!!!

  2. Apciemo Latvijas augstāko virsotni !!!

  3. Lai aizbrauc apskatās Munameģi, varbūt nokaunēsies.

  4. Juri! Pajautā Rolim, kad Ziemeļu trasē likām bugeli. Bet no tā Latvijai nevajadzīgā nosaukuma vajag izvairīties.

  5. Pirms nedēļas arī pabiju Gaiziņā- gribētos jau nu tiešām beidzot redzēt kādu saimniecisku roku un kaut nelielu interesi par apmeklētājiem, par viesiem. Kādu informācijas kripatiņu tur uz vietas arī vajadzētu. Žēl, ka 26 gadu laikā Apeļiem tā arī nav aususi apgaisme par to, kādam būt šim kalnam un ko tur var darīt. Bez maz vai kā ar suni un siena kaudzi.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+