Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. jūlijs, 2012
Drukāt

Ceļš uz Londonu sācies arī Liepājā

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Vairāk nekā trīs tūkstoši sportistu Liepājas, Ventspils, Jūrmalas, Usmas, Grobiņas, Aizputes, Rīgas un Limbažu sporta bāzēs trīs dienas sacentās par Latvijas trešās olimpiādes medaļām. Delegācijas no 85 pilsētām un novadiem bija raibas kā dzeņa vēders, un dažādi bija arī sportistu nolūki – no kopā sanākšanas prieka līdz Latvijas rekordu labošanai un Londonas olimpisko normu izpildei.


Ne tikai vējš, 
bet arī negaiss

Latvijas trešā olimpiāde tika atklāta ar Liepājas himnu “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, ko nodziedāja Ivo Fomins. Turpat “Daugavas” stadionā tobrīd dzima ne tikai vējš, bet arī negaisi, kas Latvijā plosījās gan piektdien, gan sestdien. Pērkons dārdēja tik stipri, ka atklāšanas ceremoniju uz pusstundu pārtrauca elektrības zudums, un arī sestdienas rītā negaiss šur tur aizkavēja pa startam. Lejaskurzemes sporta centrā Aizputē, kur sacentās handbolisti, uz brīdi iestājās krēsla, taču drīz vien atkal spīdēja saulīte un sacensības notika pēc pilnas programmas.

Atklāšanas ceremonijā no Ventspils atceļojušo olimpisko uguni Liepājā iededza viena no vēju pilsētas izcilākajām sportistēm Ingrīda Verbele-Barkāne, kura 1968. gadā Mehiko olimpiskajās spēlēs startēja vieglatlētikā. Sportistus un skatītājus sveica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidents Valdis Dombrov­skis, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldonis Vrubļev­skis un Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

 

Šķēpmetēji simtprocentīgi

Sintai Ozoliņai-Kovalai ceļš uz olimpiskajām spēlēm Londonā bija tikpat akmeņains kā pirms četriem gadiem uz Pekinu. Arī toreiz Sinta personisko rekordu uzlaboja teju katrās sacensībās, tomēr kārotā olimpiskās kvalifikācijas A norma kā nedevās rokā, tā nedevās. Pekinā viņa tomēr nonāca ar B normu un jau pirmajā metienā pirmo reizi mūžā pārsniedza 60 m līniju, “personisko” pagarinot uzreiz par 1,84 metriem un kļūstot par Latvijas rekordisti ar 60,13 m.

Šovasar Sintai A norma (61 m) bija nepieciešama, citādi Londonu neredzēt kā savas ausis. Rezultāts atkal auga pamazām, tomēr līdz Latvijas olimpiādes sacensībām pietrūka 30 centimetru. Liepājas stadionā notika kaut kas līdzīgs tam, kas 2008. gada Pekinā. Pirmais metiens, personiskajam rekordam klāt 1,83 metri (62,53 m), zelta medaļa kaklā un biļete uz Londonu kabatā. Diemžēl to nedabūja sudraba laureāte Līna Mūze, jo viņas mestais šķēps Liepājā aizlidoja tikai 58,33 m, bronzas medaļu ieguva Madara Palameika (55,60 m). Tomēr Līna un viņas treneris Andrejs Vaivads nepadevās un vakar aizbrauca uz Kauņu, lai olimpiskās kvalifikācijas pēdējo dienu pamēģinātu izmantot Lietuvas čempionātā. Izmantoja arī – 61,04 metri! Tātad olimpiskajās spēlēs Latvija šķēpa mešanā pirmo reizi būs pārstāvēta maksimāli pieļaujamā skaitā – Vadims Vasiļevskis, Ainārs Kovals un Zigismunds Sirmais, Sinta Ozoliņa-Kovala, Madara Palameika un Līna Mūze. Pirmie četri ir treneres Valentīnas Eidukas audzēkņi.

Šķēpa mešanas vīri Liepājā atturējās no uguņošanas. Aināram Kovalam uzvarai pietika ar 79,49 metriem, sudrabs un bronza Ērikam Ragam (76,49 m) un Rolandam Štrobinderam (75,07 m), bet Zigismundam Sirmajam neieskaitīja nevienu no trim metieniem. Iepriekšējā vakarā IAAF Dimantu līgas sacensību posmā Parīzē šķēpu mazliet tālāk aizmeta Vadims Vasiļevskis (80,31 m) un ieņēma piekto vietu, taču Liepājā nestartēja.

Latvijas septiņu rekordu īpašniece garo distanču skrējienā Jeļena Prokopčuka olimpiskajām spēlēm kvalificējusies maratonā, tomēr dažādu iemeslu dēļ labprātāk skrietu 10 000 metrus stadionā. Laikam jau neskries, jo Liepājā viņai līdz kvalifikācijas B normai (32:10) pietrūka pusotras minūtes, tādēļ zelta medaļa ar 33:39,27 Jeļenai nedeva daudz prieka. Toties līksmoja Krista Obižajeva, kļuvusi par Latvijas rekordisti kārtslēkšanā – 4,20 metri. Līdzšinējo rekordu, ko pirms pieciem gadiem sasniedza Alise Dimante, viņa pacēla par 17 centimetriem, un nu Obižajevu ģimenei atkal pieder kārtslēkšanas rekordu monopols. Kristas tētis Aleksandrs Obižajevs 1987. gadā pārvarēja 5,80 m augstu latiņu, kas pēc tam nav padevusies nevienam citam latvietim. Liepājā visaugstāk uzlēca Mareks Ārents – 5,50 m.

 

Visi kopā un smaidīgi

Liepājas olimpiskajā centrā cits citam līdzās sadzīvoja dažādi sporta veidi: vienā zālē basketbols, otrā – brīvā cīņa, trešajā – volejbols. “Forši, ka ir šāda iespēja satikties. Te viss saplūst vienā veselumā – Latvijas olimpiāde un mūzikas festivāls “Summer Sound” pludmalē. Sportiskie mērķi mums dažādi, bet visus vieno sajūta, iespēja satikties brīvākā atmosfērā,” par olimpiādi priecājas basketbolists Jānis Porziņģis, īstens liepājnieks. Kad vaicāju, vai iznāk arī sacensības citos sporta veidos apskatīt, Jānim ar humoru viss kārtībā: “Kā nu ne, uz meiteņu volejbolu speciāli gāju! Tik smukas meitenes nav nekur citur!”

Draudzīga un smaidīga atmosfēra valdīja visās sporta arēnās. Arī “Daugavas” stadionā, kur iespēju skatīt vaigā daudzus valsts labākos vieglatlētus izmantoja ne tikai liepājnieki, bet arī mūzikas festivāla viesi. Tribīnes bija pieklājīgi pilnas un dzīvoja līdzi. Kārtīga aplausu deva tika Sintai Ozoliņai-Kovalai, pamatīgs emociju izvirdums – Kristai Obižajevai.

 

Pusfināla atkārtojums

Skatītāju netrūka arī olimpiskajā centrā, kur līdzjutēji ne jau no svelmes vien slēpās. Basketbola pusfinālu, kurā tikās Liepājas un Ventspils komandas, noraudzījās gandrīz pilna zāle! Kā nu ne, ja abu pilsētu basketbolistu cīņas allaž bijušas īpaši principiālas, pēdējā no tām – nesenajā LBL pusfinālā.

Šoreiz, protams, bez leģionāru palīdzības. Un izrādās, ka “Liepājas lauvas” ar Mareku Jureviču un Jāni Porziņģi ir galvas tiesu pārākas par ventspilniekiem – 94:80. Pēdējos neglāba pat no izlases palīgā steigušie Artūrs Bērziņš, Mārtiņš Meiers un Mārtiņš Laksa. Tribīnes sajūsmā, basketbolisti spiež cits citam roku. “Atvaļinājumu laiks, es to vairāk uztveru kā izklaidi. Bet, kad esi laukumā, tad jau tas aizmirstas, un viss ir nopietni. Netrūkst motivācijas vinnēt šos pazīstamos čaļus, pilnas tribīnes, nevar jau nesmuki spēlēt! Turklāt mums pirmajā puslaikā tā sakrita trijnieki, ka uzvaru nedrīkstējām izlaist no rokām,” sprieda Porziņģis.

Latvijas rekordi tika laboti arī peldbaseinā. Gabriela Ņikitina to spēja gan 100 m brīvajā (56,42 sekundes), gan tauriņstilā (1:00,89), Uvis Kalniņš – 1500 m brīvstila distancē (15:46,31). Abi peldēs arī Londonā. Aļonai Ribakovai pa spēkam bija rekordi 100 m brasā (1:09,70), 200 m (2:17,01) un 400 m kompleksajā peldējumā (4:51,46).

 

Divriteņi Ventspilī

Ventspilī vislielāko ievērību izpelnījās sacensības BMX riteņbraukšanā, jo startēja arī Māris Štrombergs. Olimpiskais čempions uzvarēja itin pārliecinoši, finālā otrais finišēja Toms Mankus, trešais – Artūrs Matisons. Šosejas riteņbraucēju sacensībās ar atsevišķu startu ātrākais bija Gatis Smukulis, grupas braucienā – Indulis Bekmanis. Par Latvijas olimpiādi stāstīsim arī “LA” turpmākajos numuros.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+