Latvijā
Izglītība

Lai skolēns netiek kādam citam! Ceļš uz skolu sākas jau plkst. 6.20 5


Pašvaldībām vairāk jādomā par iespēju skolēnus vest uz skolu ar sabiedrisko transportu un vairāk jācenšas ar pārvadātājiem vienoties par skolēnu vajadzībām atbilstošiem maršrutiem un kursēšanas laikiem.
Pašvaldībām vairāk jādomā par iespēju skolēnus vest uz skolu ar sabiedrisko transportu un vairāk jācenšas ar pārvadātājiem vienoties par skolēnu vajadzībām atbilstošiem maršrutiem un kursēšanas laikiem.
Foto: Dainis Bušmanis

Skolēnu pārvadājumu sistēma jāuzlabo, lai skolēni ceļā uz skolu pavadītu īsāku laiku. Pašvaldībām jāmeklē efektīvi risinājumi bērnu nogādāšanai izglītības iestādēs, nevis jāsūta autobusi uz katru viensētu, kurā ir skolēns. Tādi secinājumi izriet no Valsts kontroles ziņojuma “Vai, pārvadājot skolēnus, pašvaldībām jāpelna “nauda, kas tiem seko”?”.

Šāds virsraksts revīzijas ziņojumam ir tāpēc, ka revidentiem nācies secināt: neloģisku un neefektīvu skolēnu vadāšanu no mājām uz izglītības iestādi veicina skolu finansēšanas sistēma “Nauda seko skolēnam” un pašvaldību centieni nodrošināt savām izglītības iestādēm pēc iespējas lielāku skolēnu skaitu.

Tāpēc pašvaldību autobusi piebrauc skolēnu dzīvesvietai klāt maksimāli tuvu un tāpēc tie mēro tālu ceļu uz citām pašvaldībām, lai turienes bērnus vestu uz “savām” skolām.

Nereti pat vedot bērnus garām citām izglītības iestādēm. Piemēram, Riebiņu novadā autobuss ik rītu Riebiņu vidusskolā nogādā 42 Preiļu novada bērnus. Kāpēc tā? Riebiņu novada domes sabiedrisko attiecību pārstāvis Rolands Naglis teic, ka iemesli, kāpēc Preiļu bērni izvēlas skolu Riebiņos, esot dažādi un “nevar no augšas noteikt, kur katram bērnam labāk mācīties”.

Galu galā skolēnu autobusu maršruti izveidojas pārlieku gari vai arī viens un tas pats autobuss izbraukā vairākus maršrutus, kamēr bērni, kas atvesti ar pirmo reisu, agrajā rīta stundā nīkst skolā. Ne visās skolās bērniem, kuri skolā ierodas stundu vai pat agrāk pirms mācību sākuma, vai arī var doties mājās daudz vēlāk pēc mācību beigām, ir nodrošināti interešu izglītības pulciņi.

 

Lai skolēns netiek kādam citam!

Kopumā Valsts kontrole revidēja 12 pašvaldības, konstatējot, ka tikai viena no tām neveic skolēnu pārvadājumus citu pašvaldību teritorijās. Pašvaldību autobusi mēdzot braukt skolēniem pakaļ arī tur, kur būtu iespējams nokļūt skolā ar sabiedrisko transportu.

Komentējot šo braukāšanu, pašvaldību pārstāvji revidentiem esot atzinuši: ja mēs nebrauksim šiem bērniem pakaļ, atbrauks citas pašvaldības autobuss un aizvedīs bērnus uz cita novada skolu. Rodas pat kuriozas situācijas.

Tā Mālpils novadā uz nomaļu vietu, kur atrodas divas viensētas, pēc bērniem brauc divu pašvaldību autobusi.

Uz šaurā ceļa tie nespējot pabraukt viens otram garām, tāpēc viens no autobusiem gaida ceļa galā, kamēr ceļš būs brīvs.

Pašvaldības apgalvo, ka vecāki nesūdzoties par agro izbraukšanas laiku un garo ceļu uz skolu. Arī Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš “Latvijas Avīzei” saka: viņa vadītajā pašvaldībā apmierināti ar pārvadašanas sistēmu ir gan vecāki, gan skolēni.

Viensētās iekšā pašvaldības transports gan nebraucot. Bērniem jānoiet 800 metri līdz ceļam pašiem. “Varbūt Valsts kontrole tikai nav apmierināta,” ironizē pašvaldības vadītājs. Saskaņot skolēnu ceļus ar sabiedrisko transportu, viņaprāt, būtu pārāk sarežģīti. Turklāt citiem pārvadatājiem neesot intereses pārvadāt skolēnus, jo jābrauc pa sliktu ceļu.

Revidenti norāda: skolēnu pārvadājumi jāplāno, vispirms ņemot vērā viņu intereses. Tomēr svarīgi atrast arī ekonomiski vairāk pamatoto skolēnu pārvadāšanas formu. Turklāt grūti aplēst, cik tad kopumā izmaksā skolēnu pārvadāšana, jo padziļināta analīze par izmaksām lielākoties pašvaldībās nav veikta. Ja nav skaidrs, cik kas izmaksā, nav arī iespējams pieņemt lēmumu par liederīgāko skolēnu pārvadāšanas formu.

Tāpat pašvaldībās nav noteikti skaidri kritēriji, ko ņem vērā, organizējot pārvadājumus. Valsts kontrolē pat pieļauj, ka tādus varētu pieņemt arī valsts līmenī. Dažas pašvaldības, piemēram, Dobeles, Līvānu un Salaspils novadi, šādus saistošos noteikumus jau pieņēmušas pašas.

 

Arī vecākiem jāuzņemas atbildība

Pašvaldībām vajadzētu dažādot veidus, kādā bērni tiek nogādāti izglītības iestādēs, norāda Valsts kontrole. Sabiedriskais transports vai ārpakalpojuma iepirkšana, kad skolēnu maršrutus apkalpotu kāds uzņēmums, nav vienīgā iespēja. Varētu arī kompensēt izmaksas vecākiem, kuri paši nogādā bērnus skolā, vai skolotājiem, kuri brauc uz darbu un var atvest savā apkaimē dzīvojošos bērnus.

Tāpat secināts, ka daļa bērnu uz skolu varētu doties kājām vai ar velosipēdu.

Skolēnu nogādāšana divus līdz trīs kilometrus līdz skolai vai lielākam ceļam varētu būt vecāku, nevis pašvaldību atbildība, uzskata Valsts kontrole. Tādu ieteikumu sniegusi arī Autotransporta direkcija. Tās valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš uzskata: attālumu, kas skolēnam jāpārvar pašam, varētu noteikt pašvaldības pašas, bet to varētu darīt arī centralizēti. Direkcija arī rosinājusi noteikt maksimāli pieļaujamo laiku, kas skolēnam jāpavada autobusā, lai nokļūtu līdz izglītības iestādei, tādējādi veicinot skolēnu nogādāšanu uz dzīvesvietai tuvāko izglītības iestādi.

Mērsraga novada vadītājs R. Šiliņš norāda, ka vienus noteikumus piemērot visām pašvaldībām nevar, jo situācijas mēdz būt dažādas.

 

Ar sabiedrisko transportu iznāk lētāk

Ne visur skolēnu pārvadāšanu var pārņemt sabiedriskais transports. Tomēr ir pašvaldības, kur tas būtu ekonomiski lietderīgāk nekā dzenāt skolu autobusus, atzīst gan Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins, gan K. Godiņš no Autotransporta direkcijas.

Aprēķini liecina, ka izmaksas uz vienu kilometru pašvaldību transportam ir zemākas nekā sabiedriskajam. Piemēram, Balvu novada pašvaldībā pašvaldības transporta izmaksas uz vienu kilometru ir 0,62 eiro, bet sabiedriskā transporta – 0,84 eiro. Tikmēr viena skolēna vadāšana ar pašvaldības transportu dienā izmaksā 2,49 eiro, kamēr sabiedriskā transporta izmaksas ir vien 0,87 eiro.

Revidenti uzskata, ka arī citām pašvaldībām vairāk jādomā par iespēju skolēnus vest uz skolu ar sabiedrisko transportu un vairāk jācenšas ar pārvadātājiem vienoties par skolēnu vajadzībām atbilstošiem maršrutiem un kursēšanas laikiem. Vienlaikus arī pašām pašvaldībām jābūt gatavām pieskaņot mācību laikus sabiedriskajam transportam. Tā, piemēram, Rojas novada pašvaldība aprēķinājusi, ka, uzticot skolēnu pārvadājumu veikšanu AS “Talsu autotransports”, mēnesī tiks ietaupīti 2000 eiro.

Četrās no revidētajām pašvaldībām – Riebiņu, Preiļu, Priekuļu un Vecpiebalgas novados – skolēnu pārvadājumus vēl papildus vērtēja ekonomģeogrāfs, ideālā skolu tīkla veidotājs Jānis Turlajs.

Viņš aprēķinājis, ka, efektīvāk organizējot skolēnu pārvadājumu sistēmu, šīm četrām pašvaldībām būtu iespējams gadā ietaupīt vairāk nekā 150 000 eiro.

Turklāt arī sabiedrisko transportu jau dotē no nodokļu maksātāju naudas, un, jo autobuss tukšāks, jo valsts dotācija lielāka. Ja pašvaldības pirktu skolēniem biļetes, valsts dotāciju varētu samazināt.

Skolēnu pārvadāšanu ar pašvaldības organizētajiem skolēnu autobusiem vietējās varas mēdz pamatot ar drošības apsvērumiem. Tomēr revidenti norāda, ka arī tie ne vienmēr ir gana droši. Katrs ceturtais skolēnu pārvadājumiem izmantotais autobuss nav aprīkots ar drošības jostām. Transportlīdzekļos mēdz pārvadāt vairāk skolēnu, nekā atļauj autobusa specifikācija. Skarbākais piemērs no Vecpiebalgas novada: busiņā ar 19 sēdvietām nav paredzētas stāvvietas, tomēr pārvadā 31 skolēnu. Tāpat pašvaldības ne vienmēr nodrošina pavadoni skolēnu autobusos. “Šoferim jāvada autobuss, viņam nav iespējas pieskatīt skolēnus,” norāda E. Korčagins.

Pašvaldības nenoliedz, ka pavadoņa autobusā nav, toties ir kāds no skolotājiem, kurš brauc uz darbu. Turklāt mazos bērnus uzmanot lielākie. Algot atsevišķu pavadoni pašvaldībai būtu pārāk dārgi. “Mums arī 1000 eiro gadā ir daudz,” atzīst R. Šiliņš.

Valsts kontrole revidēja Balvu, Kandavas, Mālpils, Mērsraga, Preiļu, Priekuļu, Riebiņu, Ropažu, Talsu, Vecpiebalgas, Viļakas un Viļānu pašvaldības. Šajās pašvaldībās kopumā atrodas 75 skolas, kuru skolēni pārvadāti ar 85 pašvaldību transportlīdzekļiem. Lielākajā daļā pašvaldību daļa skolēnu uz skolu dodas arī ar sabiedrisko transportu, kura biļetes pašvaldība kompensē. Tikai Mālpils un Mērsraga novados visus bērnus skolā nogādā pašvaldības autobuss.

 

Kā vērtējat skolēnu pārvadājumu efektivitāti?

Kristiāns Godiņš, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs: “Skolēnu pārvadājumu maršruti un laiki lielā mērā pārklājas ar reģionālo pasažieru pārvadātāju maršrutiem un reisu izpildes laikiem. Tas nozīmē maksāt par pasažieru pārvadājumiem gan no valsts, gan pašvaldību budžeta. Dažviet tas ir arī drauds reģionālo maršrutu slēgšanai, jo pasažieri no sabiedriskā transporta migrē uz skolēnu autobusiem.

Tāpēc sākām sarunu ar pašvaldībām, kā dēļ bija pašvaldības, kuras atteicās no skolēnu pārvadājumiem, piemēram, Rojas un Cēsu novados,

dažās pašvaldībās skolēnu pārvadājumu apjomi tika samazināti. Veicām izmaiņas reģionālo maršrutu tīklā, pielāgojot skolēnu vajadzībām gan autobusu kursēšanas laikus, gan pieturvietas. Tomēr ir pašvaldības, kas turpina dublēt sabiedrisko transportu. Pēc pēdējiem apkopotajiem datiem, skolēnu pārvadājumu nobraukums gadā ir ap 8,5 miljoniem kilometru, un tas ir ļoti liels rādītājs, proti, vairāk nekā viena desmitā daļa no reģionālajā maršrutu tīklā nobrauktā kilometru skaita. Tāpēc turpinām aicināt pašvaldības, kur tas ir iespējams, integrēt skolēnu pārvadājumus reģionālajā tīklā.”

 

Tatjana Vešņakova, Akmeņraga bākas pārzine, divu meitu mamma: “Mana vecākā meita kādreiz mācījās Liepājā, kur arī dzīvoja. Viņai nācās agrāk celties, lai tiktu uz skolu, nekā tagad jaunākajai meitai, kas dzīvo Akmeņragā, bet brauc uz skolu apmēram divdesmit kilometrus uz Pāvilostas novada Vērgali. Meita skolas autobusā iekāpj pirmā plkst. 7.35. Skolā stundas sākas ap 8.30. Pašvaldības autobuss arī meitu no Vērgales nogādā mākslas skolā Pāvilostā un pēc tam atved mājās.

Autobuss izlaiž meitu 15 metrus no mājām. Esmu ļoti apmierināta. Pat neprasiet man, ko darītu, ja sistēmu mainītu.

Man ir automašīna, es pati varētu aizvest bērnu uz skolu, bet ne visiem ir tādas iespējas un arī man tas būtu apgrūtinoši. Savukārt sabiedriskais transports no mūsu mājām ir tālu, un tas arī ir dārgs…”

 

 

Agrākie rīti, garākie maršruti, dārgākie braucieni

Vecpiebalgas novadā agrākais rīts ir kādam skolēnam, kuram jau plkst. 6.20 jāiekāpj skolēnu autobusā. Skolā šis bērns nonāk stundu pirms mācību sākuma. Plkst. 6.30 skolēni autobusā tiek uzņemti Kandavas novadā, 6.35 – Talsu novadā, 6.40 – Mērsraga novadā.

Ilgākie braucienu autobusā ir Priekuļu novadā un Kandavas novadā: attiecīgi viena stunda un 30 minūtes un viena stunda un 22 minūtes. Tātad kopumā dienā skolēni autobusā pavada pat trīs stundas.

Riebiņu novadā 54,3 kilometri tiek mēroti 1,5 stundas, bet uz skolu ar šo autobusu tiek atvesti tikai 12 bērni. Turklāt viens no šiem bērniem uz citu, tuvāku skolu varētu aiziet kājām, vēl daļa varētu pēc nepilnu divu kilometru gājiena līdz pieturai desmit minūtēs aizbraukt līdz skolai Preiļos.

Balvu novada Bērzpils vidusskolā viens un tas pats autobuss veic trīs reisus pa dažādiem maršrutiem, tāpēc daļa bērnu ir skolā jau vienu stundu un desmit minūtes pirms mācību sākuma.

Saistītie raksti

Vislielākās izmaksas uz vienu kilometru pašvaldības transportam ir Vecpiebalgas novadā – 1,07 eiro. Viszemākās – 0,41 eiro – ir Preiļu novadā.

Visvairāk sava transporta uzturēšanai tērē Talsu novada pašvaldība – 411 981 eiro gadā.

Priekuļu novada pašvaldība septiņu skolēnu pārvadāšanai nolīgusi individuālo komersantu “Norle”. Izmaksas – 1161,94 eiro uz skolēnu gadā.

LA.lv