Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. jūnijs, 2013
Drukāt

Celsies vērtība lauku zemei

Foto - LETAFoto - LETA

Nākamgad gandrīz visu novadu lauku teritorijās vidēji par 10 līdz 15 procentiem pieaugs lauksaimnieciski izmantojamās zemes kadastrālās vērtības.
 To pagājušnedēļ lēmusi valdība, apstiprinādama Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavoto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību bāzi 2014. gadam.


Vienlaikus VZD norāda, ka dažās lauku teritorijās kadastrālās vērtības celsies par 20 līdz 30 procentiem vai pat pārsniegs tos.

Par 30 procentiem lielāks vērtību kāpums lauksaimnieciski izmantojamai zemei paredzēts Baložos, Bauskā, Dobelē, Ogrē, kā arī Skrundas novada Raņķu pagastā, Talsu novada Balgales un Virbu pagastos, Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Strenču novada Jērcēnu pagastā, Jelgavas novada Sesavas pagastā.

Pilsētu teritorijās šo kāpumu VZD izskaidro ar to, ka spēkā esošais novērtējums (5 santīmi par kvadrātmetru) ievērojami atpaliek no tirgus vērtības. Līdzīgi arī Raņķu, Balgales, Virbu, Šķilbēnu, Galgauskas un Jērcēnu pagastos vērtība bijusi noteikta pārlieku zema – 200 līdz 300 latu par hekt­āru.

Savukārt Jelgavas novada Sesavas pagastā lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāra cenas tirgū ir salīdzināmas ar cenām Elejas, Lielplatones, Platones, Vircavas un Vilces pagastiem (vairāk nekā 1500 lati par hekt­āru) un salīdzinājumā ar pārējiem pagastiem ir lielāks auglīgo zemju īpatsvars.

Nepieciešamību pacelt valsts novērtējumu lauku zemei VZD bal­sta uz tirgus darījumu cenām, kas aizvadīto divu gadu laikā cēlušās visur valstī. Salīdzinot ar 2011. gadu, pērn tirgū viena hektāra cena paaugstinājusies caurmērā par 18 procentiem. Tiesa, zemes cenrāži visur nav mainījušies vienādi – biežāk pirkta auglīgāka, vieglāk apstrādājama zeme saimnieciski izdevīgākās vietās.

Šogad, balstoties uz 2011. gada tirgus darījumiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālā vērtība jau ir pacelta vidēji par 10 procentiem, bet nākamgad tā celsies vēl par 10 līdz 15 procentiem.

VZD gan mierina, ka nākamajam gadam plānotās paaugstinātās vērtības tik un tā atpalikšot no 2011. un 2012. gada tirgus darījumu cenām caurmērā par 40 procentiem.

Tā kā VZD plāno nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības pievilkt līdz 85 procentiem no tirgus darījumu vērtības, tad pieļaujams, ka, augot lauksaimnieciski izmantojamās zemes pieprasījumam un tirgus vērtībai, kadastrālās vērtības pakāpeniski pieaugs vēl apmēram uz pusi.

Kaut arī VZD uzsver, ka kadastrālo vērtību pārskatīšana nav tieši saistīta ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku, kas ir Finanšu ministrijas rokās, par zemi maksātais 1,5% nodoklis tiek rēķināts no kadastrālās vērtības.

Tādējādi sagaidāms, ka jau nākamgad īpašniekiem būs jāmaksā lielāki nodokļi par lauksaimnieciski izmantojamo zemi, sevišķi pieminētajās četru pilsētu un septiņu pagastu teritorijās. Tiesa, tāpat kā agrāk, par zemi maksājamā nodokļa summas būs dažādas tāpēc, ka pēc VZD noteiktā lauku zemes iedalījuma 14 vērtību zonās kadastrālās bāzes vērtības krasi atšķiras. Visaugstāk novērtētā zeme lielākoties ir Zemgales novados – Jelgavas, Dobeles, Bauskas pusē, kur tā svārstās no 1320 līdz 1520 latiem hektārā. Viszemāk tā novērtēta Latgales un Austrumvidzemes novados – no 45 līdz 600 latiem hektārā.

Pēc VZD atzinuma, pati lielākā rosība ar lauksaimniecības zemi, arīdzan mežiem, ir Latgalē, kur ir gan vairāk darījumu, gan lielāka pārdotā kopplatība. Pēdējos divos gados Latgalē vien pārdoti aptuveni 75 000 ha zemes.

 

Darījumu skaits ar zemi novados

Kurzemē 3409
Latgalē 6894
Rīgas apkārtnē 3849
Vidzemē 4933
Zemgalē 3327

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes vidējās cenas (latos par hektāru)

2008. gadā 850
2009. gadā 620
2010. gadā 520
2011. gadā 650
2012. gadā 770
2013. gadā +10 –15%

Avots: VZd

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+