Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. februāris, 2014
Drukāt

Selerijas – vērtīgs dārzenis, kas pasargā šūnas un asinsvadus 


Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Selerijas, visticamāk, ievestas no tālām, siltām zemēm, veikalos dabūjamas augu gadu, arī ziemā. Priecīgi var būt tie, kam šo dārzeni izdevies izaudzēt pašiem un ārēji necilās, varētu teikt, pat neglītās, grumbuļainās saknes var paņemt no pagraba. Bet vai selerijas esam pienācīgi novērtējuši?

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes uztura katedras docente, ekonomikas zinātņu doktore INGRĪDA MILLERE: – Selerijas ir ļoti veselīgas. Tās satur kumarīnu, kas aizkavē šūnu bojājumus, ko izraisa brīvo radikāļu iedarbība, tādējādi samazinot mutācijas, kas var izraisīt ļaundabīgu šūnu attīstību. Kumarīns arī pastiprina balto asinsķermenīšu aktivitāti, tā paaugstinot imunitāti pret potenciāli kaitīgajām šūnām. Turklāt selerijas satur arī vielas, kas var apturēt audzēju augšanu.

Arī C vitamīns, ko satur selerijas, pasargā no brīvo radikāļu negatīvās iedarbības, samazinot nosacījumus, kas izraisa iekaisumu slimības, piemēram, astmu, osteoartrītu, reimatisko artrītu. Selerijās esošās sastāvdaļas, tajā skaitā C vitamīns, ietekmē arī holesterīna līmeni, tāpēc tas ir labvēlīgs sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Šis dārzenis ir arī nozīmīgs asinsspiedienu pazeminošs līdzeklis, jo satur vielu, kas palīdz atslābināt muskuļus ap artērijām, tādējādi ļaujot asinīm plūst ar zemāku spiedienu. Selerijas ir labs kālija, kalcija un magnija avots, kas vēl vairāk pastiprina asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Aktīvās vielas selerijās mazina arī stresa hormonu iedarbību. Bet kālijs un nātrijs, kas ietekmē šķidruma līdzsvaru organismā, stimulē urīna veidošanos, tādējādi palīdzot organismam atbrīvoties no liekā šķidruma. Tomēr jāpatur prātā – kaut gan selerijas ir ļoti veselīgas, dažiem jutīgiem cilvēkiem tās, tāpat kā seleriju dzimtai piederīgie pētersīļi, var izraisīt alerģisku reakciju.

Pētījumi liecina – selerijas satur ne tikai daudz vitamīnu, bet arī ap četrdesmit aromātisko vielu. Tās pamatoti uzskata par nervus nomierinošu dārzeni, kas spēj arī palielināt garīgā darba spējas.

100 g sakņu seleriju satur: 


9,2 g ogļhidrātu;

1,8 g šķiedrvielu;

1,5 g olbaltumvielu;

0,3 g tauku;

minerālvielas – fosforu, kāliju, mangānu, varu, magniju, kalciju u. c.;

K, C vitamīnus, B grupas u. c. vitamīnus.

Kā pagatavot selerijas? 


Ātrā biezzupa. Notīra un sagriež 3 – 4 kartupeļus un 1 – 2 burkānus. Liek vārīties ūdenī vai labāk gaļas buljonā, pieberot mazliet sāls. Sviestā apcep sakapātu sīpolu un 2 – 3 sagrieztus seleriju kātus, pievieno arī 2 – 3 saspiestas ķiploka daiviņas. Kad viss viegli apcepies, liek katlā, pavāra 5 – 10 min. Pielej 100 g saldā krējuma, pavāra vēl 5 min, sablenderē. Kūpinātu gaļu sagriež mazos gabaliņos un viegli apcep (bez sviesta vai eļļas). Cepeškrāsnī apgrauzdē baltmaizes kubiņus. Virumu lej šķīvjos, vidū liekot sacepto gaļu un grauzdiņus. Var iedrupināt arī nedaudz zilā siera. Pārkaisa ar zaļumiem.

Pankūkas. Sarīvē vienu selerijas sakni, 3 burkānus un 4 – 5 kartupeļus. Pievieno 2 olas, 2 – 3 ēd. k. miltu un šķipsniņu sāls. Masu ar karoti liek uz pannas un cep gatavas pankūciņas. Ēd ar skābo krējumu.

Svarīgi

Šo divgadīgo čemurziežu dzimtas lakstaugu audzēja jau tālā senatnē, bet Eiropā sāka kultivēt 18. gadsimtā. Vidusjūras apgabalos un Atlantijas okeāna piekrastē selerijas joprojām aug arī savvaļā. Tām patīk mitra, trūdvielām bagāta augsne. Zināmas trīs dažādu paveidu selerijas: lapu, kātu un sakņu. Lapu selerijas pievieno dažādiem ēdieniem kā garšaugu, kātu selerijas uzturā lieto gan svaigas, gan arī pievieno, gatavojot maltīti, līdzīgi izmanto arī seleriju sakni. Pie mums vairāk izplatītas ir sakņu selerijas.

Selerijām ir garš augšanas periods. No dēsta izstādīšanas līdz ražas novākšanai kātu selerijām paiet 80, sakņu selerijām 160 dienas. Dēstu audzēšana parasti ilgst 45 – 60 dienas. Sēklas ir sīkas, tāpēc marta sākumā tās vispirms iesēj kastītēs. Dīgst selerijas gaismā, tas nozīmē, ka sēklas nedrīkst apbērt, sējums tikai jāapsedz ar polietilēna plēvi vai stiklu. Uzturot substrāta temperatūru no + 23 līdz 25 grādiem, dīgsti parādās 8 līdz 12 dienu laikā, vēl pēc nedēļas veidojas pirmās īstās lapas. Pēc to parādīšanās dēstus pārpiķē kāpostiem paredzētās ātraudžu kasetēs. Visā dēstu audzēsanas periodā siltumnīcā vai uz palodzes jāuztur temperatūra augstāka par + 17 grādiem. Atklātā laukā selerijas drīkst izstādīt aprīļa beigās vai maija sākumā, atkarībā no laika apstākļiem, jo tās baidās no salnām. Sakņu seleriju raža ienākas septembrī vai oktobra sākumā, stāsta dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte. Vienā vietā šo augu vēlams audzēt ne biežāk kā vienu reizi trīs līdz piecos gadus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+