Ekonomika
Bizness

Celtnes aug, būvnieku trūkst. Kurš atbildēs par būvēm? 16


Mārtiņš Straume
Mārtiņš Straume
Foto – Ieva Čīka/LETA

Nule notikušā Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) kongresa laikā valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume uzsvēra, ka būtiskākās problēmas, kas skar būvniecību, ir atbildības definējums, būvniecības informatīvā sistēma un publisko iepirkumu vienoti līgumnosacījumi. Uz “LA” jautājumiem atbild Mārtiņš Straume.

 

Tuvākajos gados valstī gaidāms krass būvniecības apjomu pieaugums, jo būvindustrijā laikā no 2018. līdz 2020. gadam jāapgūst gandrīz trīs miljardu eiro liels Eiropas Savienības finansējums. Kā šogad domā tikt galā ar būvniecības bumu?

M. Straume: Salīdzinājumā ar pagājušo gadu gaidāms, ka būvniecības apjoms Latvijā pieaugs par 15 – 20%. Var pro-gnozēt, ka trūks 10 – 15 tūkstoši strādnieki un aptuveni tūkstotis kvalificētu būvspeciālistu. Iespējams, daļēji atkārtosies iepriekšējo gadu pieredze, kad būvniecībā speciālistu trūkuma dēļ strādāja nepietiekami kvalificēti cilvēki. Sagaidāms, ka vairāk ieradīsies arī ārzemju speciālisti, kuru īslaicīgās uzturēšanas atļaujas dos tiesības vienu gadu sniegt pakalpojumus.

LBS neapmierina darbaspēka pārvietošanās principi. Paredzēts, ka arī par īslaicīgiem darbiniekiem ES teritorijā informācija uzreiz jāievada būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Tikai tad, kad ārzemju speciālists jau sniedz pakalpojumus, ir tiesības pārbaudīt viņa kompetenci. Jau otrā dienā pēc datu ievadīšanas BIS viņš ir būvlaukumā. Tur būvprojekts valsts valodā, kuru ārzemnieks nesaprot. Vai viņš zina Latvijas normatīvus? Viņa mītnes zemē varbūt ir citi nosacījumi. Vietējās valodas un normatīvu nezināšana var radīt kādas sekas, bet atbildīga būs LBS, kas devusi speciālistam tiesības strādāt. Tādēļ, kolīdz speciālists sācis darbu, cenšamies veikt profesionalitātes pārbaudi. Ārzemju speciālistiem noteikti jāstrādā atbildīgā būvdarbu vadītāja uzraudzībā. Viņiem nedrīkst dot prakses tiesības kā atbildīgiem būvdarbu vadītājiem un atbildīgiem būvuzraugiem.

 

Visā Latvijā ir vairāki tūkstoši būvspeciālistu, kuriem ir tikai koledžas izglītība. Būvniecības likums paredz, ka, sākot ar 2010. gadu, viņi vairs nevarēs strādāt kā atbildīgie ar paraksta tiesībām. Lai to drīkstētu, jāiegūst augstākā izglītība. Kā paredzēts novērst pieaugošo būvspeciālistu trūkumu?

Latvijā trūkst būvspeciālistu: būvdarbu vadītāju, projektu vadītāju, būvuzraugu u. c. Risinājumu tagad rod izmaiņas MK noteikumos, kas atļauj tiesības patstāvīgo būvpraksi iegūt divu gadu laikā agrāko trīs vietā. Pēc LBS uzskaites, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Celtniecības koledžas beidzēju vidū tādi pēdējos piecos gados ir ap tūkstoti. Jau ar 150 speciālistiem LBS ir sazinājusies, piedāvājusi apmācības. Tuvākajā laikā kādi 500 jauni speciālisti varētu parādīties patstāvīgā praksē. Taču tas ir maz.

Visās jomās būvspeciālistu skaits ir samazinājies. Piemēram, ēku būvdarbu vadītāju skaits salīdzinājumā ar 2015. gada 1. janvāri ir samazinājies par 274 cilvēkiem jeb 11,7%. Ceļiniekiem un tiltiniekiem vēl dramatiskāk. Tur atbildīgo speciālistu skaits samazinājies par 206 cilvēkiem jeb 40,2%. Apzinoties, ka tieši ceļos tiks ieguldīts liels Eiropas līdzfinansējums, varētu būt lielas problēmas. Tiltu būvuzraugu ir par 52,9% mazāk nekā pirms pāris gadiem. Bet, piemēram, visi vecie tilti prasa kapitālo remontu.

 

Ko domāts darīt, lai situāciju amortizētu?

Šādā situācijā ļoti svarīgi būtu ieviest atbildīgā darbu vadītāja vietnieka statusu. Tas ļaus gadījumā, ja atbildīgais būvdarbu vadītājs ir citā objektā, viņa vietniekam ar pietiekamu kompetenci, bet vēl bez pilnas būvprakses likumiski veikt visas funkcijas. Praktiski visas ES valstis sertificēšanu veic pēc vienota standarta. Tomēr ir valstis, kuras nav ieviesušas šo sertificēšanas sistēmu. Šajā gadījumā LBS pienākums ir viņus pārbaudīt. Tātad, ja darbinieks Latvijā izdara pārkāpumu, mums ir tiesības reversā griezties pie sertificētājiem. Vai sistēma strādās, grūti pateikt. Iegūt papildu informāciju no ārzemēm, piemēram, par būvpraksi, kurai nav pietiekama apliecinājuma, ir sarežģīti.

Kad pieņēma jauno būvniecības likumu, pārejas noteikumos paredzēja, ka speciālisti, kam ir vidējā speciālā izglītība, drīkst strādāt patstāvīgi līdz 2020. gada 30. decembrim un, lai veiktu būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību, būvspeciālistam jābūt pirmā līmeņa augstākajai izglītībai.

Ir laba ziņa. LLU jau bija pirmie izlaidumi, kur pieredzējušie būvtehniķi ieguvuši pirmā līmeņa augstāko izglītību, piedevām ar izcilību. Sistēma strādā. Speciālisti ar vidējo izglītību iziet vakara nodaļā apmācību LLU, to pabeidz un strādā. Arī RTU un Celtniecības koledža strādā, lai mācības varētu notikt arī pie viņiem. Divu gadu būvprakse ir ļoti godīga iespēja jauniem cilvēkiem, kuri pēc augstskolas nonāk darba tirgū, ātrāk nokļūt patstāvīgā apritē, tajā skaitā personiskā biznesā.

Sertificētu būvspeciālistu samaksa ir ievērojami augstāka un šogad uzkāps vēl augstāk. Līderi projektētāja vadītāja līmenī pelna ap 3000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Labākajiem darbu vadītājiem 2000 – 2500 eiro alga ir ikdiena. Ja izglītība ir, viss atkarīgs no paša. Par to pārliecinās nopietnos uzņēmumos praksē bijuši audzēkņi. Tādi uzņēmumi ir UPB, “Merks”, “Velve”, “Arčers”.

 

Nu jau pagājuši četri gadi pēc Zolitūdes traģēdijas un joprojām ir grūti noskaidrot īsteno vainīgo. Kādi ir risinājumi, lai atbildība būvniecībā būtu strikti noteikta? Kā to dara pārējās ES valstis?

Joprojām likumdošanā nav sakārtota atbildība. Par ko atbild pasūtītājs, par ko projektētājs, par ko ģenerāluzņēmējs u. c. Ideja – galvenais ir pasūtītājs, kurš definē uzdevumu, paredz pietiekami daudz līdzekļu būvprojekta izstrādei un izvēlas autoruzraudzību būvniecības laikā. Pasūtītājs ir pirmais atbildīgais, un viņam regresa kārtībā jāvirza prasība tālāk. Ja vainīgs projektētājs, tam regresa kārtībā jānovirza prasība, ja ir vainīgs būvnieks, tam novirza prasību. Tomēr desmit organizācijas Ekonomikas ministrijas piedāvāto iniciatīvu noprotestēja. Neviens negrib uzņemties atbildību. Ārzemju pieredze liecina, ka lielā daļā valstu galvenais atbildīgais ir pasūtītājs, kura atbildību apdrošina apdrošināšanas kompānijas.

Būvniecībā ir liela neskaidrība ar precīziem līgumu formulējumiem, kas var atšķirties viens no otra un radīt jucekli. Ko domāts darīt šajā sakarā?

LBS rosina, vērtējot trešās grupas miljonus vērtus objektus, pāriet uz tipveida FIDIC (starptautiskās Inženieru federācijas) bāzes līgumiem. Tos vajadzētu pieņemt viens pret vienu, lai ekonomētu līdzekļus, saīsinātu laiku un iekļautos starptautiskajā apritē, jo FIDIC izmanto ap 80 valstu. Tur ir sarkanā, zaļā, dzeltenā grāmata, kurās ir gadu desmitiem izstrādāti līguma nosacījumi. 2003. gadā Latvija kļuva par FIDIC biedru, un visas grāmatas jau ir pārtulkotas latviešu valodā. Tur būtu daudz plusu. Ja pasūtītājs saka, ka nav kompetents un nevar uzņemties atbildību, viņš pie projektēšanas un būvdarbu vadīšanas var pieaicināt FIDIC inženieri konsultantu, kas raugās, lai pasūtītājs nekļūdītos. Pasūtītājam jāizvēlas, kuru padomdevēju izvēlēties, pašu lētāko vai pieredzējušāko. Tas ir normāls process. Atceros, kad 2000. gadā vēl nebijām FIDIC biedri, mūs informēja, ka FIDIC kongresā Parīzē piedalījās visaugstākā ierēdniecība Francijā, jo tur apzinās, cik šī sfēra ir svarīga. Svarīgi līgumi ir izstrādāti visiem dzīves gadījumiem, tas ir darīts gadu desmitiem. FIDIC inženierim ir ļoti labi definētas tiesības, pienākumi un kvalifikācija. Tas nozīmē – samaksas ziņā arī. Tad visa nozare strādās, kā vajag. Pamācies, zini, ka būs augstāks amats, kam seko lielāka alga. FIDIC inženieris var patstāvīgi pieņemt lēmumu arī būvobjektā.

Latvijā ir ļoti nesakārtota atbildības sistēma apdrošināšanā. Anglijā, Vācijā, Francijā un citās valstīs civiltiesiskā apdrošināšana ir atstrādāta. Ja būvnieka darbībā nav pārkāpumu, apdrošinātāju prēmijas tiek samazinātas. Būvnieks ieinteresēts darbus veikt kvalitatīvi, lai reitings būtu tāds, ka apdrošinātājiem mazāk jāmaksā, un iepirkumos apdrošinātājs ir tas būtiskais, kas nes atbildību, ja kaut kas notiek.

LA.lv